sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Šonakt sapņoju tik interesantu sapni, ka nolēmu Tev to izstāstīt kā ideju reālam pasākumam. Tā kā pati to diez vai kaut kad realizēšu, tad izdomāju – lai iet pasaulē caur Tevi : ) Katrā ziņā, kad stāstīju to savam vīram, mums abiem tas likās ļoti interesanti.

Ideja tāda. Jau kādu laiku pirms pasākuma (nu, piemēram, pāris nedēļas iepriekš) tiek izsūtīti uzaicinājumi, kurā uzaicina pārus ar uzstādījumu, ka ballītē jāierodas otra tēlā. Nu, piemēram, mēs bijām ar vīru, kur vīrs atdarināja mani un es viņu.

Manā sapnī tas bija ļoti nopietns pasākums, kuram mēs gatavojāmies tiešām rūpīgi. Mēs pētījām otra paradumus. Mēs pētījām izturēšanās manieri. Un tieši nevis kaut kā veidojām to tēlu no tā priekšstata, kurš mums vienam par otru jau ir, bet gan tieši tās pāris nedēļas iepriekš ļoti daudz veltījām laiku, lai viens otru vērotu un izzinātu.

Nu, pirmkārt varu pateikt, ka tieši šī daļa man ļoti patika, jo pastiprināti iepazinu savu vīru. Kaut kā nemaz nebiju pamanījusi, cik viņam ir laba humora izjūta sabiedrībā, cik labi viņš var paņemt uzmanību uz sevi un izstāstīt kādu īsu joku vai atgadījumu. Protams, vēroju viņa stāju un paradumus veidot un nest savu tēlu. Domāju par ģērbšanās stilu. Un interesanti bija apzināties, ka arī viņš mani vēro un izzina.

sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Šodien domāju, diez kas tas ir mūsos par fenomenu, kas liek darboties un dzīvot pilnīgi pretēji tam, kā no dabas un Dieva ir paredzēts. Nu kāpēc mēs gadiem darām sev pāri un pat neuzdodam jautājumus „kā vārdā?”.

Protams, ka es runāju un runāšu pati par sevi un savu pieredzi. Un ticu, ka es ne ar ko īpaši neatšķiros no lielā vairuma Latvijā dzīvojošo sieviešu, kuras ir audzinātas caur vīrišķīgām vērtībām - sasniegumiem, rezultātiem, mērķiem, uzdevumiem, pierādījumiem, diplomiem, sertifikātiem, - un, kuras labprātīgi dienu no dienas, gadu no gada šīm vīrišķām vērtībām ir kalpojušas, tai pašā laikā sagraujot savu veselību, prieku un laimi, piekusdamas un paliekot bez spēka.

„Kronis visam” bija, kad vienu dienu (tas bija pirms pāris mēnešiem) piefiksēju, ka īstenībā man tiešām ļoti patīk piekust. Ka strādāt līdz spēku izsīkumam -manās acīs tas ir bijis vērtīgi. Ka es jūtos nodzīvojusi vērtīgu dienu, ja vakarā esmu piekususi. Absurds, kuru saprotu tikai tagad, pētot sievišķības tēmu.

sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Un atkal ir tā diena, kad mana grāmata ir jau gatava, tikai vēl to neesmu satikusi. Rīt to atvedīs no tipogrāfijas un pirmo reizi to ieraudzīšu. Tas vienmēr ir tik mulsinoši un īpaši. Tu desmit reizes vari izdomāt kāda tā būs, un katrreiz, kad pirmo reizi paņem viņu rokās.... ietrīcas sirds.

Ir tieši īstais laiks Domu pērlīšu piedzimšanai. Es pilnīgi ar katru dienu jūtu kā paisums un 9. vilnis sāk beigties. Sākas bēgums, kuram ir jāļaujas. Un tik labi, ka ir jauns mēness un piektdien uz Domu pērlīšu atvēršanu būs pilnmēness, jo tad tieši ir visvairāk spēka, kā vien šobrīd var būt. Bet pēc tam... pēc tam ir jāļauj tam milzu tempam beigties un apzināti tas jāizbauda.

Man tieši patīk, ka piektdien tad parībināsim un pakustināsim enerģiju, lai viss liekais aiziet un iestājas mieriņš. Man tieši patīk, ka varēsim tā īsti nosvinēt, kā jau ražas un augļu vākšanas laikā pienākas. Cāļus skaita rudenī. Šogad ir bagāts gads un daudz cāļu. Kā ir Tev?

sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Nu beidzot. Beidzot tas ar mani ir noticis. Es tik ilgi uz to gāju, tik ilgi ilgojos un gribēju... un nekā nemācēju to tā sariktēt, un pagājušo piektdien tas viss notika pats no sevis.

Kad pusotru gadu atpakaļ mēs ar Aiju izdomājām veidot vebinārus, es stāstīju to vīziju, kā tas varētu izskatīties un dēļ kā vispār šai savā komforta zonas paplašināšanā esmu gatava iet iekšā. Toreiz ļoti skaidri redzēju – kā gribētu, lai būtu. Ka pulciņš sieviešu kādā konkrētā vakarā, katra savā mājā, pie sava datora, izbrīvē sev pusotru stundu laiku, lai bagātinātos un dalītos ar citām sievietēm savā sievišķībā, viedumā un saturīgās sarunās. Jā, es uzņemtos to tēmas vadību, bet tas būtu tā, ka mēs tiešām runātu par to, kas katrai šai mirklī ir aktuāls, ka mēs čatotu, ka mēs piedalītos aktīvi kā jau sievišķā mijiedarbībā tas mums pašām rada komfortu un vismaksimālāko labumu.

Sievišķie hormoni neaug un nerada vajadzīgo sievišķības devu un sajūtu, ja dzīvojam vīrišķā pasaulē. Ja esam askētismā. Ja klusumā klausāmies un vēlamies iegaumēt kaut ko, ko lektors stāsta. Tā mācās vīrieši. Viņi koncentrējas un uzņem informāciju. Sievietes tieši otrādi – atslābs, čalo, čato, par visu ko runā un beigās ir tik sapildījušās un laimīgas, ka negribas beigt.

sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Ir oktobris. Un šodien tik skaista diena. Un es smaidu un jūtos ļoti laimīga. Nu tāda pilnīgi, pilnīgi laimīga, jo man ir dota iespēja pietuvoties kaut kam tik dievišķam, tik īpašam, kā tas ir radīšanas un dzimšanas brīdī.

Vēstule, ko saņēmu, ir tik tīra, tik gaiša un skaista, ka palūdzu tās autori to daļēji nopubliskot.

Sūtot bezgala tīras, gaišas un dievišķas domas mammītei un dēliņam, iekopēju vēstulīti, kas mani tik ļoti bagātināja. Paldies!

"Sveika, Inesīt!

Nezinu Tavu privāto e-pastu, bet kaut kā bija sajūta, ka dikti gribās ar Tevi parunāties. Pateikt lielu paldies. Par... es pat nezinu par ko, bet tā sajūta ir un viņa ir traki laba. Ir tik viegli nepateikt labo, ko domājam. Taču sliktais vienmēr kaut kā pats izlaužas. Tāpēc šoreiz par to ļoti, ļoti labo :) Iespējams, ka manas pārdomas un sajūtas šajā mirklī ir ļoti saistītas