sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Tikko kā esmu saņēmusi dizaina skices savai jaunajai (nu pašai, pašai jaunākajai) grāmatai „Domu pērlītes” un vienkārši smaidu... esmu laimīga, ka viss kārtojas un veidojas tieši tā, kā esmu izsapņojusi.

Grāmatas tapšana vienmēr ir saistīta ar zināmu ļaušanos un zināmu atkarību no komandas darba. Galu galā, lai arī visu tekstu radu pati, bet redaktors, ir korektors, ir maketētājs, mākslinieks, fotogrāfs, ir tipogrāfija. Bet šoreiz tā ļaušanās ir daudzkāršojusies, jo teksts ir tikai viena daļa no tā skaistuma, kas top. Un līdz ar to ir jābūt tik ļoti labai saderībai, pat gribētos teikt jušanai, lai kopā radītais dotu tiešām gandarījumu un prieku katram, kas piedalījies.

Man no savas puses jāsaka, ka ļoti sen neesmu tā ...burtiski apkrāmējusies ar atziņu krājumiem. Skatos. Lasu. Aptaustu. Iedvesmojos. Turu rokā Nīla Donalda Volša Meditācijas un domās mēģinu sajust – vai šādu formātu un grāmatas biezumu, vai citādāku. Paņemu Antuāna de Sent-Ekziperī un aizraujos ar atziņām tik ļoti, ka aizmirstu, ka taču bija jāsajūt formāts. Ņemu Jura Rubeņa un Māra Subača „Pasakas katrai dienai” un secinu, ka patīk viss – krāsa, šrifts, forma un galu galā saturs.

sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Šodien pāršķirstu savus pierakstus un domāju par jauno kursu „Viņš un Viņa” un pirmo reizi man ir sajūta „ak, ja es šo visu būtu zinājusi bērnībā vai pusaudžu gados” – diez kā tad man būtu uzvērtusies dzīve?

Jā, viennozīmīgi – tādā gadījumā es noteikti neveidotu šādu kursu :) Jo vienkārši uzskatītu, ka tas ir pats par sevi saprotams – dzīvot sievišķīgi. Bet tad es tā pārlaižu acis pār citiem cilvēkiem ar domu –cik tad ir to labo piemēru, par kuriem varu pateikt, jā, „šī sieviete tiešām dzīvo, apzinoties sievišķās enerģijas vērtību” un „jā, šis vīrietis tiešām ir ļoti vīrišķīgs”. Interesanti, ka vīrišķīgi vīrieši nāk prātā vairāk, kā sievišķīgas sievietes. Nu varbūt tādēļ, ka sabiedrībā redzamākā ir vīrišķā enerģija.

Es pagājušā nedēļā biju aizgājusi pie astroloģes un guvu tik daudz brīnišķīgu atziņu, bet svarīgākā no tām bija – „atpūties un dari mazāk. Mazāk tavā gadījumā nozīmē vairāk”. Un tagad, vēlreiz un vēlreiz domājot par sievišķību, pilnīgi sajūtu šī teiciena jēgu:

sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Šorīt piecēlos ļoti agri un varu baudīt nakts un rīta skaņas. Kaut kur ļoti tālu aiziet pirmais vilciens. Pie mājas skan vēja stabules. Un viens putniņš čivina gluži kā, gadalaikus sajaucis. Istabā tikšķ pulkstenis un murrā kaķis. Visi vēl guļ. Man patīk šādi brīži, kad vienīgais, kas rada rosības sajūtu, ir manu pirkstu radīti knikšķi un klaviatūras. Pārējais viss vēl ir pilnīgā mierā un harmonijā. Un domas plūst.

Es savās domās sērfoju par visu, kas manā dzīvē šobrīd notiek. Es to vienkārši vēroju. Zinu, ka no šodienas pasta nodaļas sāks tirgot manas grāmatas un mēs ar vīru esam sarunājuši aiziet līdz mūsu tuvākai pasta nodaļai apskatīties, kā tas izskatās. Liekas – nu kas tur liels, ir tak pilnīgi skaidrs kā izskatās grāmata uz letes vai plauktā. Bet man patīk sajust to īpašo sajūtu, ka gluži kā pie manis te pastā, Dubultos, tā pilnīgi visur visā Latvijā būs mana grāmata. Un ja kādā pasta nodaļā tās nav, tad droši var jautāt, lai tās pasūta - un atvedīs.

Un tad es pārdomāju savas pavisam jauniņās grāmatas tapšanu. Tās, kuras vēl nav. Arī tā man prasa daļu uzmanības. Man pat liekas, ka šonakt tik agri pamodos tieši dēļ tās. Ja iepriekšējo grāmatu formāts bija man pieredzēts, tad šī būs pilnīgi savādāka. Būs cietos vākos. Būs ar fotogrāfijām. Ar īpašu noformējumu un sajūtām. Es nekad neko tādu neesmu radījusi. Ir kaut kas pilnīgi jauns. Ir kaifīgi. Faktiski arī šai gadījumā (nu kā jau lielāko daļu savā dzīvē) es varu tikai vērot, kā viss notiek un kā manas „Domu pērlītes” sāk iezīmēties, lai jau novembrī dotos pasaulē.

sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Šoreiz gribu ar Tevi parunāt par ļoti interesantu tematu, kas pēdējā laikā mūsu ģimenē, it sevišķi sarunās ar māsu, ir mūsu ikdienas sarunu sastāvdaļa. Nu jau tūlīt būs pusgads, kopš pirmo reizi izdzirdēju vārdu „socionika” un uzzināju, ka cilvēks no dabas piedzimst ar konkrētu uztveri pret pasauli, kas pēc būtības visas dzīves laikā nemainās.

Un piedevām šis konkrētais pasaules uztveres veids absolūti ietekmē mūsu  spēju vai nespēju saskatīt likumsakarības, veidot attiecības, pelnīt naudu, būt veiksmīgiem biznesmeņiem vai kāda aroda meistariem, vai varbūt ideju ģeneratoriem, ļoti labiem iedvesmotājiem, psihologiem vai māksliniekiem.

Toreiz tas mani tik ļoti pārsteidza. Es pirms tam biju pilnīgi pārliecināta, ka katrā cilvēkā slēpjas potenciāls un spējas, kas ir neierobežotas un mēs katrs tiešām varam pilnīgi visu, ko sākam veidot un attīstīt. Izrādās nē. Mēs varam to, dēļ kā esam radīti. Dēļ tās misijas un būtības, ar ko mums jānodarbojas. Un visticamāk, ka baletdejotāja augums nav paredzēts svarcelšanai vai cīņai, savukārt sumo cīnītājs diez vai būs radīts dejotāja karjerai. Nu tas , protams, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Jau kādu laiku atpakaļ stāstīju par savu devīto vilni, kurš turpinās no maija un visu laiku viss tik ļoti un daudz notiek, ka spēj tik piedzīvot un izdzīvot. Un nu man Tev jāizstāsta par savu jaunāko jaunumu, kurš nu jau sevi pieteicis un tā dzimšana paredzēta jau rudenī. Tā būs jauna grāmata. Atziņu grāmata, kurā būs apkopoti citāti no visa, ko pa šiem gadiem esmu rakstījusi. Paredzams, ka tagad čakli pastrādājot, tā uztaps pa septembri/oktobri. Šobrīd esam tik tālu, ka teksts jau ir pie redaktores, paralēli domājam par vizuālo noformējumu, izdošanu un atvēršanas pasākumu. Arī tas paņem savu laiku.

Un tāpēc uz brīdi esmu aizvērusi „Jautājumi un atbildes” sadaļu mājas lapā. Lai visa kā vienkārši nesakrājas pa daudz.

Paralēli notiek dzīve klātienē. Piemēram rīt (9.septmebrī) sāksim jaunu kursu Laimes terapijā. Un ja esi no tiem, kas ilgi varbūt seko līdzi mājas lapai, lasa grāmatas, gribētu kaut kad atnākt uz semināriem, bet nu līdz šim nav sanācis – tad rīt ir īstā reize nākt – jo visi dalībnieki būs jauni (kas ieradušies pirmo reizi) un ņemsim visu pēc kārtas no pašiem pamatiem. Pastāstīšu par savu pieredzi un to, kāpēc vispār sāku interesēties par pasaules kārtību un Visuma likumiem. Izanalizēsim daudzus no šiem likumiem, lai saprastu, kā tie ietekmē mūsu dzīvi ikdienā. Mācīsimies pāriet uz laimes sajūtu, neatkarīgi no apkārt notiekošā.