sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
 Ir rudens, un mēs līdz šim tā arī nevienu jaunu laimes terapijas semināru grupu nebijām izsludinājuši. Cilvēki mēģina „pieslēgties” esošām grupām, kas jau iestrādājušās, bet, protams, ka tad ir nokavēti visi pirmie - parasti visaktuālākie temati par to, kā izmainīt dzīvi, kā izvēlēties laimi un tiešām kļūt laimīgām. Kā būt sievišķīgām. Kā sakārtot veselību. Kā nopelnīt naudu. Kā atbalstīt vīru, lai viņam būtu veiksme un iespējas pelnīt tik, cik ģimenei nepieciešams.
Un tā kā „kārtībai ir jābūt” un ir cilvēki, kas patiešām grib visu tā kārtīgi saprast un sajust no pašiem pamatiem, tad nākošo otrdien 29.oktobrī sāksim jaunu Laimes terapijas semināru ciklu, ar ierasto semināra tēmu „Es esmu savas dzīves autors”. Šajā tēmā es stāstu kā es pati nonāc līdz laimes terapijai. Kā sakārtojās mana dzīve. Kādus autorus es lasīju un ko no tā tiešām varu ieteikt Tev, ja gadījumā Tu savu laimes terapiju sāc tieši šobrīd.
... |
 Komentāri (0) | 2013-10-22 00:42 | Skatīts: 989x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
 Šodien pirmo reizi biju uz nodarbību, kas tika nosaukta „Peldēšanās Gongu skaņās”. Un jāsaka tā, ka faktiski to tiešām var salīdzināt ar peldēšanu. Ar peldēšanu bezgala spēcīgā un dziļā okeānā, kur jūties pasargāta un laimīga.
Tas bija tik vareni. Tas bija kaut kas tik milzīgs, ka varu godīgi pateikt – es nekad nebūtu iedomājusies, ka gongs – viens šāds instruments, kas paņemams plecā un aiznesams, var radīt tik milzīgu vibrāciju un skaņu. Vai to var ar kaut ko salīdzināt? Nē. Nezinu. Varbūt, ka ar milzīgu zvanu. Bet godīgi jāsaka, ka milzu zvaniem blakus zvanīšanas laikā neesmu bijusi. Vai varbūt esmu? Jā esmu Big Ben tornī. Nu jā – tas ar bija iespaidīgi. Bet šodien tas bija kaut kas tik milzīgs, ka tai brīdī, kad vēl kaut ko domāju, tad mēģināju šā brīža sajūtas ar kaut ko salīdzināt. Nu...varbūt ar Dziesmu svētkiem. Varbūt ar kādu fantastisku orķestra koncertu. Es nezinu. Un domāju tālāk – kā tā var būt. Nu es taču saprotu, ka tie nav gluži Dziesmu svētki un ka arī orķestris nespēlē. Un vispār nodarbības vadītāja Dace pat vairākkārtīgi uzsvēra, ka šis vispār nav koncerts. Tā ir tīra Visuma enerģija, kas savienojas ar mūsu katra enerģiju un ievibrē to. Lūk, un šī vibrācija, rada to varenības sajūtu. Brīžiem bija tā, ka tas kā milzu okeāna vilnis nāca virsū un gāja cauri visam manam energolaukam, iztīrot, sakārtojot, ievibrējot pilnīgi katru manu smalkāko enerģētikas plūsmiņu.
... |
| Komentāri (0) | 2013-10-21 03:46 | Skatīts: 2038x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
 Tas viss ir tik fascinējoši vienkārši, ka pilnīgi bijībā un pateicībā vienkārši jāsaka paldies. Debesu atbalsts turpinās. Un šoreiz tas ir paužas pilnīgi taustāmā veidā.
Kad vakar sapratu, ka ziemas Sajūtu nometne ir sevi pieteikusi, vienkārši apsēdos, brītiņu padomāju un drošu roku uzrakstīju programmu, kādu to visu gribētu redzēt. Saliku iekšā lektorus. Saliku nodarbību nosaukumus. Saliku dažādus pasākumus un rituālus. Nu vārdu sakot uz līdzenas vietas radīju savu ideālo scenāriju kā man ļoti, ļoti patiktos to visu izdzīvot un kā gribētos, kā viss varētu izskatīties. Un kad to biju beigusi un aizsūtījusi savām kolēģēm, tad par to jau bijām tik drošas, ka Santiņa saka – tad es publicēju. Un es sāku smieties – ka vēl tikai vajadzētu pagaidīt, lai Debesis tā sakārto, ka visi pieminētie lektori un viesi tiešām tai laikā tiek un grib pie mums atbraukt.
Kad domāju par lektoriem-puišiem, kurus tiešām gribētu dzirdēt runājam par sievišķību no vīrišķā skatu punkta, pirmais man ienāca prātā Andžejs Reiters. Es viņu personīgi nepazīstu, bet esam tikušies konferencē, kur katrs vadījām savu sekciju. Toties mūsu Sievišķības skolas dalībnieces viņu zina - Andžejs ir bijis pie mums Viesistabā un meiteņu atsauksmes par šo pasākumu bija tik grandiozi labas, ka bija pilnīgi skaidrs – saderība ir fantastiska : )) Nu un ja reiz mums ir tik ļoti laba šī mijiedarbība un ja reiz Andžeja stāstītais tik ļoti labi sasaucas ar to, ko runājam Pavasara studijā, tad ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu nometnē būtu jāaicina tieši viņu.
... |
| Komentāri (0) | 2013-10-18 01:14 | Skatīts: 1607x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
 Kad septembrī bija noslēgusies mūsu pirmā Pavasara studijas Sievišķības skolas nometne, bija skaidrs, ka šādiem notikumiem ir jātop vēl. Ka tie dod milzum daudz prieka un spēka ilgākam laikam. Ka tā ir tāda kā bateriju uzlādēšana, lai pēc tam, atgriežoties ikdienā, varētu vēl ilgi noturēties uz laimes un mīlestības viļņa. Un tomēr, bija arī skaidrs, ka copy/paste ko tādu pašu taisīt nevaram un negribam.
Sāku pie sevis domāt – ko tad es pati gribētu piedzīvot pilnīgi savādāk. Ja reiz bija tik ļoti labi, tad kas cits varētu būt tikpat labi, bet jau pilnīgi citādi. Un tā atbilde man nāca pati – ka gribētos ne tik daudz zināšanu, jaunas informācijas un mācīšanos (kas bija ļoti kaifīgi pirmajā reizē), bet daudz vairāk jušanas, apzināšanās, sajūtas, piedalīšanās, darīšanas un vairs ne tikai runāšanas. Protams, protams – kur ta bez runāšanas. Tas ar viss būs. Sievietēm ir jārunā, tā ir mūsu enerģijas vairošanas un mijiedarbošanās metode : )) Bet tomēr, tomēr..gribētos uztaisīt tādu īstu....Sajūtu nometni, kur atslēgvārds būtu Apzināšanās. Sevis apzināšanās. Savas sievišķības apzināšanās. Savas daudzveidības apzināšanās. Sava radošuma apzināšanās. Un vēl man pavīdēja tāda kā doma, ka gribētos lektoru un nodarbību vadītāju vidū redzēt kādu puisi vai varbūt par vairākus, kurš vai kuri par sievišķību varētu runāt jau vairs nevis no mūsu sievišķā skatu punkta, bet gan no vīrišķās enerģijas un pieredzes puses. Jā, gribētos iegūt tādu kā apstiprinājumu, ka viss, ko mēs te mācāmies, vairojam, darām, ka tas viss patiešām arī viņiem ir svarīgi.
... |
| Komentāri (0) | 2013-10-17 02:32 | Skatīts: 1045x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
 Nu jau kādu pusgadu katru mēnesi tiekamies Kristīnes Mucinieces nodarbībās un tas ir tik īpaši un tas ir neaprakstāmi, ka īstenībā es jau nemaz arī negatavojos par to rakstīt. Bet pēdējā tikšanās reizē notika kas tāds, kas man atkal Tev jāizstāsta.
Jau kopš pašiem pirmsākumiem Kristīne mums stāsta par savu jauno aizraušanos ar krāsām, par gleznošanu, zīmēšanu, par būšanu ar sevi šai zīmēšanas procesā. Par to, ka šai laikā, kamēr darbojies ar otu, prāts aiziet otrā plānā un tu vienīgais ko jūti, ir mierīga un līdzsvarota enerģijas plūsma, kas vada tavu roku. Tu nedomā. Tev ir vienalga vai zīmējums būs skaists vai nē. Svarīga ir tā iekšējā miera, laimes un līdzsvara sajūta, ko dod pats process. Tu vienkārši ļauj otai slīdēt. Tu esi priekš sevis netradicionālā nodarbē un tai pilnīgi pakļaujies. Atdodies. Esi tajā visā iekšā. (šīs jau ir manas sajūtas par to kā tas notiek).
... |
| Komentāri (2) | 2013-10-15 20:40 | Skatīts: 1862x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
 Tik sen Tev neesmu rakstījusi, ka pilnīgi nevaru izdomāt kādā secībā un ar ko sākt. Nu vēl arvien man gribētos parunāt par Sievišķības skolas nometni un to fantastiski spilgto sajūtu, ka nekas jau nebeidzas. Ir izveidojusies brīnišķīga e-pastu sarakste, kurā nometnes meitenes dalās savstarpējās atklāsmēs un pat tās, kas neraksta, var lasīt līdzi un gūt motivāciju un spēku no tām, kas raksta un dalās. (es esmu no tām, kas neraksta, bet tikai bauda, bauda un bauda). Meitenes dalās ar bildēm, ar ikdienas sīkumiem un svarīgiem notikumiem, ar niekiem un ļoti nopietnām pārdomām. Un katra, kas uzraksta, sāk ar to, cik tā sarakste ir nozīmīga un cik daudz dod spēka un iedvesmas, ka gribētos to „grupas pleca sajūtu” saglabāt ilgāk un noturēties (iekārtoties) uz veiksmes un iedvesmas viļņa pēc iespējas stabilāk un paliekošāk. Es te iekopēšu mazus fragmentiņus, lai varam pa „atslēgas caurumiņu” ieskatīties kā tas viss notiek : ))
Mani ārkārtīgi iedvesmoja šī vēstule:
... |
| Komentāri (0) | 2013-10-07 17:52 | Skatīts: 1264x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
 Vai Tev kādreiz gadās, ka nevar izturēt to un vēl to, ka cilvēkos kaitina tas un vēl tas – lūk tad mans nesenais atklājums (kas īstenībā bija zināms jau simts gadus), ka šai mirklī varu pati sev pajautāt – kāpēc tas tik ļoti kaitina? Man taču varētu būt vienalga. Es varētu uz to paskatīties ar mīļumu. Bet ne –ir kaut kas, kas ievibrē nepatīkami un riktīgi „uzspiež uz nerva”.
Nu, piemēram, dažreiz gadās, ka cilvēks čammājas tik ļoti, ka tiešām ir sajūta, ka viņš tērē savu un manu laiku. Un sāku nervozēt un dusmoties. Un ja vien tai mirklī spēju atcerēties sev pajautāt – „kas tieši tevi te tā kaitina?”, tad šis mirklis iegūst pilnīgi citu jēgu. Tad pēkšņi saprotu, ka esmu sākusi steidzināt laiku un zaudējusi centru sevī šeit un tagad. Tas vienmēr tā notiek – tiklīdz apziņu aizvirzām uz nākotni, tā tagadne sāk vilkties ļoti lēni.
... |
| Komentāri (5) | 2013-09-21 18:17 | Skatīts: 2583x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
 Labrīt, es šorīt esmu tik pilna iespaidiem un laimes, ka vēl pagaidām nevaru aptvert, cik skaistā notikumā šai nedēļas nogalē esmu piedalījusies (un nav sajūtas, ka organizējusi).
Mēs radījām to Kopā. Dievs to radīja. Tas bija brīnums, ko visas kopā piedzīvojām.
Man vienmēr ir licies, ka varu aprakstīt jebko – savas sajūtas, savus iespaidus, savu dziļo pateicību, vai sajūsmu. Man šoreiz ir sajūta, ka vēl nevaru. Ka esmu tai visā vēl tik ļoti iekšā un nemaz negribu izkāpt. Ieliku mazgāties drēbes un ir pat drusku žēl „aizmazgāt prom” to enerģiju, kas tajās ir saglabājusies (joks, protams).
Ja es gribētu sākt pa kripatiņai aprakstīt savas sajūtas – tad pirmā tāda patiesi milzīgā sajūta ir ļoti liela sirds pateicība. Pateicība Dievam un Visumam par to enerģiju, kas bija mūsu grupai. Par tik fantastiskām meitenēm un sievietēm, kas bijām vienkopus. Par tik ļoti lielu labestību un mīlestību, kas katrā dalībniecē bija jūtama jau kopš ierašanās brīža. Vai vari iedomāties, ka ierodoties kādā pasākumā, Tu ar pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem uzreiz samīļojies kā ar savējiem vai kā ar sen nesatiktiem pašiem tuvākajiem. Lūk tieši tāda bija ierašanās piektdien.
... |
| Komentāri (3) | 2013-09-16 18:27 | Skatīts: 2183x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
 Jau rīt tiekamies Vecmuižā – Pavasara studijas pirmajā nometnē. Teikšu godīgi –sajūtas ir kā pirms lieliem godiem, varbūt kāzām, varbūt kristībām... Pavasara studijā notiek rosība. Tiek pirkts. Tiek gādāts. Tiek saskaņots, ko kurš paņems. Tas viss ir tik iedvesmojoši un mīļi.
Manī ir silts miers. Tāds fantastisks miers, kā saulainai dienai, kad tauriņi dejo un bites zumm, bet tu esi tai visā iekšā pilnīgā harmonijā.
Vēl šorīt uztaisīju vienu prezentāciju. Vēl tūlīt pameditēšu priekš noslēguma mūsu kopējās meditācijas – un viss būs gatavs. Man patīk šis mirklis – kad viss ir izdarīts un tūlīt, tūlīt būs. Laime. Nekādas steigas. Nekāda uztraukuma. Tikai baudpilns brīdis pirms. Jo nesanākt jau nevar. Viss, kas notiks, būs mūsu izaugsmei. Viss, kas plūdīs mierīgi un skaisti – būs baudai, viss, kas aizķersies –r ūdījumam un pieredzei.
... |
| Komentāri (4) | 2013-09-12 19:45 | Skatīts: 2395x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
 Ir pirmais septembris un arī mūsu ģimenes šodiena pagāja par godu skolniekam. Visa diena veltīta tikai viņai un viņas interesēm un beigu beigās bērns laimīgs, vecāki pārguruši, bet gandarījums visiem par kopā pavadītu laiku un notikumiem dienas garumā.
Sveicu Tevi ar jaunā mācību gada sākšanos un domās nosūtu Tev skaistu gladiolu pušķi!! Lai Taviem skolniekiem jauka mācīšanās un lai visai ģimenei atkal viens jauns jauks gada cēliens!
Bet šodien gribu Tev uzrakstīt par jaunumu mūsu Pavasara studijā, kas kaut kādā ziņā jau ar ir saistīts ar mācīšanos vai arī – kā mēs tagad paši savas sarunas esam iesaukuši – saistīts ar mūsu laimes terapijas skoliņu. Vasara šogad bija īpaša, jo burtiski līdz ar Jāņiem mūsu dzīvē ienāca vebināru „ēra” un visas vasaras garumā visus tos, kas vēlējās, es uzrunāju divas reizes nedēļā caur internetsarunām. Man pašai tas bija kā tāds jauns pavērsiens dzīvē, ko sākumā veidoju tieši tādēļ, lai man pašai būtu vieglāk un nebūtu tik tālu jābraukā. Bet sākumā ar to vieglumu bija kā bija. Man tā bija īsta komforta zonas paplašināšana un atkal viens periods, kad jutu kā garīgi un enerģētiski augu gandrīz vai fiziski.
... |
| Komentāri (7) | 2013-09-02 04:45 | Skatīts: 2781x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
| |
