Grāmatas "Enģeļu acis. 3. daļa. Atbrīvot sargātāju" atvēršanas svētki


 Šorīt vēroju kā mostas diena... Lēni un skaisti tumšā un zvaigžņotā nakts atdeva vietu spēcīgm un saulainam rītam. Tā notiek vienmēr. Kad iestājas nakts, mēs zinām - tai sekos rīts, lai arī brīdis pirms pašas rītausmas ir vistumšākais un tajā brīdī šķiet, ka nakts nekad nebeigsies... Bet tad sāk svīst pirmā gaismiņa. It kā trausla un vāra, bet gaismiņa. Lēnām tā ienāk pasaulē un nakts dziļā cieņā atkāpjas, atdodot vietu jaunai dienai... Un tāpat notiek ar mūsu dzīvēm. Pasakaini un skaisti! Ir tikai jāļauj visam būt.

Piektdienas vakara sajūtas vēl joprojām dzīvo manī, un negribas runāt, negribas kustēties, lai pēc iespējas ilgāk paliek viss tāds, kāds tas bija – liels, burvīgs un brīnumains.

No visas sirds es saku paldies visiem kas bija atbraukuši un bija ar mani brīdī, kad pēdējās „Eņģeļu acis” ieraudzīja pasauli, bet zinu, ka tas ir par maz, lai pateiktos par visu to, ko saņēmu no jums šajā burvīgajā vakarā. Paldies par jūsu klātbūtni, par labajiem un sirsnīgajiem vārdiem un neaptveramo mīlestību, ko dāvājāt. Tas ir neaprakstāmi un neaizmirstami un paliks manī vienmēr, kā milzīgs piepildījums! Atceroties katru no jums, es saprotu, ka jūs visi esat nenovērtējams dārgums manā dzīvē!

Paldies!

Sirsnībā un mīlestībā – Kristīne Muciniece

Komentāri (0)  |  2014-03-10 20:11  |  Skatīts: 1178x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ