sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Laukā ir tumšie vakari un dažbrīd arī rīti, bet sirdī gaišs un līksmi.

Nu jau trešo gadu, kad tuvojas decembris, mēs Pavasara studijā gatavojam un svinam svētkus. Tie ir grāmatas atvēršanas svētki. Atceros, ka pašā pirmajā reizē pulcējāmies vien paši tuvākie un bija tik ļoti jocīga sajūta –man toreiz visi jautāja, nu kā tas ir uzrakstīt grāmatu, un toreiz skaidri un gaiši atbildēju, ka īstenībā jau es nezinu. Kāds mani vadīja un es rakstīju. Kāds atveda man palīgus –un mēs to izdevām. Tā patiešām toreiz bija.

Un pagājušogad "Mana laimes dienasgrāmata" atvēršanas svētkos jau viss bija savādāk. Mūsu bija kļuvis vairāk, svētki bija lielāki un es pati jutos jau drošāka un stabilāka.

Un nu ir klāt trešā reize. 2012.gada 15.decembrī iznāks grāmatas „Ieelpo laimi un mīlestību” otrais turpinājums –„Ieelpo laimi un mīlestību 2”. Tās būs mūsu sarunas par pašapziņu, par veiksmi, par dzīves jēgu un misiju, par apziņas paplašināšanu un sava spēka un enerģijas vadīšanu,

sadaļa: SARUNAS
autors: PAVASARA STUDIJA

Šodien saņēmu vēstuli, kas sūtīta mums visām. Mēs esam daudz. Patiešām daudz. Ja pasekojam statistikai, tad katru dienu Pavasara studijas mājas lapā pulcējamies ap 500 un dažreiz pat vairāk cilvēku. Un šodien tiekam uzrunātas, lai iesaistītos un varbūt ar savu enerģētikas apmaiņu, ko palīdzētu. Vēstule skan šādi:

Labdien!
Paldies par iespēju apmeklēt Jūsu studiju!
Mana bijusī kolēģe jau apmēram sešus gadus ir cilvēks ar īpašām vajadzībām. Divi insulti. Rezultātā no jauna jāmācās staigāt, ēst, sevi apkopt, runāt, lasīt, rakstīt. Ar neatlaidīgu darbu Dzintra ļoti daudz ir jau panākusi. Staigā(nekustīga ir labā roka),runā(pie tā tiek visu laiku daudz strādāts), lasa, brauc ar trīsriteni. Viņa ,vairāk kā gadu, kopa guļošu un cilājamu vīru, tagad viņš nomira. Dzintra savās mājās ir pilnīgi viena, viņa beidzot piekrita, ka es mēģinu atrast cilvēkus, kas ir līdzīgās situācijās.
Viņa gatava dalīties savā pieredzē. Viņai pašai noderīga būtu runāšana skaipā, vai pa telefonu. Viņu var atrast www.draugiem.lv -Dzintra Vērsēna.
Jūsu studijas meitenes ir no visas Latvijas. Varbūt viņu redzeslokā ir tādi cilvēki.

sadaļa: SARUNAS

autors: INESE PRISJOLKOVA

Tikko kā ir apritējuši trīs gadi, kopš radās Pavasara studija. Mūsu datums ir 25. septembris, bet pagaidām nav tās sajūtas, ka ir jāsvin burtiskā nozīmē – ar torti un svecītēm. Drīzāk jau patīk apzināties kā ir gājis un skatīties uz priekšu kā būs.

Laikam, ka manī pašā vislielākā laime ir tā, ka Pavasara studija vienkārši ir. (tādā „es esmu” sajūtā). Man nav nekādu ambīciju un prasību kādai tai vajadzētu būt. Es vienkārši baudu laimi, ka reiz tā pie manis kā doma un ideja atnāca, un tagad dzīvo savu laimīgo dzīvi ar vai bez manis. Es viņu nedzenu, es nelieku tai augt, es drīzāk vienkārši vēroju un baudu kā tas viss notiek. Par Pavasara studiju man tā sajūta ir kā sakām par bērniem – galvenais ir netraucēt viņiem augt. Nesākt mesties un ar prātu un ego riktēt pa savam. Drīzāk domās radīt arvien jaunas vīzijas un platformas, kas var realizēties dzīvē. Un tieši tā es izturos pret to, kas mums studijā notiek.

Kad kāda jauna joma ir aktualizējusies, tad vienkārši mēs paņemam to pretim un ļaujam tai piedzimt, izaugt un realizēties dzīvē. Savukārt, ja nav aktualizējusies, tad vēl nav laiks un ar spēku mēs to neaudzējam.

Viena no tādām situācijām bija jauno lektoru sagatavošana. Un es godīgi varu pateikt, ka pirms trim gadiem, radot Pavasara studiju, man pat prātā neienāca, ka būs vēl kādi citi lektori. Man šķita – cik es varu, tik man jādara, un ja kāds cits grib darīt, tad viņš rada savu centru un tur dara. Izrādās, ka Dievam un dzīvei bija pilnīgi citi plāni. Un tā nu jau mēs esam daudzi, gan kas rakstam rakstus, gan kas vadām nodarbības, un nu (kopš Dainītes pieteikuma) arī individuālās un online konsultācijas, kā arī izbraukuma seminārus. Tas viss izauga ar ļaušanos un ieklausīšanos, ko dzīve piedāvā un saka priekšā.

sadaļa: SARUNAS

autors: INESE PRISJOLKOVA

Ir tik ļoti mīļa un gaiša sajūta, ir iekšējs prieks un īsta līksmība, jo uzklikšķinot savu vāru uzvārdu un pieliekot .com lapa šodien atvērās.

Ir tik interesanti to vērot. It kā no malas un it kā esot iekšā.

Ja Pavasara studijas lapu veidoju no sākuma līdz beigām pati un gandrīz vai gadu to viena pati uzturēju, tad šo ineseprisjolkova.com tādā gatavā veidā ieraugu pirmo reizi. Pateicoties Elīzai tas viss ir noticis viegli, kā spēlējoties un es tā īsti nemaz neesmu pamanījusi, ka lapa ir sagatavota un jau gatava un dodas pretim lasītājiem. Īstenībā es te tagad aiz pateicības varētu turpināt ar slavas dziesmu Elīzai -gan par to, kā viņa jau gadu atpakaļ pieteicās man palīdzēt (es es toreiz nekā nevarēju izdomāt diez ko lai man palīdz, bet re kā – atradās gan), gan par to, ka mani pilnībā atbrīvo no jebkādiem tehniskiem jautājumiem par mājas lapas izveidi vai administrēšanu, gan par to, ka piemeklēja firmu, kas to visu izveido un uzrada atbilstoši mūsu vēlmēm un saturam, gan par satura pārnešanu, gan ....gan...gan. Vārdu sakot – esmu ļoti Tev pateicīga, Elīzīt!!!