sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Labrīt. Ir agrs rīts un man pat ir drusku pa tumšu, lai rakstītu. Bet es negribu slēgt iekšā gaismu. Man patīk skatīties un izbaudīt kā mostas diena.

Es neesmu rakstījusi gandrīz vai mēnesi. Nu ne jau tā, ka pilnīgi neko, bet šādi kādu rakstu mājas lapai vai dienasgrāmatai. Vienkārši šis mēnesis pēc grāmatas iznākšanas mani ir ierāvis tādā virpulī, ka man nav bijuši tādi rīti, kā šis –kad mierīgi varu sazemēties un parunāt ar Tevi.

Kā Tev iet? Man dažreiz pietrūkst šo mūsu sarunu un es ar prieku atceros laikus, kad rakstīju sajūtu rakstus katru dienu un mums bija ko runāt vēl un vēl. Arī tagad rakstu katru dienu – tikai nu jau tas ir daudz konkrētāk jautājumu un atbilžu sadaļā mājas lapā. Šomēnes jautājumu bija tik ļoti daudz, ka, kamēr tos atbildu, esmu norakstījusi no sevis nost visu to, ko būtu rakstījusi rakstā : ))

Man augusts bija ļoti piepildīts ar savu caciņu (par caciņu saucu savu jaunāko grāmatu, jo viņa tiešām tā uzvedas). Grāmatai bija divas atvēršanas svētku dzimšanas dienas. Tad ceļš pie lasītājiem. Un tad fantastiskais notikums, ka tā iekļuvusi pirktāko grāmatu TOPā un dažbrīd pat pirmajā vietā.  Un tad – 20 dienas pēc izdošanas, ziņa, ka pirmais metiens jau beidzies. Tas, protams, ir tik ļoti patīkami un tik sirsnīgi. Tas ir ārkārtīgi mīļi. Bet no administrēšanas viedokļa tas ir arī zināms stress, jo jāpasūta jaunas un jāvar noregulēt pasūtījumu plūsma, lai nekur nekas nepietrūkst.

Nu jau viss ir sakārtots – pirmdien nāk iekšā jaunā tirāža. Un atkal tā varēs gozēties grāmatnīcu plauktos.

Vēl ir priecīga ziņa, ka esam sadraudzējušies ar Latvijas Pastu. Un no septembra gan pirmo grāmatu abās valodās, gan tagad jauno grāmatu varēs nopirkt pasta nodaļās. Par to arī paši brīnāmies – diez kāpēc tikai tagad tas vispār ienāca prātā. Taču jau n-tos gadus izsūtām pa pastu lasītājiem grāmatas uz attālākiem novadiem, bet tas, ka varētu vienoties par tirgošanu pasta nodaļās, tas vienkārši nebija ienācis prātā. Nu.. tagad būs.

Jā, bet pats skaistākais ir mirkļos, kad saņemu lasītāju vēstules un dažbrīd pat dzīves stāstus ar tik fantastiskām atziņām un tik lielu pateicību un mīlestīnu. Dažreiz lasu un smaidu. Dažreiz lasu un raudu aiz prieka. Dažreiz vienkārši esmu gatava uzreiz ķerties klāt nākošai grāmatai.

Šoreiz Tev te iekopēšu īpašu vēstuli ar īpašu stāstu, kas mani pašu iedvesmo un, lasot vienkārši, dara laimīgu:

„...Sveika, nesen pabeidzu lasīt jauno grāmatu - es viņu baudīju kā gardāko kūku vai saldo ēdienu - tā lēnām, izgaršojot visas nianses. Negribējās, ka viņa beidzas. Man tā ir ar labām grāmatām - lasu - pārdomāju - izbaudu. Šī bija kaut kas ļoti īpašs, lasot pildījos ar mīlestību, laimi, pat neko nedarot, tikai lasot Jaukākais, ka pat vīrs manīja pārvērtības, teica, ka esot mainījusies, kopš lasu šo grāmatu. Arī meita teica, ka esot jocīga palikusi, bet tik un tā zinu, ka viņai pārvērtības patīk. Paldies tiešām liels par tik labu grāmatu

Beigu sadaļā, lasot pieredžu stāstus, nevilšus aizdomājos, kā es nonācu pie savas laimes terapijas. Zaudēju darbu (kuru ne visai gribēju) ā, pirms tam mani pameta vīrs (kas bija likumsakarīgi un zinot tagad kāda biju, nav brīnums, ka dzīve nebija salda ar mani) paliku viena ar kredītiem, 2 bērniem, bet biju laimīga. Sākās sevis meklēšanas laiks, lasīju grāmatas, piedalījos dažādās aktivitātēs un tad manās rokās nonāca Tava pirmā grāmata, daudz neko no tās nepildīju, tikai mazliet, bet ko tiešām atceros, ka sāku rakstīt pateicības pilnīgi par visu, gāju arī pa ielu un domāju, cik dzīve tomēr skaista. Daudzi mani nesaprata, kā var bez darba būt laimīgs, kā es vēl smejos. Visiem teicu, ka man būs lielā mīla, būs arī bērni, būs darbs - un tā notika, kā filmās, nejauša tikšanās un pamazām, pamazām viss izvērtās ļoti skaisti, kaut arī reāli man uz viņu nebija izredžu;))

Brīžiem aizmirstās to laimi izbaudīt, gadās ķibeles, bet domāju, ka pēc šis grāmatas izlasīšanas to būs grūti izdarīt, tādas sajūtas nevar izmest no galvas, ik uz soļa gribas pielietot visas tās mīļas viltībiņas, un kā viņas strādā - kā maģija.

Esmu tiešām laimīga, ka Tu esi un palīdzi sievietēm un viņu ģimenēm atrast savu ceļu un vairot mīlestību
Paldies...”

Es lasu un baudu. Es pazīstu šo meiteni un esmu piedalījusies viņas šai pārmaiņu laikā. Esmu laimīga par viņu. Un esmu laimīga par katru, kam izdodas izdarīt šo pagriezienu – pretim mīlestībai.

Ar mīļumu, Inese