Sestdienas rīts


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Labrīt. Ir agrs rīts un man pat ir drusku pa tumšu, lai rakstītu. Bet es negribu slēgt iekšā gaismu. Man patīk skatīties un izbaudīt kā mostas diena.

Es neesmu rakstījusi gandrīz vai mēnesi. Nu ne jau tā, ka pilnīgi neko, bet šādi kādu rakstu mājas lapai vai dienasgrāmatai. Vienkārši šis mēnesis pēc grāmatas iznākšanas mani ir ierāvis tādā virpulī, ka man nav bijuši tādi rīti, kā šis –kad mierīgi varu sazemēties un parunāt ar Tevi.

Kā Tev iet? Man dažreiz pietrūkst šo mūsu sarunu un es ar prieku atceros laikus, kad rakstīju sajūtu rakstus katru dienu un mums bija ko runāt vēl un vēl. Arī tagad rakstu katru dienu – tikai nu jau tas ir daudz konkrētāk jautājumu un atbilžu sadaļā mājas lapā. Šomēnes jautājumu bija tik ļoti daudz, ka, kamēr tos atbildu, esmu norakstījusi no sevis nost visu to, ko būtu rakstījusi rakstā : ))

Man augusts bija ļoti piepildīts ar savu caciņu (par caciņu saucu savu jaunāko grāmatu, jo viņa tiešām tā uzvedas). Grāmatai bija divas atvēršanas svētku dzimšanas dienas. Tad ceļš pie lasītājiem. Un tad fantastiskais notikums, ka tā iekļuvusi pirktāko grāmatu TOPā un dažbrīd pat pirmajā vietā.  Un tad – 20 dienas pēc izdošanas, ziņa, ka pirmais metiens jau beidzies. Tas, protams, ir tik ļoti patīkami un tik sirsnīgi. Tas ir ārkārtīgi mīļi. Bet no administrēšanas viedokļa tas ir arī zināms stress, jo jāpasūta jaunas un jāvar noregulēt pasūtījumu plūsma, lai nekur nekas nepietrūkst.

...
Komentāri (2)  |  2014-08-30 16:22  |  Skatīts: 1638x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Pēc grāmatas atvēršanas svētkiem


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Ir sākusies jauna nedēļa, un jau būtu jāgatavojas jauniem notikumiem, bet es vēl un vēl esmu TAJĀS sajūtās. Es vēl atceros. Vēl baudu. Es vēl esmu visā iekšā un nevaru to pārtraukt. Un negribu, jo manī ir tik milzīga pateicība un tik ārkārtīga laimes sajūta par to, kā tas viss notika. Jā, tie bija svētki grāmatai, un tie bija svētki arī man. Un ļoti ceru, ka visiem tiem cilvēkiem, kas piedalījās.

Ja man tagad ir jāpasaka, kas bija visspilgtākais, tad man jāsaka – man kā sajūtu cilvēkam visvairāk - atmosfēra un attieksme.

Gan tas, ka izvēlējāmies Gaismas pili un tiešām sajutāmies virs zemes un drusku jau debesīs. Tas, ka bibliotēkas kolektīvs un tie cilvēki, kas bija saistīti ar pasākumu, ir tik atsaucīgi un tik sirsnīgi. Esmu ļoti pateicīga Inetai un Beātei, un puišiem, kas nodrošināja apskaņošanu, jo šie cilvēki dara vairāk nekā darbu. Tā bija vienreizēja atsaucība un tiešām ģimeniska sajūta kopā ar cilvēkiem, kurus pēc būtības esam tikko kā iepazinuši.

...
Komentāri (2)  |  2014-08-05 17:50  |  Skatīts: 1591x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Atklāšana, atvēšana, svētki


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Tā vakardienas sajūta grāmatas atvēršanas svētkos tiešām ir neaprakstāma. Mīļie, paldies visiem, kas klātienē vai domās bija kopā ar mums!!!

Teicu, ka jūtos kā kāzās vai kā iesvētībās, kur pacēlums ir tik milzīgs, ka ir jādomā kā noturēties līdzsvarā. Un dēļ tā, ka rīt svētki turpinās un ir pilnīgi jauns notikums, arī šodien, kad esmu mājās viena tikai ar puķēm un dāvanām, man sajūta ir tik iespaidīgi piepildīta, it kā mēs visi vēl arvien būtu kopā.

Jā tā kopā būšana dod milzīgu spēku. Tā kopējā prieka sajūta dod ārkārtīgu „uzrāvienu” un tai pat laikā tādu dziļu sevis apzināšanos.

Es vakar vairākas reizes biju tuvu asarām, jo brīdī, kad cilvēks pienāk un saka – „es tevi satieku pirmo reizi, un saņēmos atnākt, lai pateiktu, ka esi mainījusi manu dzīvi. Tavas grāmatas ir mani dziedinājušas, un es zinu vēl citus, kam tā ir.” Es skatos tās sievietes acīs un viņai birst asaras. Un man, apzinoties šī mirkļa īstumu un lielumu, arī.

...
Komentāri (1)  |  2014-07-31 21:02  |  Skatīts: 1262x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Ieraksts sievišķības dienasgrāmatā


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šodien manas pārdomas ir par ļaušanos un par Augstāko spēku vadību tieši grāmatu tapšanas laikā. Un kā jau katrā reizē, kad top mana jaunā grāmata, varu to salīdzināt ar citiem saviem izdevumiem. Un tas, kas mani šai visā fascinē, ka katrs izdevums ir ar savu ļoti atšķirīgu un konkrētu raksturu. Un vismulsinošākais priekš manis ir tas, ka šo raksturu neveidoju es.

Nu šķiet būtu tikai loģiski, ka es radu, es rakstu, es izdomāju un vispār, tas viss notiek tā, kā es to gribu un daru. Izrādās – nekas tamlīdzīgs. Laikam, ka tomēr visprecīzāk to var salīdzināt ar bērniem un vecāku atklāsmi, ka bērns jau no dzimšanas ir pilnīgi atsevišķu, sevišķu un unikālu raksturu, kam ar vecāku iecerēm un plāniem var būt attāla sakritība vai dažkārt pilnīga nesakritība.

Vakar runājām ar mammu un viņa stāsta par mums – trim māsām, cik pilnīgi dažādas esam jau no dzimšanas. Un ka tas esot bijis tik milzīgs pārsteigums, ka viņi mani audzinājuši nu taču tieši tiem pašiem paņēmieniem kā māsu, bet kā es ar katru dienu esmu veidojusies pati par sevi.

...
Komentāri (0)  |  2014-07-27 18:51  |  Skatīts: 1109x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Audzēt Mīlestību


sadaļa: SARUNAS
autORS: INESE PRISJOLKOVA

 Pēdējā laikā saņemu tik ļoti daudz jautājumu – par ko tad ir jaunā grāmata, ka sapratu: ir jāieliek kāda ziņa un kāds raksts tieši par to. Un, protams, es šo visu stāstīšu grāmatas atvēršanas svētkos gan trešdien, gan piektdien, bet ja gadījumā uz pasākumu nebūsi, tad iekopēšu te Tev lielāku fragmentu no grāmatas ievada melnraksta. Kāpēc tieši no melnraksta? Tādēļ, ka tas ir visautentiskākais. Jā, tas nav gramatiski sakārtots un uzlabots, toties tas ir nācis pa tiešo no Debesīm. Un man ļoti patīk dabiskas (neperfektas) lietas. Grāmatas vākos tas viss jau būs smalkāk, bet manā domu plūdumā saturs veidojās šādi:

>>>>>>>>>>>>><<<<<<<<< 

Man pašai šis laiks paiet zem sievišķības zīmes un tas noteikti atspoguļosies šajā grāmatā. Ir tik ļoti būtiski, lai mēs, sievietes, izvēlētos būt saskaņā ar savu īsteno būtību, ar savu sievišķo enerģiju. Ļoti bieži mūsu neveiksmju vai nepatikšanu sērija sākas tieši dēļ tā, ka ilgstoši esam atradušās savā vīrišķajā enerģijā. Bieži vien gadās, ka attiecības jūk un brūk, un nesaprotam kāpēc, bet izrādās tādēļ, ka sen jau vairs neesam sievišķās enerģijas radītājas un vairotājas. Ka vīrietim nemaz nav citas izvēles kā no mums distancēties. Bieži vien esam nonākušas trūkumā vai uz slimības gultas, pašas nesaprotot kāpēc. Dažreiz tas notiek tikai pārtērētas enerģijas dēļ.

...
Komentāri (18)  |  2014-07-27 17:36  |  Skatīts: 4434x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


1.augusta pasākumā mums dziedās un spēlēs Varis Vētra


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Es ilgāku laiku nevarēju Tev pateikt, bet pati savā sirdī tik ļoti gribēju, lai tas būtu tieši Varis Vētra, kas dziedātu mūsu otrajā pasākumā. Viņš ir aizņemts. Viņš tiešām ir ļoti aizņemts. Bet... viņš būs. Jo... es tik ļoti to gribēju.

Un ticu, ka starp visām dziedās tieši šo dziesmu:

http://www.youtube.com/watch?v=pIV8BOsUKyc

Es klausos un smaidu. Un man tik ļoti patīk.

Un vēl man patīk, ka Varis jau ilgāku laiku ir mūsējais un vada Pavasara studijā gan seminārus, gan praktiskās nodarbības. Tādēļ nu jau varu teikt, ka Vari pazīstu ne tikai kā aktieri, dziedātāju, šarmantu vīrieti, brīnišķīgu cilvēku, bet arī kā Skolotāju un dziļu dvēseli, kurš vada mūs meditācijās un debesu ceļojumos. Viņš ir mūsējais. Es tā saku par katru, kurš domā plaši un kuram ļoti rūp pasaules gaisma, mīlestība un tīrā enerģētika. Viņš tāds ir.

...
Komentāri (0)  |  2014-07-21 19:53  |  Skatīts: 781x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


1.augustā vēl viens pasākums "Debesīs un uz Zemes"


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Tas ir kaut kas fantastisks kā tu, cilvēks, plāno un domā kā būs, bet dzīve sakārto visu vēl skaistāk. Un tieši tā notiek ar mūsu brīnišķīgo Pavasara studijas vasaras pilnbrieda pasākumu „Debesīs un uz Zemes”, kur nu jau droši varam teikt – ja svinēt, tad svinēt –ja vairot gaismu, tad no sirds, plaši un ilgi, - ja mīlēt, tad mīlēt. Tad pasaulei dot gaismu bez robežām.

Ar prieku, mīļumu, laimi un pietāti varu izziņot, ka mūsu visklusākās cerības un gaidas ir piepildījušās, ka šis pasākums notiks divas dienas, divas reizes un būs divkārši svētki. Ka 30.julijā pieteikušies un savu gatavību kopā sanākt esam izteikuši tik daudzi, ka godīgi sakot – Gaismas pils spicē nepietiek vietas. Un tas tik ļoti priecē un tas tik ļoti iedvesmo, ka esam gatavi 1.augustā plkst.18.00 likt jaunu bildi iekšā un taisīt visu pa jaunam, vēlreiz, no sirds un ar pilnu mīlestību.

Un šai gadījumā mums nav svarīgākais un nesvarīgākais pasākums. Mums nav ģenerālmēģinājums un koncerts. Mums nav pirmā tūre un otrā tūre. Mums būs divi brīnišķīgi vakari, kuros darīsim identiskas lietas – ievibrēsim gongu un ļausim dziedāt muzikālajiem traukiem, vairosim mīlestību sirds atvēršanas meditācijā, iepazīsimies ar manu jauno grāmatu „Audzēt Mīlestību” un klausīsimies muzicēšanā ar pārsteiguma viesi (šī ir vienīgā daļa, kas abos vakaros būs plānoti atšķirīga. Par neplānotām atšķirībām izstāstīt neko iepriekš nevaru, bet ir pilnīgi skaidrs, ka vienādi jau nebūs) un dzersim tēju, baudīsim kopā būšanu un brīnišķīgus mirkļus tik augstu no zemes.

...
Komentāri (0)  |  2014-07-16 19:43  |  Skatīts: 1073x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Šodienas fragmens no sievišķības dienasgrāmatas


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šodien domāju par mūsu sievišķo gudrību un to, cik tas dažkārt neiet soli solī ar izjūtām, ko pašām gribētos piedzīvot un izdzīvot.

Vakar un aizvakar bija tik brīnišķīgas brīvdienas, kad vienkārši varēja dzīvoties pa jūru un baudīt vasaras silto laiciņu, kas beidzot nu tad ir klāt. Un vienā tādā brīdī man vīrs saka, cik šitā ir labi un kā gribētos, lai tā ir visu laiku. Lai pirmdien uz darba darīšanām nebūtu jābrauc, un lai vispār neparko nebūtu jāiespringst un varētu baudīt dzīvi kopā ar ģimeni.

Un interesantākais ir tas, ka man jau gribētos precīzi to pašu. Jo tas taču ir visfeinākais, kas var būt – čubināties pa māju, būt vīram azotē, kaut kur aizbraukt, kaut kur aiziet un visu darīt kopā.

Nu kas nekait, ņem un tā dzīvo. Gribi – radi – dzīvo.

Bet paldies Dievam, ka nu jau ir kādas zināšanas kas mums der un kas ne. Ka sieviete tiešām šādi varētu dzīvot „100 gadus”, bet vīrietim ilgstoša atslābšana un būšana šādā te mieriņā ir absolūti degradējoša. Ka agrāk vai vēlāk viņa enerģija sāktu rūgt, pašam nāktu virsū sajūta, ka nekam neesmu derīgs un vajadzīgs, ka jāmeklē veidi, kā spilgtināt savas izjūtas un vismaz jārada kaut kāda nozīmības sajūta kaut pašam savās acīs utt. Un ka tieši sievietei jāmāk tā sariktēt, lai šāda pārāk liela atslābināšanās nenotiek.

...
Komentāri (9)  |  2014-07-07 18:06  |  Skatīts: 2630x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Debesīs un uz Zemes


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 UZMANĪBU !!! TĀ KĀ VISAS VIETAS IR AIZŅEMTAS, LŪGUMS PIETEIKTIES 1. AUGUSTA PASĀKUMAM!

No sākuma domāju, ka sauksim šo pasākumu „Starp Zemi un Debesīm”, bet tad sapratu, ka tas neatbilst patiesībai. Mēs tik ilgi esam runājušas, mācījušās par to, ka viss ir viens, ka tagad uztaisīt robežšķirtni, būtu kaut kas pilnīgi neatbilstošs. Jā ....mūsu pasākums sauksies „Debesīs un uz Zemes”.

Kāpēc Debesīs? Tādēļ, ka fiziski būsim augstu. Svētki notiks Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā pašā augšā (11.stāvā) – Gaismas pils spicē.

Kāpēc uz Zemes? Tādēļ, ka –lai dzīvotu laimīgu dzīvi šeit un tagad, mums ir vajadzīgs sazemējums, dziļas stipras saknes un savas dzīves vērtības apzināšanās. Simboliski Debesis un Zeme ir vīrišķais un sievišķais un arī šīs tēmas mūsu sarunās ir ļoti nozīmīgas.

...
Komentāri (7)  |  2014-07-04 18:23  |  Skatīts: 2667x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Sievišķības dienasgrāmatā par sapņiem, ļaušanos un ticības spēku


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šodien atkal ir notikumi, kas pēc būtības ir tik vareni, ka man tik ļoti ir jāsaudzē un jālolo sava sievišķības sajūta, lai esmu mierā, harmonijā un lai Debesis un Zeme man palīdz. Starp citu – kad esam saskaņā ar savu būtību (sievietes sievišķībā) tad Kosmoss mūs atbalsta, ja ejam pret – nekādu spēku klāt nedod. Bet es jūtu, ka man dod. Ka ar mani atkal notiek lietas, kuras pat sapņos nebija rādījušās. Tad, kad viss notiek labāk, kā esmu iecerējusi – zinu, ka dievišķā enerģija visu kārto manā vietā. Man atliek vien – ļauties.

Man šodienas ieraksts: „Tuvojas grāmatas atklāšana. Un šai sakarā es pa brīvdienām piedzīvoju ārkārtīgi interesantu un notikumu. Bija pilnīgi skaidrs, ka tam vienkārši kaut kā ir jāsaveidojas tā, lai man ienāk prātā, kur varētu notikt atklāšanas pasākums. Un lai tie ir ne tikai kā grāmatas atvēršanas svētki, bet kaut kas ļoti īpašs un paliekošs katram, kas šais svētkos piedalīsies. Paiet sestdiena – nekādu domu nav. Paiet svētdienas pirmspusdiena – nekādu domu nav. Un pēkšņi, kad eju dienas vidū dušā, pie sevis pasaku (nodoms) – tā doma vienkārši atnāks – ļaujies. Vari pilnīgi neuztraukties – tici. Un kamēr tas dušas ūdens līst pār mani, kaut kā atceros cik interesanti, ka mani bija pārtvērusi tā Gaismas pils atvēršanas akcija. Un pēkšņi ..... es vienkārši zinu, ka grāmatas atvēršanas svētki ir jārīko Gaismas pilī. Tā doma bija tik spēcīga, tik īsta, tik pēkšņa – kā zibens no debesīm. Jā. Protams. Nu kā es to varēju nezināt. Kā es varēju to neiedomāties ātrāk. Nu kur gan vēl taisīt grāmatai par godu svētkus.

...
Komentāri (2)  |  2014-07-03 22:05  |  Skatīts: 1738x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.