sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Tā, nu tas brīdis ir pienācis, kad esmu gatava izstāstīt Tev par mūsu šī rudens pasākumu, par grāmatas „Domu pērlītes” atvēršanas svētkiem, par kopā nākšanu, par prieku, kas mūs sagaida 7.novembrī.

Tik ļoti „noņēmusies” ar pasākuma nosaukuma domāšanu vēl nebiju nekad. Biju gatava uz slaveno Hermaņa Heses frāzi „Stikla pērlīšu spēle”, bet padomāju, ka, lai arī pērlītes tiešām būs un spēle arī, tad tomēr nebūs tas pats, pats, pats galvenais, ko ar šo pasākumu tik ļoti gribas pateikt. Otra, tēma, kas nelika mieru, bija „cāļus skaita rudenī”, jo tiešām tā ir zināma augļu novākšana. Katrreiz, kad iznāk jauna grāmata ir šī sajūta.

Bet tad vakar es, kaut ko skatoties sociālajos tīklos, izlasīju tik fantastisku domu, kas man tagad ir mainījusi attieksmi pret dabā notiekošo. Trakākais, ka es vairs nevaru atrast, kas to uzrakstījis un nekā nevaru atsaukties uz autoru (jau iepriekš atvainojos un nosūtu gaišas domas šim cilvēkam). Doma bija tāda, ka – šobrīd daba sapucējas savās krāšņākajās drānās, pirms noģērbsies kaila.

Tas man likās tik atbilstoši pateikts tam, kas notiek. Un tas man lika tik ļoti sajust Dabu kā Sievieti. Vai varbūt Sievietes dabu.

Aizdomājos – kā tas notiek, kā daba mostas no ziemas miega pavasarī un kā mēs to gaidām. Tā pucējas gan šā, gan tā. Un mēs esam laimīgi mosties un augt līdz ar zemes pulsējošo enerģiju. Es pēc sevis šogad pilnīgi varu pateikt, ka esmu dzīvojusi reizē ar dabas sirdspukstiem un tiešām darījusi visu kā pēc priekšrakstiem: ziemā izgulējusi miegu, pavasarī modusies, vasarā izdzīvojusi milzu paisumu un nu var savā krāšņākā tērpā svinēt gada kulmināciju enerģijas ziņā, augļu ziņā, varēšanas ziņā. Un tad ir jāprot apstāties un atrast laiku, lai ieklausītos sevī. Lai sakārtotu „māju”. Lai sajustu, cik „manai dvēselei manā ķermenī ir ļoti labi”. Redz kamēr skrien, kamēr pucējas, kamēr bauda ārēju krāšņumu, ir pa košu, lai izbaudītu iekšējās pasaules nianses. Ir pārāk daudz ārēja kārdinājuma. Ir pārāk liels enerģijas mutulis un virpulis. Un cik labi, ka mums ir četri gadalaiki, lai rudenī līdz ar tumsu tiekam pie sevis.

Lūk, tad mans priekšlikums ir izdarīt šo dziļo skaisto rituālu – šo pāreju no lielās ārējās aktivitātes un savu iekšējo, vēl milzīgāko pasauli. Kā Kristīne saka – uz pasauli bez robežām, uz gaismu bez robežām. Bet, kamēr ārējais spožums ir pa lielu, to savu iekšējo gaismiņu grūti saskatīt.

Visa mana grāmata „Audzēt Mīlestību” bija par to, ka gaisma, spēks, enerģija un mīlestības rodas mūsos un tikai tad izgaismo realitāti, kurā dzīvojam.

Visa mūsu dzīve ir mūsu iekšējās pasaules ATSPULGS. Un lūk radās nosaukums mūsu svētkiem un kopā sanākšanai. Tieši rudenī, kad mūsu dzīve nes augļus, mēs varam šai atspulgā redzēt, kas mūsos iekšā notiek. Un ja kaut kas nepatīk, to pamainīt. Ja patīk, to nopulēt un padarīt mirdzošāku.

Vakar tikāmies ar Nilu Īli un Kristīni Ozoliņu, lai izrunātu kā mēs varam ar kustību un skaņu palīdzību attīrīt katrs savu enerģijas kanālu tā, lai mūsu katra individuālajā dzīvē iestātos līdzsvars un harmonija. Lai vairotos spēks, sievišķība sievietēm un vīrišķība vīriešiem, lai savas personības apzināšanās un pašapziņa nolīdzsvarotos, lai sirds čakra piepildītos ar mīļumu un gaismu, lai komunikācija un attiecības būtu plūstošas, lai intuīcija un mūsu Redzība vērtos vaļā tieši tā, kā mums katram vislabāk, un visbeidzot – lai saikne ar Kosmosu ir tīra un enerģija no Debesīm plūst mūsos pārpārēm. Izrunājām, ka veidosim rituālu visu septiņu čakru atvēršanai un līdzsvarošanai, enerģijas izkustināšanai un iztīrīšanai. Lai mājās ejot, esam gatavi droši skatīties sevī, savā dziļumā un atrast, un saskatīt tās pērles, kas ir mūsu dziļāk paslēptajās gliemežnīcās. Varbūt kādam tie ir talanti, kas ļauj izvēlēties savu dzīves ceļa nodarbošanos. Varbūt kādam tā ir ilgi gaidītās attiecības, kuras nevarēja izveidoties dēļ kāda ilgi glabāta energobloka kādā enerģijas centrā. Varbūt kādam tā ir kāda slēpta vēlēšanās, kas gadiem nav piepildījusies dēļ paša izveidotā aizsprosta.

Ja kādam ir mans otrais meditāciju disks, tad tur vadu tādu rituālu, kur laižam enerģiju caur visiem enerģijas centriem no sākuma no Debesīm uz Zemi un pēc tam pretēji. Lūk, ko līdzīgu taisīsim šai reizē, bet pirmkārt: lielas grupas spēks dod ārkārtīgi spēcīgu efektu un jaudu, tātad ir iespēja to izdarīt daudz vērienīgāk. Otrkārt Kristīnei ir savi knifi kā šo tehniku uzlabot un pilnveidot. Un savukārt Nila dažāda veida mūzikas instrumenti (un ne tikai) rada tik vienreizēju kopīgas lielas, gandrīz vai sataustāmas enerģijas efektu, ka ticu – tas būs ļoti jaudīgi.

Tāpēc, ja izlem šai visā piedalīties, piedomā, lai Tev ir ērti un stabili apavi. Uz ļoti augstām kurpēm būs grūti nostāvēt un sajust sazemējumu. Otra lietas, kas man pašai patiktu, ja meitenes vilktu garos svārkus. Bet nu ....tas nav noteikums. Tas ir tikai tāds ierosinājums. Atceros, kad bijām pie Siņeļņikova, tad rituālos vispār varēja piedalīties tikai tās sievietes, kas bija kleitās vai svārkos vai nu līdz zemei, vai vismaz pāri celim. Nu.... mums gluži tādu noteikumu nav, bet enerģētikas un spēka ziņā tie brunči tiešām dara savu. Tas tiesa. Un jaudu var radīt lielāku.

Nu lūk, tad esam nonākuši līdz programmai:

„Pavasaris. Rudens. Atspulgs”

7.novembrī plkst. 18.00-21.30

Rīgas Avotu pamatskolas lielajā zālē, Rīgā, Avotu ielā 44

Skaņu un kustību rituāls 7 enerģētisko centru (čakru) līdzsvarošanai

Ineses Prisjolkovas atziņu krājuma „Domu pērlītes” atvēršanas svētki

Perkusionista Nila Īles un viņa draugu uzstāšanās

Tēja. Kūkas. Un mīļums kopābūšanā

Autogrāfi un grāmatas „Domu pērlītes” palaišana tautās.

Tā tas šobrīd izskatās. Man jau šobrīd drusku kņud pakrūtē un es visu laiku smaidu. Man pašai tā ir ļoti laba zīme – ka dievišķā enerģija caur mani atkal dara savu darbu un es varu tikai tam visam ļauties.

Nu tad uz tikšanos. Dalības maksa šai pasākumā būs 17eur. Pieteikšanās kā jau vienmēr pie Santas: pavasarastudija@gmail.com vai pa tālruni 29100714.

Ar mīļiem sveicieniem, Inese