sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DAINA ROZENBERGA

Birst no debesīm baltas, lielas pārslas. Un tik pēkšņi, ka šķiet, kur tās radušās? Izej ārā un sajūti, ka Tev nav iespēju izvairīties, sniegpārslas ietīs Tevi baltā mākonī. Un Tev ir izvēle dusmoties uz sniegu  vai priecāties par katru pieskārienu... Šīs sniegpārslas es asociēju ar bezgalīgo iespēju bagātību, kas ir mums apkārt. Vai Tu tās pamani, vai jūti to vibrāciju? Vai Tava izvēle ir pieņemt ikvienu iespēju ar prieku?

Man gadās tik  ļoti dažādi. Es jo dienas, jo vairāk saprotu, cik ļoti esmu ekspansīva. Manī visas krāsas dzīvo pilnasinīgu dzīvi. Ja kaut kas neizdodas, tad pārdzīvoju, saskumstu, sāku dusmoties uz sevi, par to, ka ļaujos negatīvām emocijām... Un tiklīdz neizdodas – tā viegli – iekļūt pozitīvajā gultnē – manāmi krītu dziļāk tajās negatīvajās emocijās. Ja esmu uz prieka pilnā viļņa, tad ļoti viegli priecājos pati un vēl vieglāk parauju citus sev līdzi. It visu izdzīvoju no sirds.

sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DAINA ROZENBERGA

Gribu Tev izstāstīt, par savu pēdējā laika prieku un pateicību.

Pagājušajā nedēļā „iestigu” pie viena jautājuma. Man bija uznākušas iesnas. Man ātri bija skaidrs, par ko ir stāsts, kas ir tas, ar ko sevi esmu „ielikusi” upura lomā. Par ko sevi žēloju. Tātad, it kā cēlonis skaidrs, bet ko darīt tālāk? Es nekādi nevarēju atrast atbildi, nekādi nesapratu, kā tagad pāriet no upura atpakaļ uz autoru savai dzīvei. Vairākas dienas, līdz ar iesnām, līdz ar šķaudīšanu, šķita, ka stiegu tikai dziļāk, netieku sevī ar šo jautājumu galā.

sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DZINTRA ČEVERE

Šis gads  Pavasara studijai ir sācies ar dažādiem jaunumiem, un šajā sakarā esmu priecīga paziņot par vēl vienu jaunumu, proti, semināru ciklu jauniešiem.

Jau ilgu laiku risinās diskusijas par un ap bērniem un jauniešiem. Tad nu labākais, ko varam darīt, ir uzrunāt šos jaunos daudzsološos cilvēkus.

sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DZINTRA ČEVERE

Šodien vēlos parunāt par kādu Dieva, dabas dāvanu. Un tas ir ūdens.  Cik daudz Tu par to zini? Vai Tu ikdienā lieto ūdeni? Tieši tīru, dzīvu ūdeni, nevis sulu, vai ūdeni ar ievārījumu, vai sīrupu, tēju, kafiju, limonādi, bet gan ūdeni?

Cilvēks sastāv aptuveni no 70 % ūdens. Mazajam cilvēkam vēl esot mātes  puncī, tas sastāv no 90-95% ūdens. Dzīves laikā ūdens pakāpeniski tiek zaudēts, vecs cilvēks sastāv tikai ap 55% no ūdens, tātad var secināt, ka novecošana ir tieši saistīta ar izžūšanu. Gluži kā vīnoga top par rozīni. Šodien daudzi cilvēki, meklē iespējas, kā ilgāk saglābāt jaunību, labu izskatu, lai izlīdzinātu grumbiņas u.c. , taču mēs bieži vien nenovērtējam to, kas mums jau ir– proti, ūdens, jo ja šūnās ir pietiekamā daudzumā tīrs, kvalitatīvs ūdens, cilvēks neizžūst un ilgāk saglabā jaunību.

sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DAINA ROZENBERGA

Es esmu sajūsmā, ārā puteņo un ar katru mirkli zemi arvien vairāk pārklāj balta sniega sega. Es vienmēr esmu sajūsminājusies par pļavu, kas pārklāta ar sniegu, tik dziļu, ka tikai dažas garākās smilgas spraucas cauri. Man šis skats atgādina baltu papīra lapu, uz kuras zvēri uzzīmē savu rakstu vai kāds slēpotājs  ievelk divu paralēlu līniju zīmējumu. Tas ir tik apbrīnojami, cik ļoti manī sniegs rada sajūtu, ka gaisma vienmēr uzvar tumsu. Lai vai kāds ir bijis rudens, mēs varam būt bezgalīgi laimīgi par to, ka atnāk baltā skaistā ziema un visas rūpes pārklāj ar baltu segu. Ir klāt jaunu iespēju laiks uz šīs segas uzzīmēt savu stāstu. Tieši tādu kādu vēlies.