sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DAINA ROZENBERGA

Sveiciens, vēl mirkli pirms svētkiem!

Ir tik ļoti brīnišķīgi, ka runaju ar Tevi 5.minūtes pirms mūsu mīļās Latvijas svētkiem, kā arī vel mirklis un atkal no jauna piedzīvosim Adventes laiku un tad jau būs klāt enerģētiski spēcīgie Ziemas Saulgrieži.

Cik bieži Tu domā par to, cik ļoti svarīgi sevī apzināties, ka šīs zemes un tās iedzīvotāju vēsture, tradīcijas ir veidojušās tūkstošiem gadu? Manuprāt, tik ļoti svarīgi šajā laikā ir celt arvien gaismā mūsu senču tikumus, gudrības, rituālus, pārliecību! Sajust to lielo spēku, kas slēpjas mūsu saknēs, kas atrodas katrā no mums. Atļauj sev noticēt, ka staigājot pa šo Māras zemi, Tu ik mirkli uzsūc sevī šo bagātību, šo apbrīnojamo spēku.

Es no sirds, Tev ieteiktu izlasīt 14.novembra žurnālu „Ieva” un tajā esošās intervijas ar Jāni Vītolu un Gundegu Skudriņu. Abas sarunas ir Mīlestības un Gaismas pilnas, to ir vērts sevī uzssūkt. Pirmais jautājums Jānim Vītolam skan šādi: „Kāpēc vispār ir svarīgi turēties pie latviskajām vērtībām?” Jānis atbild: „Jūs runājat par latviskajām vērtībām tā, it kā tas būtu kaut kas ārpus mums. Tās ir mūsos pašos.”

sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DAINA ROZENBERGA

Ļoti spilgti atceros, kā, gandrīz pirsm gada, ar Inesei stāstīju par vienu no saviem rīta rituāliem – zaļo kokteiļu gatavošanu un baudīšanu kopā ar vīru, pirms brokastīm. Jau tad runājām, ka man jāuzraksta raksts par šiem kokteiļiem... Un lūk, nupat savā pēdējā rakstā Inesīte atkal man atgādina par šo sarunu un es saprotu, ka nu jau gan, ir jādara! :) :) :) 

Kāpēc, to neesmu izdarījusi ātrāk... Jo tam, ka katru rītu dzeram zaļo kokteili, ir ļoti nozīmīgs manas dzīves stāsts pamatā... Un es nemaz savādāk nemāku – kā vien visupirms izstāstīt Tev visu stāstu, lai Tu saproti, kā nonācu līdz brīdim, kad nu jau vairāk kā 2 gadus katru rītu iesākam savādāk kā iepriekš!

sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DACE HARTMANE

Sveika, brīnišķā!

Šoreiz vēlos ar Tevi parunāt par sapņiem. Nevis tādiem, kādi rādās mums guļot miegā, bet gan par tiem, kurus izsapņojam vaļējām acīm, esot nomodā. Esmu bezgalīgi priecīga un pateicīga, ka manī atkal ir ieplūdusi enerģija, kas ļauj cilvēkam brīvi sapņot...par jebko, kas ienāk prātā, par jeb ko, kas sniedzas tālāk par pieņemto un saredzamo. Interesanti, ka skatoties šodienas acīm, es apzinos, ka reālā dzīve, notikumi, sabiedrības pieņēmumi mani no tā visa bija ļoti attālinājuši un tikai pavisam nesen es atkal ar pilnu jaudu ļaujos savas interesantās sapņu pasaules radīšanai un baudīšanai... Laikam arī jāsaka, ka šīs sajūtas “atvērās” pēc Haruki Murakami romānu un Agneses Bērziņas grāmatas “Cilvēks uz gaismas viļņa”  izlasīšanas.

Nevajag domāt, ka reālā pasaule ir tikai te uz ielas, veikalā vai darbā. Reālā pasaule ir arī visur citur, visvairāk – mūsu iekšējā domu pasaulē. Patiesībā, tas ir vienīgais, ko neviens mums nevar atņemt, nevar mainīt – tikai mēs. Turklāt, ja mūsu “sapņainās” domas aizsniedz noteiktas dvēseles emocijas, tad sākas domu materializācijas process. Ja ticēsi šiem sapņiem, izjutīsi tos ar visu savu būtību, iedzīvosi sevī izsapņotos mirkļus, tie dosies taisnā ceļā pie Tevis kā taustāma realitāte. Ar nosacījumu, ka tas viss patiks Tavai dvēselei. Jo domas spēj radīt visu, ko mēs vēlamies un pat ko nevēlamies. Šajā sakarā nāk atmiņā stāsts par kādu cilvēku, kurš diemžēl vairs nedzīvo šajā pasaulē. Viņš gribēja uzcelt savai ģimenei skaistu māju un, izdomājot, kur viņš to vēlētos, aizbrauca pļavā, starp smilgām apgūlās un teica: “Šeit būs mana māja”. Vēlāk, staigājot pa neapkopto pļavu, norādīja, kur būs vannas istaba, kur virtuve, kur viesistaba utt. Draugi skatījās uz viņu un nodomāja, ka vīrs ir “izkūkojis” prātu. Bet nebija viss... Viņa spilgti iztēlotais sapnis, piepildīts ar emocijām, ticību un pat īstenām sajūtām, kadas rodas, piemēram, sajūtot

sadaļa:  LEKTORI RAKSTA

autors: DACE HARTMANE

Sveika, Dievišķā!

Šodien vēlos padalīties ar Tevi savās brīnišķīgajās sajūtās par iekšējo sevis mīlestību.  Noteikti esi lasījusi dažādu literatūru par to, kā iemīlēt sevi, citus un vispār dzīvi. Arī es esmu nemitīgi meklējusi atbildes uz šiem jautājumiem, bet bieži vien nonācu pilnīgā strupceļā ar savu iekšējās mīlestības meklēšanas ceļojumu. Ar prātu saprotu, ka iemīlot sevi, pa īstam izjutīsi arī patiesu mīlestību pret citiem. Kā tad, lai noķer šīs sajūtas? Kā, lai izjūt šo vārdu patieso spēku?

Sākšu ar to, ka sevis iemīlēšanai der jebkas, kas ved uz pozitīvām pārmaiņām mūsu dzīvē. 

sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: ILZE GULBE

Tikai esot laimīgi, mēs varam radīt kaut ko labu un paliekošu, un nodzīvot tādu dzīvi, kādu vēlamies.

Laime ir izvēle, katru brīdi, katru mirkli. Laikam jau grūti iedomāties plašāku, visaptverošāku jēdzienu kā laime.

Kad esam vērīgi un apzinamies, laime ir visur. Cilvēci, katru cilvēku individuāli vienmēr ir vienojis viens mērķis – būt laimīgiem.