sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Parasti es rakstu ar nosaukumu „Dienu pirms”, jo tā ilgošanās un gatavošanās izgaršošana ir tāda, ar kuru gribas padalīties. Bet „dienu pēc” ir tā, ka esi tik pilns iespaidu un arī tāda patīkama noguruma, ka uz rakstīšanu sevi drusku jāpierunā. Tā vietā man patīk priecāties par ziediem, pārkārtot dāvanas un apsveikumus un gremdēties atmiņās un sajūtās vēl un vēl. Ir tik milzīgs piepildījums, ka grūti pakustēties : )))

Tas, kas mani izkustina, ir mīļi vārdi un vēstules, ko saņemu vēl un vēl. Palūdzu atļauju nopubliskot šo:

„Sveika, mana mīļā!

Paldies, par iespēju būt Tavās mājās Tas vakars pie Tevis bija brīnišķīgs, mīlestības, laimes un iedvesmas pārpilns.
Un varu parakstīties zem katra vakar Daces teiktā vārda, ka Tu, Inesīt, esi mūsu visskaidrākā un dzidrākā Pērle Latvijā... un tā ir tāda laime, pazīt būt kopā ar Tevi un spodrināties katrai pašai kļūt par Pērli. Un greznot mūsu Latviju un pasauli kopā.
Tu esi Brīnišķīga. Tev tik skaidri un tieši izdodas iedot man (mums) savas sajūtas. Tu ar savu mīlestības piepildīto personību un sievišķības spēku uzved mūs, mūsu Gaismas pils pašā virsotnē laikā, kad patiesībā ēka ir slēgta apmeklētājiem. Un tad tās pēcsvētku sajūtas, ka vairs jau nav kur....
Bet, nē...
Tu vistumšākajā un drūmākajā laikā uzaicini pie sevis uz mājām ... un tik mīļi un sirsnīgi katru uzņem Un tā gaisma, mīlestība kas Tevī un Tavās mājās ...un tas viss atkal ir tik ļoti, ļoti ... bagātīgi, svētīgi un mīlestības pilni....

Paldies, Inesīt Tev un Tavai ģimenītei”.

Man ļoti, ļoti, ļoti patika šie svētki. Tie bija tieši tādi, kādiem jābūt. Tie bija pilni sajūtām un sataustāmas enerģijas. Šo svētku būtība bija „es Tevi uzaicinu mājās pie sevis”. Un te nu sākas domu un vārdu spēles, jo no vienas puses viss iekārtojums un pasākuma vieta tik ļoti atgādināja manas mājas, ka varētu teikt, ka es tiešām aicinu pie sevis. Un tā noteikti arī bija. Bet no otras puses es aicinu Tevi pašu nākt mājās pie sevis. Pie Tevis pašas. Rudens ir laiks, kad mēs pārnākam mājās katrs pats pie sevis.

Un tieši tādēļ šie svētki tik ļoti atšķīrās no grāmatas „Audzēt Mīlestību” atvēršanas svētkiem, kur bijām „kalnā visaugstākā”- pašā Gaismas pils spicē, lai sajustu, cik esam ļoti lieli, ļoti vaļā, un ļoti pilni gaismas, ko izstarojam uz āru. Un šoreiz –audzējām gaismu sevī. Ārā paliek arvien tumšāk, un, lai šo tumsas periodu izdzīvotu caur gaismu, gaismai mūsos jābūt daudz.

Savukārt, lai mūsos būtu tīra gaisma, ir jāuztaisa „rudens tīrīšana” – ko izdarījām Kristīnes Ozoliņas un Nila Īles un viņa draugu vadītā rituālā. Un tā enerģija, kas tur izkustējās bija tiešām jūtama fiziski. Gan tas, ka bija karsti (un karstumu ražojām mēs paši), gan tas, ka bija priecīgi, līksmi un enerģētiski tik aktīvi. Es esmu ļoti, ļoti pateicīga visiem dalībniekiem. Bijām turpat vai 100. Un kā jau zinām – simts cilvēki, var izkustināt enerģiju, kas ietekmē un palīdz miljonam citu cilvēku.

Pirms katra šāda pasākuma man ir lūzuma punkts, kad jautāju sev „nu kāpēc man to vajag” un katru reizi, kad to notikumu piedzīvoju, es skaidri redzu to labumu un to vērtību, dēļ kā šādus svētkus un kopā sanākšanas ir jāorganizē vēl un vēl.

Man šodien draudzene atrakstīja, ka jocīgi, bet līdz šim ik dienas sāpošās kājas pēkšņi no vakardienas pasākuma un kustēšanās vairs nesāp. Smejamies – ka īsta maģija. Bet īstenībā nav nekādas maģijas – vienkārši ja veselu stundu kopā ar citiem (100) cilvēkiem kustini savu enerģiju, tad energobloki izšķīst un jaunā tīrā enerģija dod iespēju sajust veselību, spēku un mīlestību. Cik bieži mums ir tāda iespēja – pabūt tīri domājošos, gaišos, priecīgos cilvēkos un kopā izkustēties (jo klubi vai ballītes, kur viss notiek alkohola iespaidā, šo aizstāt nevar. Tur tad izkustās citas enerģijas : ) ).

Man ir ļoti liels gandarījums. Nu ir godam pavadīts devītais vilnis, kas mani pašu nesa no maija. Saku milzīgu paldies šim periodam, lai sāktu pilnīgi jaunu - enerģijas uzkrāšanas un sapildīšanās laiku.

Paldies visiem maniem kolēģiem, kas palīdzēja tapt pasākumam, un paldies visiem dalībniekiem, kas piedalījās.

Sūtu Tev mīļus sveicienus. Ceru, ka drīz būs pasākuma bildes, kad varēs gūt lielāku iespaidu tie, kas nebija, un pabūt vēlreiz atmiņu sajūtās tie, kas bija pasākumā.

Samīļoju Tevi!

Inese