sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI
autors: SANTA LĪVZINIECE
 Pirmo reizi vārdu savienojumu „mandalu deja” izdzirdēju no Ineses pēc Sajūtu nometnes noslēguma, kad vēl emociju un iespaidu uzplūdā būdamas, jau mēģinājām ieskicēt Vasaras nometnes programmu. Kas ir „mandala”, to, protams, zināju, man bija aptuvena nojausma par to, kā mandalas zīmē; filmā „Septiņi gadi Tibetā” bija visnotaļ spilgta epizode, kurā mūki dienām ilgi bija nopūlējušies izveidot prātam neaptverami precīzu milzu mandalu, ja pareizi atceros – no sviesta un krāsainām smiltīm... Tik tālu viss bija saprotams. Bet kā tas viss iet kopā ar deju...? Tā arī tas palika – ar prātu nesaprasts, bet kaut kur iekšā „iesēdās” dīvaina, netverama sajūta, ka tas noteikti ir kas maģisks, brīnumains...
Un tad jau pēc pāris dienām viņa – mandalu deju skolotāja – uzradās pati... Par to jau Inese stāstīja savā rakstā „Evita un mandalu deja”. Un, gatavojot informāciju ievietošanai mājas lapā, man uzreiz bija skaidrs, ka tas ir kas tāds, ko noteikti gribu izmēģināt, izbaudīt, sajust. Ļoti interesanti bija arī meiteņu e-pasti, kurus saņēmu pēc reklāmiņas ievietošanas mājas lapā – visām bija tieši šī pati sajūta - tas ir tieši tas, ko tik ilgi meklēju, tas ir tas, kas man bija pietrūcis...
... |
 Komentāri (1) | 2014-03-22 00:26 | Skatīts: 2674x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
 Šorīt vēroju kā mostas diena... Lēni un skaisti tumšā un zvaigžņotā nakts atdeva vietu spēcīgm un saulainam rītam. Tā notiek vienmēr. Kad iestājas nakts, mēs zinām - tai sekos rīts, lai arī brīdis pirms pašas rītausmas ir vistumšākais un tajā brīdī šķiet, ka nakts nekad nebeigsies... Bet tad sāk svīst pirmā gaismiņa. It kā trausla un vāra, bet gaismiņa. Lēnām tā ienāk pasaulē un nakts dziļā cieņā atkāpjas, atdodot vietu jaunai dienai... Un tāpat notiek ar mūsu dzīvēm. Pasakaini un skaisti! Ir tikai jāļauj visam būt.
Piektdienas vakara sajūtas vēl joprojām dzīvo manī, un negribas runāt, negribas kustēties, lai pēc iespējas ilgāk paliek viss tāds, kāds tas bija – liels, burvīgs un brīnumains.
No visas sirds es saku paldies visiem kas bija atbraukuši un bija ar mani brīdī, kad pēdējās „Eņģeļu acis” ieraudzīja pasauli, bet zinu, ka tas ir par maz, lai pateiktos par visu to, ko saņēmu no jums šajā burvīgajā vakarā. Paldies par jūsu klātbūtni, par labajiem un sirsnīgajiem vārdiem un neaptveramo mīlestību, ko dāvājāt. Tas ir neaprakstāmi un neaizmirstami un paliks manī vienmēr, kā milzīgs piepildījums! Atceroties katru no jums, es saprotu, ka jūs visi esat nenovērtējams dārgums manā dzīvē! ... |
| Komentāri (0) | 2014-03-10 20:11 | Skatīts: 1195x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI
autors: KRISTĪNE MUCINIECE
 „Uz Zemes katrs mirklis ir mācību stunda, lai mūsu Dvēseles augtu. Un tam, vai mēs to apzināmies vai ne, nav nozīmes. Tā vienkārši notiek. Jo mēs krājam pieredzi.
Reizēm šķiet, ka pieredze ir parāk smaga, vai, ka tā ir slikta. Nav sliktas, vai labas pieredzes. Ir tikai pieredze! Tā mēs augam. Tā nobriest mūsu Dvēseles.
Neviens nekad nav teicis, ka ceļš uz Gaismu ir viegls. Taču apzinoties patiesību par savu īsto būtību, par savu brīvību, pazūd bailes, pazūd drāma, pazūd vajadzība spēlēt upuru lomas... Mēs sākam pasaulē dzīvot caur Sirdi, nevis caur prātu, caur tīrām sajūtām, nevis emocijām. Mēs pasaulē sākam vērties vaļējām acīm. Te un tagad.
Izdzīvo pēdējo stāstu „Eņģeļu acis” kopā ar Elizabeti. Viņas ceļu līdz Gaismai bez robežām. Līdz absolūtai brīvībai SEVĪ ... |
| Komentāri (0) | 2014-02-26 21:12 | Skatīts: 1164x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI
autors: EVIJA JASŪNA
 Vai tu gribētu zināt visu par sevi? Apzināties savas stiprās un vājās puses, savu iespēju robežas un to, kur slēpjas tavs vislielākais potenciāls? Vai tu gribi to zināt arī par sev tuviem cilvēkiem? Vai tu gribi zināt, kā celt savu pašapziņu, iemīlēt sevi un vairot ticību saviem spēkiem? Vai tevi interesē tavu attiecību turpmākās prognozes, nesaskaņu patiesie iemesli un veidi kā to visu vērst par labu? Varbūt tava profesijas izvēle ir cēlonis daudzām neatrisinātām problēmām dzīvē, kuras tu no citiem slēp vai negribi atzīt?
Ja atbilde ir „jā”, tad jau tagad varu tevi apsveikt, jo tieši no šī brīža sākas tavs visīsākais un aizraujošākais ceļš uz jauna pasaules redzējuma atklāšanu!
... |
| Komentāri (0) | 2014-01-15 19:01 | Skatīts: 1415x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI
autors: ALEKSANDRS MANTESS
Kur rodama laime? Jau gadu simtiem vecās pasakās tiek pārstāstītas brīnumlīdzekļu meklēšanas prakses tāl tālās tālienēs aiz trejdeviņām zemēm un trejdeviņām jūrām. Gandrīz vienmēr šis ilgais un grūtais ceļojums ir nepieciešams, lai uzzinātu, ka tas, ko tik cītīgi meklējām, rodams tajā tālajā pusē, no kuras esam atnākuši, bet pārējais – bieži vien košas un efektīgi pasniegtas pelavas. Laikam jau cilvēks pēc dabas tā ir iekārtots, ka sevi sāk meklēt vien pēc krietnas un dziļas nozaudēšanas, aizmiršanas un piesmiešanas. Pie tam kā likums sāk to darīt no vistālākās vietas! Tikai izmeklējies un izstaigājies riņķī pa pasauli, sāk novērtēt to, kas vienmēr bijis te pat pa rokai.
Kāpēc šobrīd par šo rakstu? Lai atgādinātu vēlreiz un vēlreiz sev un citiem to, ka visas nepieciešamās lietas, zināšanas un prasmes laimīgai dzīvošanai ir te pat – mūsu tuvumā! Tās vienmēr ir kopā ar mums, un nekad, nekad mūs nav pametušas. Taču saskatīt un pieņemt tās atsacīties dzīves gaitā iemācāmies paši. Ne bez citu palīdzības, protams, taču ar savu pašu gribu un atļauju to darām.
... |
| Komentāri (3) | 2014-01-09 18:17 | Skatīts: 2478x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI
autors: VARIS VĒTRA
 Veiksme ir katram sava. Zeme ir brīvas gribas planēta. Te katram tiek ļauts izvēlēties savu ceļu, un katram ir ļauts izvēlēties savu veiksmes formulu.
Kad briesmīgi traģiskie novembra Zolitūdes notikumi tiek aplūkoti no malas, pavisam skaidri var redzēt dažādas bildes.. Pirmajā brīdī pēc avārijas bija cilvēki, kas glāba apjukušos un iesprūdušos. Viņi piecēla kundzi, kurai citi vienkārši skrēja pāri. Viņi izveda aiz rokas vai uz ratiem bērnus, sievietes un ievainotos. Tā bija viņu veiksme. Skaudra, bet viņi bija veiksminieki, jo viņiem sirds pateica, ka tā ir jādara. Citiem veicās citādi. Varbūt citi neredzēja vai nedzirdēja. Vēl citi fenderēja nepieskatītās preces.
Liela daļa cilvēces vēstures ir zināma no karu uzvarētāju stāstiem, un tas rada ilūziju, ka veiksme ir kaut kas liels, eksistējošs ārpus mums. Mēs esam veiksmīgi, kad klausām savai sirdij. Kad sekojam savam aicinājumam. Kad ļaujamies Dievišķajai plūsmai. Klausām sev. Mums nevienam nekas nav jāpierāda, nav jāveic nekādas uzvaras, nav neviens jāiekaro. Vienīgais, kas mums būtu jādara ir – jāmācās izzināt pašiem sevi. Jāmācās ieklausīties sevī. Ja mēs nemīlam sevi, kā mēs varam mīlēt pasauli? Mums ir dots dzīvot tieši tā, kā mēs to vēlamies. Un mēs visi dzīvojam. Veiksme ir sevis, savu potenciālu atklāšana. Atklājot sevi mēs iepazīstam citus. Īstenībā mēs esam viens un tas pats. Dievs ir ieņēmis uz pasaules drusku vairāk kā septiņi miljardi lomas, lai paskatītos uz sevi, kā viņš katrā gadījuma uzvedas. Vai mēs glābjam citus cilvēkus vai skrienam viņiem pāri, vai fenderējam šnabi, mēs vienmēr esam veiksminieki. Vienmēr. Viss, kas mūs nenogalina padara mūs stiprākus. ... |
| Komentāri (3) | 2014-01-07 19:06 | Skatīts: 2497x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI
autors: ALEKSANDRS MANTESS
 Atveru acis. Ir plkst. seši trīsdesmit no rīta. Šodien man ir svarīga diena – pirmizrāde manis sarakstītajam scenārijam! Es ar prieku izlecu no gultas, noskaloju muti vēsā ūdenī, iztīru zobus un jau degu nepacietībā ātrāk to redzēt – mana darba iemiesojumu dzīvē! Kāds? Kāds tas būs? Vai gluži tāds pats, kādu to iztēlojos? Vai arī režisors būs to atveidojis man pavisam neatpazīstamu pats pēc sava prāta?
Iespējams, šādi varētu izskatīties kāda jauna scenārista pirmais rīta tvīts, taču šoreiz nebiju to domājis tā. Šādu noskaņu caurvītam būtu jāsākas rītam priekš katra, neatkarīgi no amata, vai vispār bez tā.
Kā zināms, sākoties jaunai dienai, mēs katrs jau esam uzrakstījuši scenāriju priekš tās. Cits apzināti, cits ne tik, bet kāds vispār nesapratīs, par ko šobrīd ir runa. Un kā ir ar Tevi? Vai Tu radi savas rītdienas apzināti? Veido tām skices, izjūti un piemēri? Vai ļauj notikt tām nejauši, kā pagadās, aizbildinoties ar ierastu standarta frāzi – rītdiena pienāks pati par sevi, neatkarīgi no manas gribas. Ja tā, tad Tu mazu liet tomēr maldies. Nē, visdrīzāk ne tajā, ka rītdiena pēkšņi nepienāks, bet gan runājot par gribu. ... |
| Komentāri (2) | 2014-01-03 01:08 | Skatīts: 2136x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI
autors: ALEKSANDRS MANTESS
 Ko Tu redzi sev apkārt? Ko jūti? Dzirdi? Tev tas patīk, sniedz prieku un iedvesmo? Vai gribās novērsties no tā un aizbēgt prom? Izdarīt tā, lai nekā tāda nebūtu un nekad, nekad vairs neatkārtotos?
Izteiktu vārdu, tāpat kā izšautu lodi vairs nevar apturēt, pat ja esam pārdomājuši un ļoti, ļoti to vēlamies. Var darīt, vai vismaz censties darīt daudz ko – noliegt, ka esam šāvuši. Aizvērt acis un ausis pēc šāviena. Kliegt, ka to darījis kāds cits, rādot uz viņu ar pirkstiem. Lūgties piedošanu, sakot, ka nekad tā vairs nedarīsim un gan jau vēl daudz ko citu. Taču... nekas no tā neapturēs lodi, kura tomēr tika izšauta. Tas varbūt mainīs lodes trajektoriju, trāpot ne tam, kam sākumā bija domāts (domāts netika vispār), vai pievē ... |
| Komentāri (6) | 2013-12-02 19:37 | Skatīts: 3559x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
autors: SANTA LĪVZINIECE
sadaļa: CITU AUTORU RAKSTI
 Nu jau pagājušas vairākas dienas, kopš pirmā Aleksandra Mantesa semināra Pavasara studijā, bet tā atskaņas sevī jūtu vēl joprojām. Nebūtu godīgi apgalvot, ka šis trīs stundu notikums tā pēkšņi, vienā piegājienā būtu nesis man apgaismību un sakārtojis dzīvi, jo es jau neatnācu uz semināru kā balta lapa un neizdzirdēju arī neko tādu, ko līdz tam nekad iepriekš nebūtu dzirdējusi vai lasījusi. Bet – manī notika saslēgums. Es pilnīgi precīzi zinu tos notikumus un informāciju, ko Aleksandra stāstījums „savilka kopā”, saslēdza vienotā ķēdē un pilnīgi noteikti ļāva man pakāpties uz nākamā pakāpiena, ienesot sirdī absolūtu mieru un apziņu, ka viens mokošs posms dzīvē ir noslēdzies; ka vairāki izmisuma „kartupeļu maisi”, kurus tik ilgi biju staipījusi uz saviem pleciem, beidzot ir atstāti ceļmalā.
... |
| Komentāri (7) | 2013-11-20 22:33 | Skatīts: 3582x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
sadaļa: CITU AUTORU RAKSTIautors: DACE STRAUME
 NODOMS satikt smalko lietu darītāju, izzinātāju un īpašo cilvēku urdījās manī jau sen. Nekad agrāk par to nebūtu iedomājusies, ka tas būs tieši viņš. Piecas emociju pielijušas stundas ar Vari Vētru rudenīgi smaržīgajā un zvaigžņotajā vakarā ”Pavasara studijā”! Rudens un pavasara smalko lietu ķīmijā kaut kas savijās, salējās, sapinās un izveidojās pilnīgi pa jaunam.
Varis tā liegi savienoja un ieveda mūs īpaši smalkā sajūtu plūsmā – Dievišķā plūsmā. Sarunu tēmas kā atvars ierāva mūs savos dziļumos just nevis spriest. Te ienirdams un iznirdams no vienas tēmas plašumiem un dziļumiem pie otras. Te par visuma sākumiem, te par Eņģeļu spēkiem, par mūsu sakariem ar zemi,debesīm un sarunām ar savu augšējo ES. Viņš kaut kā organiski atveda mūs katru pie sevis sajust dzīves smalkākās lietas - līdz šim vēl nesajustās, nesatiktās vai nesaprastās. To visu jau vispār nevar izteikt un uzrakstīt normālos vārdos.
... |
| Komentāri (1) | 2013-10-28 17:50 | Skatīts: 1648x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
| |
