sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Es nevaru atcerēties vai par šo ar Tevi jau esmu runājusi kādā rakstā, vai vienkārši ilgstoši domājusi. Katrā ziņā, šī bija kā svarīga ziņa, kas tika iekļauta grāmatā „Audzēt Mīlestību”, ka tikmēr, kamēr mums nav sazemējuma, tikmēr, kamēr mums nav enerģijas spēka tieši apakšējās trijās čakrās, tieši tikmēr mēs nevaram sakārto savu pasaulīgo dzīvi, tieši tikmēr ir grūti izveidot attiecības un nodibināt ģimeni, arī nopelnīt naudu un gūt spēku ikdienai laimei un priekam.

Un liekas –kāds tam sakars. Bet izrādās – primāri svarīgs.

Mūsdienu sabiedrības „nelaime” jeb problēma sāk veidoties tā, ka esam pārāk nesazemēti. Mēs esam pārāk nereāli, virtuāli, dzīves virpulis mūs nes un mēs nespējam izbaudīt esošo mirkli, jo tas vienkārši jau ir pagājis un kaut kas cits milzu ātrumā sākas. Mēs nevaram paspēt izveidot kaut ko vienu, kad jau kārojas kaut ko citu. Ja neesam sazemēti, mēs esam kā rudens lapas, kuras vējš nes, kur tam ienāk prātā. Mēs neesam saistīti ar koku un mūs šī vēja pūsma var atkal aiznest.

Un mēs kļūstam neapmierināti, jo rodas sajūta, ka nekas nav tā, kā gribētos. Nekas nav stabili. Nekas vairs nav droši. Starp citu – nedrošība rodas, ja trūkst sazemējuma.

Vai vari iztēloties savu ikdienu? Un savas vecmāmiņas ikdienu tikai divas paaudzes atpakaļ, kad viņa bija Tavā vecumā. Vai saskati atšķirību?

Sievietes dzīvē ir notikušas milzīgas pārmaiņas, kuras varbūt mums ļoti atvieglo dzīvi, jo nav fiziski jānostrādājas (nav jāsarok kartupeļi, burkāni un bietes, lai izvārītu zupu, nav jāiet uz strautu un ar rokām jāmazgā veļa (vai ok – ar veļasmašīnu „Rīga” jāmaļ, bet tik un tā jāskalo ar rokām), nav jānes malka, lai iekurtu krāsni un būtu silts), bet tai pašā laikā atņem matērijas - Zemes mātes spēku.

Enerģētiski ir- Māte Zeme (sievišķais) un Tēvs Debesis (vīrišķais). Tēvs –sēkla, māte – augsne.

Ja pārāk tiecamies tikai uz Debesīm (idejas, vēlmes, sapņi, lūgšanas, domas) un līdzsvaram nedodam šīs enerģijas iezemējumu cauri visam mūsu ķermenim, tas arī mazina mūsu pasaulīgo laimi, veiksmi, iespējas un spēku. Ir grūtāk izveidot stabilas attiecības. Ir grūtāk saglabāt ģimeni. Ir grūtāk būt pamatīgiem un stabiliem.

Es ļoti ilgu laiku ļoti lielu uzmanību esmu pievērsusi Debesīm. Es kā izslāpusi gadiem tvēru pēc gaisa tieši no Debesīm. Un tas ir pareizi. Mēs tīro enerģiju gūstam no savienošanās ar dievišķo, bet ..... tad, kad tā ienāk mūsos, tā jāliek lietā, tā jāizlaiž cauri visam mūsu ķermenim, lai caur pirmo čakru tā iezemējas ikdienas darbos un notikumos.

Atceros to periodu, kad ļoti gribēju izveidot ģimeni, mans galvenais uzdevums bija – kā sazemēties. Kā atgūt stabilitāti un atkal gribēt būt pasaulīgi laimīgai. Toreiz tiešām darīju visu – grābu lapas, ravēju dārzu, berzu māju... nu visu, kas tagad ir iekļauts laimes terapijas sākumā. Man, vienai dzīvojot, noteikti nevajadzēja tik daudz, cik daudz to darīju. Tā nebija nepieciešamība. Tā bija apzināta darbība, lai sakustās mana enerģija.

Un papildus tam, es meklēju iespējas, kā vēl bez tā, ko varu darīt viena, kāds man var palīdzēt sakārtot šo sazemējumu. Interesanti, ka 7 gadi atpakaļ manā lokā šādu rituālu pasākumu bija ļoti maz un es tiešām nevarēju izdomāt vai atrast, kur un kā sev palīdzēt. Jau toreiz domāju – ka ja vien kaut kad man būs tāds spēks un iespējas, es gan organizēšu tādus pasākumus un rituālus, kas palīdz mums katram atvērt un līdzsvarot šo dabas enerģiju, kas mūsos vienkārši snauž. Tā ir kā aizlipusi. Tā ir kā aizmigusi. Tā ir jāiegriež, tikai jautājums - kā?

Pie sevis sasmējos, ka, piemēram, kādiem brazīliešiem, itāļiem vai afrikāņiem droši vien būtu mīkla, par ko es te vispār runāju. Viņi ar savu temperamentu, kustībām, skaņām un prieku būtu momentā gatavi iekustināt savu apakšējo čakru enerģiju.

Starp citu – runājām ar Nilu Īli un viņš teica, ka īstenībā jau visā pasaulē problēmas un dzīve (tieši tā ikdienas dzīve) ir pilnīgi vienāda. Tāpat mīl. Tāpat ilgojas. Tāpat cieš, ja nodara pāri. Tāpat var uztaisīt greizsirdības scēnas, par neko, vai traci, ja ir par ko. Tāpat var piekrāpt, tāpat var nozagt, tāpat var melot vai taisnoties. Tas viss ir viens un tas pats vai Krievijas visattālākajos austrumu rajonos, Āfrikas vidienē, vai Latīņamerikas valstīs. Brauc, kur gribi, ir tas pats. Vienīgi ja vieniem pietrūkst „augšējā reģistra”, tad citiem „apakšējā”. Laimei un harmonijai ir vajadzīgs šis līdzsvars. Lai enerģija var brīvi plūst caur pilnīgi visu ķermeni un mūsu zemē – lai mums ir gana labs sazemējums, kas dos spēku un enerģiju tieši labai dzīvei.

Kamēr rakstu, tikmēr klausos Nila mūziku un saprotu, ka tā līdzsvaro. Tieši te ir gan tas sazemējums, gan lidojums. Ritms dod šo apakšējo spēku, un tās dabas skaņas un melodija – vieglumu. Es Tev te iekopēšu vienu linku, paklausies:

https://www.youtube.com/watch?v=QYGdUij2io8

Tas arī ir kā atbilde uz visiem tiem jautājumiem par Nilu Īli un ko un kā viņš spēlē. Ar Nilu mēs tiksimies grāmatas „Domu pērlītes” atvēršanas pasākumā „Pavasaris. Rudens. Atspulgi” 7.novembrī. Un es ticu, ka būs brīnišķīgi.

Sagaidu ko šādu:

https://www.youtube.com/watch?v=9LXQMZNZKgI

Piedevām Nils pavadīs rituālu, kuru vadīs Kristīne Ozoliņa. Vairāk par Kristīni savukārt vari palasīt manā rakstā https://pavasarastudija.lv/10969-sieviete-kura-tiesam-skrien-ar-vilkiem/

Un viss pasākums kopā būs tiešām dēļ tā, lai mums palīdzētu līdzsvarot enerģētiku un pats svarīgākais – stiprināt sazemējumu.

Es turpinu domāt. Gan jau uzrakstīšu vēl. Kaut kā esmu sākusi atkal rakstīt katru dienu. Tā savukārt man pašai ir enerģijas līdzsvarošana. (un atceries, ka es arī Tev vienmēr esmu ieteikusi rakstīt).

Lai Tev brīnišķīga diena!

Ar mīļumu, Inese