Bērni, vecāki un brīva griba


sadaļa: BĒRNI UN VECĀKI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Jau kādu laiku atpakaļ saņēmu vēstuli no kādas lasītājas ar lūgumu uzrakstīt rakstu par bērnu un vecāku izvēlēm un kā tās saskaņot. Ideja tāda, ka ir ģimene, kurai divi bērni. Tētim, strādājot Latvijā, nav pietiekoši ienākumi un viņš dodas peļņā uz ārzemēm. Bērni to ļoti pārdzīvo līdz pat panikas un dusmu lēkmēm tēta aizbraukšanas laikā. Nu un mamma ir atrakstījusi man, ar jautājumu – ko darīt? Skaidrs, ka vīrieša brīva griba nosaka to, ka viņš grib pelnīt, nodrošināt ģimeni, būt apgādnieks un līderis. Bet kur paliek bērnu griba – elementāri būt kopā ar saviem abiem vecākiem. Kā to sabalansēt?

Es ļoti ilgi domāju par šo tēmu un jau kāds 5-6 dienas kavējos ar atbildi un šo rakstu. Domāju, caur ko to sakārtot un kā es pati darītu. Domāju, kā izdarīt, lai „vilks paēdis un kaza dzīva”. Un tomēr nav gudrāka avota, kur smelties, ka Dieva noteiktā kārtība un Dieva likumi. Tātad atbilde jāmeklē visdziļākajā attiecību un ģimenes būtībā.

Man jau liekas, ka centrālais tēls šajā stāstā ir sieviete – sieva – mamma. Un tieši mammai ir jāizdomā, kā izdarīt tā, lai visa ģimene varētu būt kopā. Bībelē teikts, ka vīrs un sieva var viens no otra atšķirties tikai uz lūgšanu laiku. Tātad – ģimenei ir jābūt kopā.

...
Komentāri (0)  |  2015-01-10 18:09  |  Skatīts: 1594x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Sarunas ar manu tēti


sadaļa: BĒRNI UN VECĀKI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Kad biju maza un pusaudžu gados, man vienmēr bija „paaudžu konflikts” ar savu tēti. Viņš nevarēja ciest, ja mēģināju audzēt garākus nagus, vai valkāt garākus svārkus, vai uzkrāsoties, vai......Nu vārdo sakot, viss, kas man toreiz bija ļoti aktuāls, lai ātrāk izskatītos pieaugušai, tas viss viņam nepatika un +/- mums radās konflikti uz līdzenas vietas. Un, protams, ka tie bija citi laiki – bija padomju visdziļākais režīms, kad uz skolu gāja formās, bērni kosmētiku nelietoja un par dāmām netaisījās. Un tomēr, tomēr – kaut kāda mode bija un iekšējās prasības vienaudžiem arī un vajadzēja izskatīties smukāk, krutāk un kaut kā izcelties – to nu nevar noliegt.

Atceros, ka savukārt mans tētis stāstīja, ka viņa tēvs nevarējis izturēt pieguļošas rūtainas bikses, kas bijušas aktuālas 50tajos gados. Viņiem ar nav gājis vieglāk.

...
Komentāri (3)  |  2013-05-27 16:48  |  Skatīts: 2519x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Kā Tu jūties kā...pamāte?


sadaļa: BĒRNI UN VECĀKI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šo rakstu es sāku jau vairākas reizes. Iesāku. Pametu. Iesāku. Pametu. Es nekā nevaru saprast kā par šo tēmu var parunāt, lai nevienu neaizvainotu un tomēr ļautu šīm domām kaut kā sakārtoties.

No sākuma domāju, ka rakstīšu par sevi. Pēc tam sapratu, ka mans gadījums nemaz nav tik tipisks un tas tā īsti nevienam neko nedos. Tomēr no otras puses – tieši tāpēc to varu runāt, ka emu tai visā iekšā un līdz šim tieku galā.

Vārdu sakot šodien gribu parunāt par tēmu, kas sabiedrībā nemaz tik bieži netiek „pacelta” un tomēr ir sastopama jo bieži. Secināju, ka gandrīz katrā dzimtā ir šķirto vecāku bērni un līdz ar to katrā dzimtā ir sievietes, kas grib negrib nokļūst pamātes statusā.

...
Komentāri (9)  |  2013-04-24 19:07  |  Skatīts: 3979x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Pienākuma pēc...


sadaļa: BĒRNI UN VECĀKI
autors: DACE KALĒJA

Šai skaistajā atvasaras dienā gribu Tev jautāt. Ko Tu dari pienākuma pēc? Kā Tu jūties, kad dari kaut ko tieši tāpēc, ka Tev ir pienākums? Kas Tev uzliek Tavus pienākumus? Un ko mēs saprotam ar vārdu „pienākums”?

Es izlasīju Volša Sarunas ar Dievu un sevī pilnībā pieņēmu domu, ka pienākuma pēc man nekas nav jādara. Tur gan bija teikts: „Nekad pastāvot attiecībām, nedari neko pienākuma dēļ. Itin visu dari lieliskās izdevības dēļ, ko attiecības sniedz Tev, lai Tu izlemtu un būtu tas, kas patiešām esi.” Un tagad šo citātu pārlasot, es piekrītu viedoklim, ka katru informāciju mēs uztveram tā, kā tajā brīdī gribam, ieklausoties tikai tajā, ko gribam. Bet tomēr sev pieņēmu domu, ka neko savā dzīvē es nedarīšu tā vienkārši pienākuma pēc.

Un tagad darbojoties, kā arī veidojot attiecības ar cilvēkiem es sevi vēroju. Vai tas, ko esmu nolēmusi darīt ir pienākuma vai gribas dēļ. Traukus mazgāju, jo gribu tos nomazgāt, lai viss ir tīrs, lai ir no kā ēst. :)

...
Komentāri (14)  |  2012-09-19 04:45  |  Skatīts: 3818x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Par līdzsvaru un atteikšanos


sadaļa: BĒRNI UN VECĀKI
autors: ILZE GULBE

 Šogad septembra sākumā vēlēju citiem vecākiem un bērniem Laimīgu jauno gadu! Skolas atsākšanās ir tāds pozitīvs šoks visiem vecākiem, kam ir bērni skolas vecumā - beidzas brīvais vasaras režīms, atvases atkal jāiedabū kaut kādos rāmjos, tad vēl visu pulciņu, treniņu, aktivitāšu koordinēšana, kas, kur, cikos, kas paņem, kas nodod, utt. - vārdu sakot nebeidzama loģistika.


Man pašai ir jāsakoordinē divi grafiki (divas meitas) - kā es smejos, otrā septembra nedēļa jau ir stipri labāka par pirmo (domāju organizētības un sapratnes ziņā, kas notiek), viss pamazām ieiet sliedēs.

Līdz ar savām jaukajām atvasēm - esam mēs - vecāki, katrs ar savu dzīvi un savu unikālo kombināciju. Kā lasīju pēdējā GEO žurnālā, uz planētas patreiz ir 7 miljardi un 55 tūkstoši iedzīvotāju. Pa lielam - 7 miljardi un 55 tūkstoši unikālu kombināciju, kā būt laimīgiem, piepildītiem, kā saklausīt un realizēt savas sirds vēlmēs, kā nodzīvot savu unikālo dzīvi skaisti un laimīgi.

Man pašai paralēli profesionālajai darbībai gadiem ilgi ir vairāki nemainīgi hobiji - interese par garīgām lietām, sports, interese par māklsu un mūziku, labām grāmatām, labiem vīniem un ēdieniem utt. Un ik pa laikam spontāni uzrodas kaut kas jauns - kādas interses pazūd, parādās jaunas. Jāatzīst, ka visspilgtāk, tas tomēr izpaužas septembrī, arī pieaugušajem, tas sava ziņā ir mācību gada sākums dažādiem kursiem, pulciņiem, utt. Šovasar biju ļoti priecīga, ka beidzu fotografēšanas pamatkursu.
...
Komentāri (10)  |  2012-09-12 00:04  |  Skatīts: 3879x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Sievišķīgas meitas


sadaļa: BĒRNI UN VECĀKI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Ja jau mēs vienā citā diskusijā runājam par to kā audzināt vīrišķīgus dēlus, tad nu varam parunāt par sievišķīgām meitenēm.

Pirmkārt ir vērts atcerēties, ka mēs ar savām mammām un meitām esam uz visu mūžu saistītas ar neredzamu dvēseles diegu un ļoti daudz no sievišķajām gudrībām pārņemam dvēseles  līmenī. Un pārējo mēs saņemam un nododam audzināšanas rezultātā.  Un arī no tā ļoti liela daļa notiek zemapziņas līmenī.

Tātad arī šajā gadījumā vislabākais, ko savām meitām vai audžu meitām varam dot, ir būt pašām sievišķīgām un izturēties sievišķīgi, lai meitas redzētu mūsu uzvedību ikdienā un situācijās kopā ar tēti, ar vīrieti, ar vīriešiem. Lai viņa redz, ka mamma ik pa laikam gūst stiprumu no tēta. Ka mamma šad tad pasēž tētim klēpī un stāsta kā viņai gājis. Ka sieviete ir trausla, mīļa un bieži balstās uz savu vīrieti. Ka vīrietis to pieņem un caur to kļūst stiprāks.

Savukārt tētim (vai mammas draugam vai vīram) vajadzētu iemācīties izprast cik būtiski ir uzklausīt savu meitu vai audžu meitu par visu, kas viņai svarīgs. Lai viņš interesējas, kas notiek viņas dzīvē. Sievietēm jau kopš bērnības ir jāiemācās saņemt emocionālo drošību no vīrieša (un tētis bērnībā ir vistuvākais un svarīgākais vīrietis), tā pierodot uztvert viņu kā aizvēju, kā patvērumu. Ja meitenīte bērnībā būs iemācījusies sajust savu drošību pie tēva, viņai pēc tam dzīvē būs vieglāk izveidot emocionāli ciešas attiecības ar savu vīrieti, ar savu vīru. Savukārt, ja meitas vienmēr būs drošību meklējušas pie mammas, tad vēlāk pieaugušā vecumā būs tāpat. Un tad katru reizi, kad vajadzēs padomu vai stipro plecu, sieviete zvanīs savai mammai un nevis uzticēsies savam vīram. Vīrietis ātri to sajutīs un līdz ar to pieradīs, ka viņam nav atbildības par to kā viņa sieviete jūtas, būs it kā izstumtais, jo sieva vairāk uzticas mammai vai draudzenei.
...
Komentāri (11)  |  2011-12-22 22:02  |  Skatīts: 5524x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Vīrišķīgi dēli


sadaļa: BĒRNI UN VECĀKI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Esam iesākušas runāt par vīrišķību un sievišķību un nu esmu saņēmusi jaunu ieteikumu, jeb tēmas pavērsienu:

„....Lasot vienu no Taviem rakstiem, mani uzrunāja Tevis teiktais, ka sievišķīgas sievietes izaudzina vīrišķīgus dēlus.
Vēlētos Tev ieteikt sagatavot īpašu rakstu par šo tēmu, jo ir daudz sieviešu, kas vienas audzina dēlus. Arī es pagaidām esmu tādā situācijā, un ļoti labi saprotu tēva nozīmi dēla audzināšanā. Bet, kamēr neesmu sastapusi to Īsto Mīlestību, man (domāju, ka arī daudzas citas sievietes būtu pateicīgas) nākas audzināt savu 5 gadīgo dēlu tā, kā šobrīd uzskatu par pareizu. Manuprāt, Tev noteikti būtu ko teikt par šo tēmu...”

Ja sieviete ir sievišķīga viņa pat speciāli nedomā kā tagad audzināt dēļu par vīrišķīgu vīrieti. Ar dēliem ir tieši tāpat kā ar vīriem un ar vīriešiem vispār – tiklīdz mēs sākam izturēties sievišķīgi, tā viņi momentā sāk izturēties vīrišķīgi. Un starp citu, tieši bērni ir tie, kas vislabāk reaģē, jo viņiem nav gadiem iesērējuši priekšstati un vecie paradumi, kas viņus velk atpakaļ.

Vīrietis ir līderis un lēmumu pieņēmējs. Lai vīrietis saņemtu enerģiju no Visuma, viņam ir vajadzība uzņemties atbildību, kontrolēt, pārraudzīt, plānot, izdomāt stratēģiju un veikt atbilstošu darbību. Ja mēs viņiem šo visu atņemam, jo izdomājam pašas, izplānojam pašas, kontrolējam pa&ˇas, pasakām priekšā visu kā viņam būtu jādara un sagaidām tikai to, lai viņš paklausītu un izdarītu, tas vīrieti (vienalga dēlu vai vīru) it kā ieliek pakārtotā pozīcijā pret sievieti. Sanāk tā, ka sieviete ir it kā pārāka un augstāk stāvoša. Taču tā nav. Vīrietim ir dots spēks, lai viņš sievieti aizstāvētu un gādātu par viņas labsajūtu. Ja sieviete viņam ierāda vietu kaut kur aiz sevis, tad viņa pati zaudē šo savu vietu „azotē”.
...
Komentāri (33)  |  2011-12-19 22:21  |  Skatīts: 8155x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Laimi izmācījies?


sadaļa: BĒRNI UN VECĀKI
autors: INESE PRISJOLKOVA

Reti kad man tā gadās, kad tiešām gribās iekopēt kādu rakstu, bet šeit nu ir viens, par kuru esmu tik pārlaimīga, ka (kā jau es bieži par sevi saku) nevaru noturēt pie sevis:

https://www.e-klase.lv/lv/raksts/pasaule/laimi-izmacijies/

Kamēr mēs te nevaram vien izdomāt kurā klasifikācijā ierindot to, ko darām un ko šeit runājam, Anglijā un Vācijā skolās ir radīts mācību priekšmets Laimes stunda.

Un tā kā sirdī esmu pedagogs un tas droši vien, ka vairs nemainīsies, tad esmu pilnīgi pārpilna ar laimi, kad iedomājos, ka beidzot cilvēki sapratīs, ka var iemācīties būt laimīgiem.

...
Komentāri (18)  |  2011-11-11 03:33  |  Skatīts: 7694x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Kārtība un nekārtība


sadaļa: BĒRNI UN VECĀKI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Nezinu kā Tev, bet mana lielākā mācību stunda sākas tad, kad ieeju bērna istabā vai atveru skapja durvis. Nu dažreiz tiešām rodas jautājums vai viss ir jāizmētā pa grīdu un vai skapis, kurš vakar tika sakārtos, jau šodien bija jāsavanda līdz nepazīšanai.


Un te nu sākas manas sarunas pašai ar sevi. Varbūt, ka bērns (10.gadi) ir vēl par mazu, lai uzturētu kārtībā savu istabu. Varbūt, ka viņas kārtības izjūta krietni atšķiras no manējās. Varbūt, ka viņas enerģētikai atbilstoša ir tieši šāda „kārtība” un tā ir mana problēma, jeb mācību stunda – to pieņemt vai nepieņemt.
...
Komentāri (18)  |  2011-04-12 22:16  |  Skatīts: 9177x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Lutināšana. Bērni un vecāki.


sadaļa: BĒRNI UN VECĀKI
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Vakar braucot uz Kuldīgas semināru, fonā klausījos radio, kur bija raidījums par bērnu lutināšanu un izlutinātiem bērniem. Un tā kā tēma ārkārtīgi interesanta, man tiešām bija sajūta, ka jāņem telefons un jāzvana uz raidījumu, bet nu...nolēmu atturēties
J


Tomēr vēl arvien šodien par to domāju. Īstenībā tā ir liela māksla – atšķirt kur sākas un beidzas bezgalīgā vecāku mīlestība un tas, ko skaidri zinām, ka ar mīlestību sapildīts bērns būs pašapzinīgāks, mierīgāks un laimīgāks pieaugušais kā tas, kurš būs audzis mīlestības badā.
 

...
Komentāri (10)  |  2011-04-12 21:05  |  Skatīts: 6686x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.