Par mūsu enģeļiem


sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DZINTRA ČEVERE

Visi vecāki vēlas, lai viņu bērns ir laimīgs un kaut ko dzīvē sasniedz. Katram ir savi priekšstati un audzināšanas veidi. Un tie visi ir dēļ mīlestības. Un tieši vecāki ir tie, kas palīdz bērniem augt un attīstīties. Bērns pats izvēlas savus vecākus, piedzimst tieši tādā vidē kurā tam būs jāapgūst dzīves mācības. Varbūt tā būs mācība par beznosacījumu mīlestību – pieņemot vecākus tādus kādi tie ir, varbūt tā būs atbrīvošanās no ego vai baiļu – mani nemīl – pārvarēšana vai kas cits. Taču ļoti bieži bērns to nesaprot, viņam daudz kas šķiet netaisnīgs, vecāku rīcība un vārdi sāpina, nav iespējas rast kompromisus un grūti pieņemt šīs mūsu pašu izvēlētās mācības. Kas samazina bērna pašapziņu, mīlestību pret sevi kā rezultātā jaunais cilvēks apvainojas uz visu pasauli vai noslēdzas. Jau vēlāk, pieaugot kāds iespējams sāk saprast un izjust milzu pateicību vecākiem, ka viņi bija tieši tādi un ne citādāki, jo es esmu tas kas esmu un ļoti iespējams, ja vecāki būtu savādāki, manis šeit nebūtu, un es nebūtu tas kas esmu.

...
Komentāri (3)  |  2012-04-21 06:45  |  Skatīts: 3219x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Par dvēseli un ego...


sadaļa: LEKTORI RAKSTA
autors: DAINA ROZENBERGA

Cik bieži Tu domā par savu pašapziņu? Cik bieži Tu izjūti tās trūkumu? Un kur Tavā ikdienā iekļaujas Tavs ego? Kā vispār tas viss apvienojas veselumā? Vai Tu jūties kā veselums?  :)

Lūk, šodien manas pārdomas ir par visiem šiem jautājumiem... Par to, cik ļoti mēs kalpojam kaut kam iedomātam. Cik ļoti mēs barojam savu ego... Vai arī, cik ļoti dzīvojam saskaņā ar savu patieso būtību un apzināmies, kas esam attiecībā pret Dievu, līdzcilvēkiem, sevi...
...
Komentāri (3)  |  2012-04-18 03:05  |  Skatīts: 2354x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Bērna pasaule


sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DZINTRA ČEVERE

Aizver acis un iztēlojies – atceries sevi bērnībā, kas bija tas ko Tev patika darīt, kādas bija Tavas emocijas un sajūtas darot to vai citu darbiņu, kādu Tu savi apzinājies. Mazu un nevarīgu vai lielu un visu varošu, vai varbūt, tādu kas pilnīgi nedomāja par rītdienu, bet paļāvās… 

Paskaties no malas uz maziem bērniem … kā viņi izrāda savas emocijas, kā reaģē, kad ir dusmīgi, kā – tad kad apvainojušies, sāpināti, un kā tad kad ir laimīgi, iepriecināti, pārsteigti … un ko mēs varam novērot? Iespējams tās būs visdažādākās grimases, skaļi izsaucieni un bļāvieni, raudāšana, kājas sišana pret zemi, tieši izteikumi, neuztraukšanās par to, kas būs nākamajā brīdī u.c. Un tagad paskaties kādas reakcijas ir pieaugušajiem? Kur palicis tiešums jūtās un emocijās, kur tās daudzās grimases un dzīvīgums?

...
Komentāri (1)  |  2012-04-17 03:34  |  Skatīts: 1545x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Pirmdienas rīts...


sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: DAINA ROZENBERGA

Es ļoti mīlu Pirmdienas. Kāpēc? Jauna diena, jauna nedēļa, daudz jaunu iespēju... Skaties no kuras puses gribi, ir jauna balta lapa... Tu jau zini, ka to balto lapu vari uzšķirt jebkurā brīdī, jebkurā dienā... Es domāju tieši tāpat, bet tā Pirmdiena – ir un paliek mana mīļākā diena starp mīļākajām... :)

Ar mani pēdējā laikā notiek bezgala daudz dažādu lietu un notikumu... Pat ne tik ļoti ārēju, kā ar sevi... iekšēji. Es mainos... Dvēseles muskuļi aug. Vai sāp... Jā... brīžiem šķiet, ka ļoti. Vai ir laime? Jā! :)

...
Komentāri (5)  |  2012-04-17 03:25  |  Skatīts: 2460x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Kur meklējama laimes "atslēga"


sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: ANITA BUZJUKA

Mēs - cilvēki, esam tik dažādi un neatkārtojami, un tomēr ir kas tāds, kas mums visiem ir kopīgs, mēs visi vēlamies būt laimīgi. Viss, ko cilvēks dara savā dzīvē, tiek virzīts tikai un vienīgi uz šo mērķi- būt laimīgam. Jebkurai mūsu darbībai ir pozitīvs nolūks, lai arī brīžiem tam ir grūti noticēt. Nav sliktu cilvēku, kāds vienkārši varbūt ir apmaldījies, samulsis un novirzījies no sevis paša, arī viņš vēlas būt laimīgs, bet nezina kā. Tad kāpēc gan visiem tas neizdodas? Kas ir tas, kas traucē cilvēkam būt laimīgam? Kur ir meklējama laimes „atslēga"?

...
Komentāri (16)  |  2012-04-15 19:41  |  Skatīts: 4840x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Svarīgākais, kas mums ir - tie esam mēs viens otram


sadaļa: LEKTORI RAKSTA

autors: ANITA BUZJUKA

Kas tad ir dzīve? Grūti viennozīmīgi ir atbildēt uz šo jautājumu. Varētu teikt, ka dzīve ir viss, tie esam mēs paši, tas ir tas, ko mēs redzam, jūtam, domājam, tā ir daba, tie ir visi mūsu ceļā sastaptie cilvēki, tās daudzās lietas, ko mēs esam saražojuši........... Bet, kas tad ir tas svarīgākais mūsu dzīvē? Kas ir tas, kādēļ mēs esam uz Zemes? Šeit domāju, ka divu domu nav, svarīgākais, kas mums ir - tie esam mēs viens otram. Varētu pat teikt, ka dzīve - tās ir attiecības. Katru mīļu brīdi, mēs veidojam attiecības, viens ar otru mijiedarbojamies. Viens no skaistākajiem dzīves uzdevumiem ir veidot pozitīvas, draudzīgas attiecības ar ikvienu savā ceļā sastapto cilvēku. Tas, protams, ir ideālā variantā, un tas nav viegli, bet vērtīgi gan, un mums taču tiek dots laiks, mūsu dzīve, lai to īstenotu. Tikai viens caur otru, mēs iepazīstam sevi, pasauli, visu, kas ir. Mēs patiesi viens otram esam eņģeļi, palīdzam viens otram augt un pilnveidoties, un esam savstarpēji saistīti neredzamām mīlestības saitēm, kas veido veselumu. Katrs cilvēks, kuru mēs sastopam savā dzīves ceļā, nes mums vēstījumu, spēlē kādu lomu mūsu dzīvē, un nekas nav nejauši. Varētu teikt arī tā, ka dzīve ir informācijas nolasīšana, un mēs viens otram palīdzam šo informāciju pamanīt un pareizi iztulkot, jo tā „valoda", kādā dzīve mums to sniedz ir ļoti dažāda, no nejauši izteiktām, garām ejošām frāzēm līdz konkrētiem tekstiem vai darbībām. Šie Dieva, dzīves sūtītie vēstījumi ir ik uz soļa, atliek mums būt vērīgākiem, acīgākiem, ausīgākiem, atvērties šai informācijas plūsmai. Un tieši pateicoties viens otram, mēs to varam ieraudzīt un sajust. Mēs nevaram viens bez otra, tā ir vislielākā vērtība, kas mums ir-mēs viens otram, tā ir dzīves jēga.

...
Komentāri (6)  |  2012-03-30 19:18  |  Skatīts: 3031x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Pateicība...


sadaļa: LEKTORI RAKSTA
autors: DAINA ROZENBERGA

 Cik bieži Tu esi pateicīga? Cik bieži Tu no sirds izjūti it visu, kas ir ap Tevi kā lielu dārgumu, kā bezgalīgu bagātību? Cik bieži Tu izsaki pateicību? Un cik bieži it visu Tu uztver kā pašu par sevi saprotamu?

Parunāsim, kas ir tās pašsaprotamās lietas? Pats par sevi saprotams, tiklīdz pienāk rīts, es pamostos, atveru acis... Atkal jāceļas, jauna diena - vai tiešām šodien atkal uz darbu? Un kā negribas... Ko šodien brokastīs? Atkal tās pašas sviestmaizes, sen jau apnikušas... Man nav ko vilkt mugurā! Un vispār, šodien daudz priecīgāka būtu par brīvdienu... Darbā - kolēģi neciešami, priekšnieks nav īstais, un arī šodien tāds īgns, un vispār sen jau varēja lielāku algu maksāt... Ai cik gan labi būtu nestrādāt, vai darīt ko pilnīgi citu... Vakarā atkal jāiet ciemos, tur jau droši vien būs garlaicīgi, sen jau nav par ko runāt.
...
Komentāri (4)  |  2012-03-26 22:52  |  Skatīts: 5243x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Kā piecelties 6.00 no rīta bez modinātāja?


sadaļa: LEKTORI RAKSTA
autors: BRIGITA MIRONOVA-STANKĒVIČA

 Iespējams, ka Tu jau celies katru rītu bez grūtībām un izbaudi spirgto rīta enerģiju un mieru. Šajā rakstā es vēlos dalīties savā pieredzē, kā nonācu līdz tam, ka bez modinātāja viegli var pamosties 6.00.

Neilgu laiku atpakaļ tas man bija ļoti apgrūtinoši un pat neiespējami. Es sev apsolīju, ka celšos 1h ātrāk par pārējiem, lai uzsāktu savu dienu harmoniski un klusumā. Tomēr rītu no rīta es nospiedu modinātāju un nejutu vēlmi celties. Es katru rītu nepildīju savu apņemšanos un tas manī neraisīja patīkamas sajūtas.
...
Komentāri (3)  |  2012-03-26 19:48  |  Skatīts: 2927x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Pasaka par Dvēselīti


Reiz, ārpus laika, dzīvoja kāda maza Dvēselīte, kura kādu dienu teica Dievam:
- Es zinu, kas es esmu!

- Lieliski, - atbildēja Dievs, - un kas tad tu esi?

Un mazā Dvēselīte skaļi iesaucās:

- Es esmu Gaisma!

Dievs pasmaidīja savu lielo smaidu un teica:
...
Komentāri (5)  |  2012-03-26 19:22  |  Skatīts: 2523x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Mēs esam gatavi tam, kas ar mums notiek


sadaļa: LEKTORI RAKSTA
autors: ANITA BUZJUKA

 Katru mirkli mēs arvien tuvojamies savai patiesai būtībai, neskatoties uz to, ka šis ceļš reizēm ir līkumains, vai arī mēs novirzāmies pa apkārtceļiem, bet acīmredzot arī tas ir nepieciešams, lai rastos dziļāka izpratne par sevi un pasauli. Par to, kas tad es patiesībā esmu, un kamdēļ es vispār šeit esmu? Ik mirkli ar mums notiek dažādas situācijas, un mēs attiecīgi uz tām reaģējam. Ne vienmēr tās ir tīkamas un mūsu prātam pieņemamas. Ir brīži, kad mēs apvainojamies, dusmojamies, bēdājamies, šķiet, ka visa pasaule pret mums ir sazvērējusies, un mēs jūtamies tik vientuļi un neaizsargāti, lai gan patiesībā tā nav, mēs nekad neesam vientuļi, tas ir mūsu prāts, mūsu ego, kas liek tā domāt. Šādos brīžos es sevi ''sapurinu'' un uzdodu jautājumus - Kas tu šobrīd esi? Vai tu tik tiešām vēlies būt skumja, apvainojusies, nožēlojama? ... Tu taču pati veido savu realitāti, tad esi tāda, kāda tu vēlies būt!  Man tas ļoti palīdz - šī saruna ar sevi, un arvien retāk es ''uzķeros'' uz prāta radītām ''lamatām'', būtiski  ir piefiksēt to mirkli, kad tas sākas un izdarīt savu izvēli.  Un tad atnāk sapratne, ka svarīgi ir būt tai, kas esi, un nav svarīgi, ko par tevi domā citi, jo tā, savukārt, ir viņu izvēle.  Varētu teikt arī tā, ka svarīgi ir saprast, kas tu esi, nevis mēģināt kādam pierādīt, kas tu neesi.  Būtiskākais ir tas, ko par tevi domā Dievs, ko jūt tava sirds.
...
Komentāri (3)  |  2012-03-26 19:15  |  Skatīts: 2560x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.