Lotte


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Vēl vakar es gribēju uzrakstīt Tev rakstu par to, kā varam būt laimīgi arī tad, ja mums kas ļoti sāp un notiek kas ļoti bēdīgs. Gribēju Tev stāstīt par savu kaķenīti, kura ar mani dzīvojusi kopā visu manu apzinīgo mūžu un tagad saslimusi un sagatavojusies aiziet.

Lotte pie manis ieradās 1993.gada maijā. Viņai bija tikai mēnesītis. Māsa man viņu atnesa – mazais kamoliņš vienā rokā, cīsiņš otrā. (Toreiz šeit vēl nebija īpašas kaķu barības. Vai varbūt es par to neko nezināju.) Viņa bija parasts melnbaltais kaķītis, bet no šīs dienas vairs nebija parasts. Viņa kļuva par manējo. Pilnā vārdā Šarlote, bet visi viņu vienkārši saucām par Lotti. Jā – ar diviem „t”. Un toreiz es vēl nezināju cik viņa būs man uzticīga. Toreiz paņēmām viņu lauku mājiņā, kur koki, zāle, dārzs –viss bija priekš viņas. Viņai tur dzima bērniņi – es visā vienmēr piedalījos.
...
Komentāri (16)  |  2012-05-16 16:20  |  Skatīts: 4329x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Patīk/nepatīk


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Daina ar savu rakstiņu „Mūsu vibrācija” mani pamudināja šo tematu papildināt, pievienojot savu neseno pieredzi par „patīk” un „ nepatīk” tēmu un cilvēku iedalīšanu patīkamos un neciešamos;) Sāku rakstīt komentāru sadaļā, bet sanāca dikti gari un nolēmu, ka jāuzraksta jauns rakstiņš.

Es tikko kā esmu sākusi praktizēt vienu lietu, kas kaut nedaudz palīdz to cilvēku grupēšanu saprast un kaut kā pašam sev palīdzēt tos „nepatīkamos” ļaužus pieņemt. Un ir tā, ka man pašai šī metode drīzāk ir nepatīkama un grūta, bet...... ārkārtīgi noderīga. Un tad nu es tam visam pieeju kā prakšalanai – kamēr dzer un tīries ir grūti, bet pēc tam ir tik viegli un labi.

Daru tā - tiklīdz kāds man reāli uzkrīt uz nerviem un uzreiz iedalās tajā "nepatīk" vai "nepieņemams" grupā - tā es mēģinu, pirmkārt, jau noturēties un neizrādīt, to kas man tieši šai mirklī ir prātā un šo savu nepatiku es viņam acīs nebāžu un savu taisnību neuzspiežu. (uzreiz jāpiebilst, ka savā dzīvē esmu bijusi lielāko tiesu kategoriska un vēl piedevām senākos laikos domājusi, ka godīgi pateikt otram to, ko par viņu domā, tas ir kas ļoti pozitīvs)

Tagad es tā nedaru.  Es vienkārši vēroju sevi un otru. Bet tik un tā noņemos ar to, ka ik pa laikam, kāds man patiešām nepatīk. Es vēl galīgi neesmu uz tās pakāpes, ka visus pieņemu ar beznosacījumu mīlestību. Bet tagad mans pakāpiens šai ceļā – ir akceptēt šo savu rakstura iezīmi un tikt ar to galā nevis graujoši, bet gan „iegriežot svārstiņu pozitīvā virzienā”.

...
Komentāri (16)  |  2012-05-10 19:39  |  Skatīts: 4110x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Praktiskās nodarbības Pavasara studijā


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Sveika, mīļā! Esmu atpakaļ no sava brīnišķīgā ceļojuma un gan jau, ka turpmākās sarunās būs jūtama atvaļinājuma pēcgarša un brauciena iespaidi, bet šai sarunā gribu Tev izstāstīt ko tādu, ko piedzīvoju jau pirms brauciena un ko apsolīju nodot Tev – pēc brauciena.

Tas ir kāds jaunums Pavasara studijā, uz kuru es eju kopš manis pašas pirmā novadītā semināra. Ja esi dzirdējusi manu semināra tēmu „Es esmu savas dzīves autors”, tad tajā, iepazīstinot ar sevi un ar studiju, stāstu – ar ko atšķiras semināri, no apmācībām un treniņiem. Tātad seminārs ir tad, kad runā lektors un semināra dalībnieki vai nu klausās vai neklausās. Bet praktiskajās nodarbībās, apmācībās un treniņos šāda pasīva kursu dalībnieku klātbūtne un līdzdalība nav iespējama. Praktiskajās nodarbībās cilvēks strādā ar sevi pats – individuāli, pārī vai grupā, bet tā, ka varētu tikai klausīties un vērot – tā gandrīz vai nav iespējams.

...
Komentāri (7)  |  2012-05-09 22:09  |  Skatīts: 4140x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Par instinktiem


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Es šodien noteikti ar Tevi gribu parunāt. Pirmkārt jau tādēļ, ka sen neesmu Tev rakstījusi. Otrkārt tādēļ, ka pirmdien uz pāris nedēļām aizbraukšu atvaļinājumā un pa to laiku tad mājas lapā neienākšu.

Un īstenībā -ir tik daudz notikumu, par ko rakstīt. Un man bija tik daudz domu, ko tieši Tev gribu pateikt, bet pa to laiku saņēmu aicinājumu uzrakstīt par pāris aktuālām tēmām – 1. kā atbrīvoties no vainas apziņas un 2. kā nepieķerties instinktiem. (Jautājums skanēja - ko nozīmē pieķeršanās instinktiem, kā tas izpaužas, kas notiek, ja mēs tiem pieķeramies, kā to izmainīt, ja instinktiem nevajag pieķerties, tad kam vajag pieķerties tā vietā utt.)

Un laikam, ka tās tomēr ir divas atsevišķas tēmas un arī raksti.

Sākšu ar instinktiem. Par to ļoti daudz runā Lazarevs. Tieši instinkti kā pretstats dievišķajam. Instinkti ir mūsu pirmatnējā daba. Dzīvnieciskais mūsos. Instinkti ir tie, kas veido mūsu atkarības, kas velk mūs pie zemes (pie materiālā, pie miesiskā), instinkti ir ārkārtīgi spēcīgi un prasa piepūli, lai brīžiem to spētu uzveikt.

Instinkti ir saistīti ar „patīk” un „nepatīk”, „gribu” vai „negribu”. Šobrīd lielākā daļa sabiedrības vērtību tiek balstītas uz instinktiem.

...
Komentāri (3)  |  2012-04-19 21:49  |  Skatīts: 2779x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Par motivāciju, iekustēšanos un enerģijas atraisīšanu


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Sveika, mīļā, svētkos un pēcsvētkos!

Šoreiz ar Tevi gribu parunāt par to periodu, kad tiešām zini – ir kaut kas jādara, bet.....nevar saņemties. Piemēram, esi nolēmusi ik pa laikam pavingrot vai paskriet. Bet kā pienāk īstais mirklis vilkt treniņbikses, tā uznāk kaut kāds neizprotams slinkums, vai nekā negribēšana un tu, cilvēks, nodomā – kāpēc gan to nevarētu sākt rīt vai vismaz vēlāk. Vai varbūt ir jāmācās eksāmeniem, vai jātaisa kāds jauns projekts, vai varbūt ir jādara kāds darbs, kuram termiņi jau burtiski spiež, bet...iekustēties nevar un nevar. Gribēšanas nav un dēļ šīs negribēšanas arī varēšanas nav.

...
Komentāri (19)  |  2012-04-09 22:13  |  Skatīts: 3959x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Autori, grāmatas, filmas, lekcijas un notikumi.


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Solīju Tev uzrakstīt par to, ko esmu pēdējā mēneša laikā lasījusi, skatījusies, mācījusies. Un es, protams, ļoti labi saprotu, ka kaut kas no tā Tev derēs un tikpat labi kaut kas pilnīgi nē. Bet tā kā es pati ar pateicību to esmu saņēmusi no citiem, tad labprāt padalos tagad tālāk ar Tevi. Un varbūt kāds pie šī raksta komentāru sadaļā pievienos vēl kādas labas vietnes, kur ko labu varam izlasīt vai noklausīties, lai sevi un pasauli labāk saprastu.

Katrā ziņā es dalos ar prieku.

Pirms mēneša, kad manas emocijas bija ļoti uzvilktas un Ego pilnīgi satrakojies, man ļoti noderēja Ekharta Tolles lekcijas. Ar šo autoru man ir tā, ka viņa grāmata „Tagadnes spēks” jau ilgu laiku ir manu vērtīgo grāmatu plauktā, bet kaut kā......nelasījās. Jau vairāks reizes esmu to atvērusi &‐ nu...nav mans. Pēc kāda gada atkal paņemu – nav man. Un pēkšņi, pilnīgi nejauši uzgāju vienu vietni, kurā ir viņa lekcijas (īstenībā jau ir ļoti daudz kur) un pēkšņi viņš mani ļoti uzrunāja. Nu tik ļoti, ka pirmajā periodā viņu klausījos katru dienu nedēļu no vietas. Ielikšu Tev te vienu linku uz lekciju, kas man pašai ārkārtīgi patika par spēju būt šeit un tagad.

...
Komentāri (27)  |  2012-04-04 17:41  |  Skatīts: 7740x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Gavēnis, klusums, miers un harmonija


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Ir pagājis mēnesis, kopš mana pēdējā raksta un ir tik interesanti tagad pēc tik ilga laika atkal atsākt rakstīt. Tas ir kā pēc ilga neēšanas perioda atsākt ēst. Kad vari lietot tikai kaut ko sablenderētu un maigu, lai nenodari pats sev pāri. (es reiz esmu badojusies un zinu ko runāju).

Šoreiz „mana badošanās” vai „mans gavēnis” nebija saistīts ar ēšanu un atteikšanos no ēdiena. Es jau tā ļoti daudz ko neēdu un īsti atmest vēl kaut ko varbūt, ka nebūtu prātīgi. Bet pati gavēņa ideja ir brīnišķīga – kā atteikšanās no savām atkarībām vai iegribām, lai vairāk iedziļinātos sevī un atjaunotu vērtību sistēmu, lai atgūtu mieru un harmoniju un sakārtotu attiecības ar Dievu.

Gribētos jau domāt, ka attiecības ar Dievu uzturu kārtībā visu laiku, arī vērtību sistēma plus mīnus man vairs strauji nemainās, bet runājot par atkarību – tagad varu pateikt droši, ka mūsu mīļotās nodarbes, darbs vai nodarbošanās var nemanāmi mūs ievilkt zināmā atkarībā un galvenais, ka mēs paši tai brīdī domājam, ka tam visam tā ir jābūt un mums ir jāstrādā arvien vairāk, un ka tas viss ir tik ļoti nozīmīgi, ka ja vien kaut ko palaidīsi garām vai neizdarīsi, tad kaut kas atgadīsies vai arī pēkšņi viss apstāsies vai sabruks.

...
Komentāri (22)  |  2012-04-03 06:49  |  Skatīts: 4757x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Par augšanu, par jogu, par ietilpību


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šodien gribu Tev izstāstīt par savām pārdomām saistībā ar pēdējā laika straujajiem notikumiem un ar spēju to paņemt pretim. Atceries, mēs vienā rakstā runājām par to, ka veiksme var būt arī graujoša. Ka vēlmju piepildījumam un laimīgai dzīvei ir jābūt sagatavotai vietai. Ka – ja neesi gatavs, tad liela laime var kļūt par smagu mācībstundu un lielu zaudējumu.


Šajā rakstā gribu parunāt par to, kā veidot un attīstīt ietilpību.
 

Un interesantākas tas, ka pusgadu atpakaļ es Tev būtu viennozīmīgi teikusi, ka vienīgais, kas reāli ir jādara, ir jāaudzē mīlestību. Caur domām, ar attieksmes un paradumu maiņu, bet tagad man jāsaka, ka manā dzīvē ir nācis klāt vēl kaut kas ļoti, ļoti spēcīgs – un tās ir manas ik nedēļas jogas nodarbības.


Ar jogu man bija tā, ka zemapziņas līmenī es it kā domāju, ka tas man derētu un būtu labi, bet bija šādi tādi aizspriedumi, kas traucēja, un man likās, ka kāds man noteikti mēģinās „iemudžināt” dziļā austrumu filozofijā, liks klausīties mantras un darīt kaut ko nesaprotamu. Bet es taču esmu tik ļoti izteikta latviete. Un es patiešām negribu pārņemt kaut ko pa tiešo no Indijas vai kādas citas zemes. Man ir svarīgas manas latviešu saknes un tradīcijas un tas ir tas, kas mani reāli ievibrē, aizkustina un dara mani labāku.
 

Pamatojoties uz šiem saviem stereotipiem, es tālāk tā arī neko par jogu neinteresējos. Līdz brīdim, kad pagājšgad aizbraucu uz jogas nometni pie Tijas kā lektors. Es pie sevis vēl kaut kā nodomāju, ka es taču stāstīšu par laimes terapiju un ka neko īpaši nezinu par jogu. Un tad notika mans pirmais „klikšķis” – nodarbības beigās Tija visai grupai teica: „šis viss, par ko Inese runāja, ir īstenā jogas būtība”. Es biju tik ārkārtīgi pārsteigta, tik ļoti tas man likās jocīgi, ka es taču no jogas neko nezinu, ka runāju tikai par mīlestību, laimi un patiesi laimīgu dzīvi.


...
Komentāri (24)  |  2012-02-17 20:35  |  Skatīts: 6177x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Tauriņi un kūniņas


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Šodien gribu parunāt par to cik smagai vai vieglai būtu jābūt laimes terapijai un kāpēc gadās tā, ka kādu kaitina citu vieglums, un savukārt kādam citam neizpratni raisa – kāpēc tik grūti ir jāmokās pa dzīvi. Kāpēc kādam laimes terapija sanāk uzreiz, kādam citam jāmokās gadiem?


Un te nu man atkal noder mans mīļais salīdzinājums ar kūniņām un tauriņiem.
 

Es ticu, ka tie cilvēki, kas simboliskā nozīmē vēl ir it kā kūniņās, kurās aug tauriņa spārni, kuriem tiešām sāp, kuriem ir grūti, kuriem ir fiziski jāstrādā, lai izķepurotos ārā no situācijas, viņi ir neizpratnē par tiem, kas lidinās apkārt un runā par laimi, mīlestību un priecīgu dzīvi. (Man ir bijuši pāris gadījumi semināros, kad cilvēks tiešā tekstā saka, ka tas, ko runāju, ir pa vieglu un pilnīgi nepieņemami šai dzīves situācijai un vispār reālai dzīvei.)


Savukārt tie, kas izjutuši tauriņa spārna vēzienu, lidināšanās laimi, ziedu smaržu, saules siltumu, tie nevar saprast, kur tad ir tās lielās dzīves ciešanas un smagā ikdiena.
 

Laimes terapija īstenībā der gan vieniem, gan otriem, tomēr vieglāk to visu saprast un darīt, laikam, ka ir tauriņiem.


...
Komentāri (11)  |  2012-01-27 20:29  |  Skatīts: 7643x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.


Ļauties un nepretoties


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PSRISJOLKOVA

 Jau kādu laiku domāju kā lai Tev aprakstu to, kas ar mani šobrīd notiek. Un vai vispār vajag aprakstīt. Un tā nu atlieku un atlieku un pati mainos un mainos, līdz skatos, ka jaunāko rakstu sarakstā vairs nav neviena manējā.

Stāsts būs par augšanu. Par ļaušanos. Par Dievu. Par mērķiem un vēlmēm, kuras vairs nav.
 

Vai esi domājusi, ka mūsu garīgais ceļš un mūsu pašu attīstība patiešām ir saistīta ar nepārtrauktām pārmaiņām, kuras notiks neatkarīgi no tā, vai Tu to gribi vai nē. Un ka Tev pašai atliek vien noskatīties kā pati esi mainījusies.

Atceros, ka pirmajā jogas nodarbībā iesācējiem, mums Tija teica – sākot nodarboties ar jogu, notiks tādas pārmaiņas, ko pats pat nebūsi gaidījis.
 

Lūk, tad nu man Tev ir jāsāk stāstīt par šīm pārmaiņām.

...
Komentāri (39)  |  2012-01-20 19:53  |  Skatīts: 8201x         Ieteikt draugiem       TweetMe        Dalīties

Lasīt tālāk.