sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Reiz man viena meitene teica: “Inese, vai tu vari uzrakstīt rakstu tieši tad, kad jūties slikti, vai jūties īgni, vai jūties nekā, lai var saprast kā tieši tu no tā tiec ārā. Savādāk vienmēr ir tikai tas gaišais un skaistais. Bet ko darīt, kad viss liekas bez iemesla grūti”.

Nu lūk, tad šodien ir tā diena, kad man jāraksta šis raksts. Un patiešām nav neviena iemesla nejusties gavilējoši laimīgai. Ir fantastiski skaists un saulains laiks. Ir vasara. Ir brīvdiena. Esmu izgulējusies un atpūties. Viss ir. Un tai pat laikā.... nu nav tā mirdzuma, kad jūti – entuziasms līst pāri malām.

Piedevām, ko es varu daudz sūroties, ja man no dabas tā optimisma deva ir iedalīta ar uzviju un parasti man i pašai pietiek motivācijas, i vēl citiem spēju palīdzēt iegriezt enerģiju.

Ir pustrīs pēcpusdienā un ja jāpasaka kā ar savu NEKĀ sajūtu esmu tikusi galā. Tad atbilde ir precīzi tāda pat – nekā.

sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Šodien gatavoju Sievišķības skolas pirmo nodarbību (kas notiks rīt) un esmu paņēmusi pāršķirstīt grāmatu "Vīrieši ir no Marsa, sievietes no Venēras". Es teiktu, ka tā mums visām, kas grib apgūt attiecību mākslu, varētu būt kā obligātā literatūra.

Nebiju šo grāmatu lasījusi kopš 90tajiem gadiem un pilnīgi nespēju noticēt, ka viss, ko mācāmies, tur ir uzrakstīts jau toreiz. 

Jautājums man pašai sev - kāpēc toreiz neko no tā lasītā neiemācījos:)

Es pat atceros toreiz to savu nostāju, ka pilnīgi nemaz nesapratu kādēļ par vīriešiem runā tā, it kā viņi atšķirtos un nemaz nebūtu cilvēki:)

Ir pagājuši 20gadi un pilnīgi pa citiem ceļiem caur savu pieredzi un attiecībām es esmu nonākusi pie tā, ko toreiz lasīju un nu māju ar galvu līdzi katrai atziņai. Man pat vispār ir sajūtu – ja ir šāda grāmata, tad kāpēc vēl kaut ko vajag. Re kur – te viss ir.

sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Vakar piedzīvoju tik skaistu un emocionāli bagātinošu mirkli, ka šodien gribās ar to padalīties.

Es atceros to brīdi, kad dziļi pavasarī individuālajās konsultācijās tikos ar meitenēm, kas nāca uz čakru diagnosticēšanu, un mums nācās secināt, ka liela daļa no dzīves jomām nekustās un ir iesprūdušas, ka enerģija ir kaut kā iesērējusi un vispār, ka “trūkst laimes un mīlestības”. Atceros, ka toreiz smaidot teicu – nu nekas, mēs vismaz zinām kā ir un nu varēsim dziedināties visas kopā.

Un es atceros to pakāpenību. Biklo sākumu un šaubas, un cik dabiski tās vērās vaļā un izmainījās pārtopot pārliecībā.

Vakar bija šīs grupas noslēguma nodarbība un, kad runājām par ieguvumiem, tad visbiežāk izskanēja – ka “tagad jūtos stabili un droši”, “esmu mierīga un protu ļauties”, “manī atvēries mīļums uz visu pasauli”. Un arī no lektora vietas skatoties – grupa bija tik harmoniska gaiša un laimīga, ka smejoties teicu – varu jūs droši palaist dzīvē. Mana sirds par jums mierīga.

sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Vakar salikām kalendāru jaunajam čakru vebināru kursam un secinājām, ka noslēgums sanāktu 2016.gada 1.janvārī. Protams, ka sariktēsim tā, lai varam pabeigt pirms Jaunā gada, bet tas fakts, ka savā kalendārā jau tiekam līdz 16tajam gadam, mani galīgi samulsināja.

Nu pilnīgi jājautā – kur paliek laiks.

Un līdzīgi man ir ar meditāciju praktisko nodarbību kursu, kuru šķiet iesāku tikai tikko, jo gribējās izveidot meditāciju komplektu jaunajai grāmatai, bet skat jau augusts klāt un nu jāizsludina pēdējā vasaras nodarbība, lai pēc tam dotu vietu Sievišķības skolas jaunajam kursam.

Tā kā mēs visas šīs nodarbības veltījām tam, lai kaut ko sevī tīrītu un pārveidotu, no kaut kā tiktu vaļā un lai izmainītu savu enerģētiku, tad noslēgumā uztaisīsim skaistu atvadīšanās tēmu “Kā ļaut piepildīties saviem mērķiem un sapņiem”.

Kad veicu čakru eneģijas diagnostiku un stāstu, ko nozīmē katra čakra, par kurām jomām tā atbild, un tad nonāku līdz 4.čakrai un saku, ka tā ir atbildīga par mīlestību. Pirmām kārtām – par mīlestību uz sevi. Un tad lielākā daļa meiteņu uzreiz saka, ka ar šo būs problēma. Ka mīlēt pasauli un citus nav nekādu grūtību, bet kā iemīlēt sevi – tas nav tik saprotams.

Tādēļ ceturtdienas praktisko nodarbību un meditāciju nolēmām veltīt tēmai – kā iemācīties iemīlēt sevi.

Ko tas vispār nozīmē un kā to atšķirt no narcisisma, egocentrisma, un vispār – pārāk lielas uzmanības pievēršanas tikai sev.

Ko nozīmē mīlestība, kad runājam par sevi un savu Ego?