sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
 Šoreiz gribu Tev izstāstīt kā tehnoloģijas ir ienākušas arī Pavasara studijā. Un faktiski tas ir brīnums, jo es savā būtībā diezgan ilgi pretojos visam jaunajam un tehnoloģiskajam, kas gribētu un spētu paņemt manu uzmanību un laiku. Es vēl arvien nelietoju viedtālruni, man nav planšetdatora un, lai uzzinātu ceļu, man labāk patīk atvērt karti, nekā uzstellēt navigāciju.
Un pats par sevi saprotams, ka man labāk patīk sarunāties klātienē, kad pilnībā varu izjust cilvēka enerģētiku, nekā caur skype vai telefonu. Un tomēr, tomēr – ir kas tāds, kas soli pa solim tuvojas Pavasara studijai un šķiet, ka tās ērtības, ko varam iegūt ir tik lielas, ka....nevar atturēties to neizmantot : )))
Es runāju par vebināriem jeb interneta semināriem.
... |
 Komentāri (7) | 2013-06-10 17:40 | Skatīts: 2382x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
 Viņa ir tik...skaista, tik sievišķīga, tik enerģētiski mirdzoša, ka tad, kad viņa ienāca mūsu birojā, aizpildījās visa telpa ar īpašu smaržu, auru, gaismu un viņas enerģētiku.
Pirms kāda laiciņa Agnese man atrakstīja mīļu vēstulīti. Ka lasa manas grāmatas. Ka iet savu gaismas ceļu. Ka viņai žēl, ka netiek uz Sievišķības skolas atklāšanu. Un tajā brīdī es tik ļoti nopriecājos un man sirds pielija ar tik milzīgu siltumu, ka sieviete, kura bieži vien mūsu semināros tiek nosaukta par sievišķības simbolu, tik vienkārši un mīļi ir gatava nākt pie mums un sadarboties. Toreiz sēdēju un vienkārši baudīju mirkli.
Sarunājām tikšanos un tai brīdī, kad satikāmies, tad tas atkal bija laiks, ko varēja vienkārši baudīt. Viņa rādīja savas ģimenes fotogrāfijas, viņa stāstīja par dzīvi Itālijā, viņa bija tik...tuva...it kā mēs būtu pazīstamas visu mūžu.
... |
| Komentāri (4) | 2013-05-23 22:43 | Skatīts: 3626x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
 Man nepatīk vārds nometne un tā īsti nekad nav paticis. Un es pieaugušā vecumā vienmēr esmu skaļi paziņojusi, ka es galīgi neesmu nometņu cilvēks un vispār man tāda kopā ēšana, gulēšana un dzīvošana galīgi nav priekš manis. Nu...un tad, kad tu, cilvēks, vairākas reizes tā skaļi paziņo, tad dzīve, protams, ka sāk riktēt situāciju, kurā tev savas domas ir iespēja mainīt. Lūk – ar mani tieši tā ir noticis. Nu pilnīga transformācija.
Varbūt, ka tas bija Krimā, kad pēkšņi sapratu, ka tieši nometne jeb tāda dzīvošana ārpus ierastā dzīves, dod vislielākās iespējas izmainīt ko savā ritmā un enerģētikā tā, kā mājās tas neizdodas. Un arī tas, ka ir tie citi- daudzie cilvēki apkārt, kas dara to pašu un risina to pašu un mācās to pašu – ka tas nevis kaitina vai traucē, bet tieši dod vēl papildus spēkus.
Un ja līdz šim Pavasara studijā meitenes ierunājās par nometņu organizēšanu, es vienmēr teicu – ok, ja kāds uzņemas un dara, tad es varu ar savām nodarbībām piebraukt, bet pati negribēšu ne palikt, ne uz vietas dzīvot. Man jābūt mājā.
... |
| Komentāri (1) | 2013-05-23 19:42 | Skatīts: 1814x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
 Šodien ar Tevi gribu parunāt par tēmu, kas saaktualizējusies te vairākās vietnēs, kur rakstu – un tas ir par vibrācijām, saistībā ar tēriņiem , atļaušanos, prioritātēm un cilvēkiem, kas apvienojas kādās konkrētās „nekur nerakstītās” grupās vibrāciju līmenī.
Mēs sākām runāt par tēmu, ka ir dažādas cilvēku grupas – tie, kas iet uz semināriem pa velti, tie, kas pa 5iem latiem, tie, kas pa 25 un tie, kas pa 100 vai 150. Tālāk vienkārši neminēšu, jo gan es pati, gan man tuvi cilvēki ir maksājuši un arī šobrīd maksā 1000 ls par kādu konkrētu apmācību. Bet tas, protams, nav pa šo tēmu. Es pati tikko kā biju pie Siņeļņikova un mums tik tas izmaksāja, mana māsa ir nopirkusi pie Aleksa Janovska abonementu uz vebināriem un tik tas maksā utt.
Bet tas jautājums bija par vibrācijām un „līdzīgs pievelk līdzīgu” un manu attieksmi, ka man vislabāk (visefektīvāk) ir sarunāties un vadīt nodarbības cilvēkiem, kas ir manā vibrācijā. Piemēram, es savu nodarbību cenu uzlieku precīzi tādu, kādu es pati šeit Latvijā būtu gatava atļauties regulāri, ejot vienu reizi mēnesī uz kādām sev interesējošām nodarbībām. Tie ir 15-25 ls, kas man liktos pilnīgi tā vērts katru mēnesi ikdienišķi tam lietot. (tā kā nu jau ar šo visu nodarbojos profesionāli, tad man, protams, ka tēriņi šai laukā savai izaugsmei ir daudz lielāki un nu jau vairs nemēru pēc savas mērauklas).
... |
| Komentāri (19) | 2013-05-22 18:46 | Skatīts: 4695x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
 Šodien biju iecerējusi uzrakstīt vairākus rakstus, kas tā jau kādu laiku secīgi gaida savu kārtu – par nometni, par dienas režīmu, par laimes dziļumu un dažādām tās pakāpēm, par iespējām sadarboties ar Pavasara studiju, par vakancēm utt., bet kaut kā iegāju draugos, lai apskatītus dienasgrāmatu un pasākuma afišiņu un sastapos ar komentāru, par kuru man tagad ir jādomā.
Komentārs bija mana profila galerijā pie afišiņas par Andžeja Reitera viesošanos Pavasara studijā. Un skanēja ar domu – kāpēc uzlikta (tik interesanta) cena un vispār, ka vakar Siguldā, lūk, Andžejs esot runājis bez maksas.
Un protams, ka es iekomentēju, ka nekas jau nav bez maksas – ka kāds jau tik un tā sedz izdevumus un galu galā – kāpēc mums būtu jāgrib, lai kāds strādātu pa velti.
... |
| Komentāri (8) | 2013-05-20 16:49 | Skatīts: 2776x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRIJOLKOVA
 Īstenībā ir tā, ka nezinu, ar ko sākt. Vai varbūt ar to, ka nekad neesmu piedalījusies šādā pasākumā, kādā tagad biju Krimā. Vai ar to, ka man vispār ne visai patīk nometnes un grupu kopēja dzīvošana. Vai ar to, ka līdz šim nekad nebiju pat domājusi, ka tāda braukāšana pa pasauli pie kāda no autoriem vai lektoriem uz mani maz attiektos.
Vārdu sakot – ja savās domās sev kādreiz esi pateicis „nekad”, tad gaidi to brīdi, kad dzīve sariktēs tev šo iespēju iziet šim nekad cauri.
Lūk – ar to arī sākās šis stāsts.
Pati būdama cilvēks, kas dalās ar savu pieredzi, kaut kā nebiju domājusi, ka man būtu nepieciešama kāda cita šāda autora, lektora vai skolotāja pieredze. Zināšanas jā. Es taču Siņeļņikova grāmatas lasu vismaz jau padsmit gadus. Bet tā, lai brauktu, iepazītos un apskatītu tuvāk – tā man līdz šim nebija ienācis pat prātā darīt. (Īstenībā es ļoti vaktēju, lai pārāk neietekmētos un mana laimes terapija nebūtu pārņemta no kāda cita) Bet reiz, kad kopā ar Uldi organizējām vīriešu semināru par bagātību un viņš ļoti iedvesmojoši stāstīja, cik daudz ieguvis viesojoties Krimā pie Siņeļņikova, man uzradās pašai sev jautājums – diez kāpēc gan es ar nevarētu turp aizbraukt. Parunājām ar vīru, un nospriedām, ka pieteiksimies.
... |
| Komentāri (4) | 2013-05-16 21:40 | Skatīts: 2933x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
 Kādu brītiņu atpakaļ es no kāda sev mīļa cilvēka saņēmu vēstuli, kur bija iekopēts manis pašas vēstules fragments, kas datēts ar 2007. gada 17. maiju.
Sveiks, Gaismas nesēj!!
Šodien ir tik skaista diena - nu tieši lai visu sāktu no gala!
Ir tik saulains un uzmundrinošs, ka pati Daba Tev saka, ka viss sanāks. ka viss ir uz labu, ka Mīlestība un Gaisma Tevi gaida. Tikai atver acis un to ieraugi, atver sirdi un to sajūti.
Es arī šodien sāku jaunu dzīvi. Esmu sakopusi māju, sastādījusi puķes.
Es sāku. ... |
| Komentāri (6) | 2013-05-15 17:46 | Skatīts: 2903x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
Sadaļa: SARUNAS
Autors: INESE PRISJOLKOVA
 Vai Tev bērnībā bija kāds sapnis?
Vai Tu zināji, par ko gribi kļūt?
Man bija. Es gribēju stāvēt zāles priekšā un uzstāties. Kad biju maza, tad bieži liku lelles strīpā, lai viņas klausās, ko runāju un ko stāstu. Un tagad – atskatoties, man šķiet, ka esmu no sākta gala gribējusi būt skolotāja, bet toreiz, kad biju vēl diezgan maza, es ...gribēju kļūt par aktrisi. Un nevis par kaut kādu aktrisi, bet par Akvelīnu Līvmani.
Būdama maza, skatījos filmas „Ābols upē” vai „Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku” un man tik ļoti pati tā meitene galvenā lomā (bildē). Man likās, ka tad, kad izaugšu – noteikti gribēšu kļūt kā viņa. Un es jau vairs neatceros kas konkrēti – ārējais izskats, lomas vai viņas partneri filmā man tur patika :)
... |
| Komentāri (2) | 2013-04-29 18:18 | Skatīts: 3352x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
 Lai rakstītu par Inesi Ziņģīti, gribās to darīt kājās stāvot. Jā – tieši tik lielu cieņu es jūtu pret viņas darbu, darbošanos, sasniegumiem, vienkāršību, spīvumu un spēju dot tik daudz enerģijas. Manā skatījumā viņa ir mūsu Latvijas lepnums. Manā skatījumā viņa ir dzīva leģenda.
Tieši vienu dienu iedomājos –kā un kurā brīdī cilvēks kļūst par leģendu. Vai tad, kad viņš sasniedz ko īpašu, vai arī tad, kad viņam jau ir daudz gadu, vai arī tad, kad viņam seko tik daudzi. Diez kā tas notiek.
Inese Ziņģīte man liekas kā paraugs – gribasspēkam, dvēseles spēkam, ķermeņa spēkam un spējām. Katru reizi kā par viņu iedomājos, manī ir tik milzīga motivācija celties un darīt, ka patiešām nevaru iedomāties nevienu citu tik ļoti motivējošu cilvēku dzīvi.
... |
| Komentāri (0) | 2013-04-24 20:34 | Skatīts: 2134x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
 Man reiz kādā seminārā meitenes jautāja – bet kā var būt laimīgs, ja esi baiļu pārņemts un ja ir diskomforts ik dienas. Toreiz atjokoju, kad būšu diskomfortā – pastāstīšu. Un nu šis brīdis ir klāt, jo šobrīd strādāju ar savām bailēm un viegli tas man neiet.
Tu jau zini, ka man ir ļoti viegli uzstāties publikas priekšā. Man ir ļoti viegli komunicēt ar lielu auditoriju un tas pat ir vienalga – vai es to redzu vai nē. Piemēram, kad stāvu kādā zālē un pretim ir simtiem cilvēku – es viņus redzu un man ir pilnīgi dabiska komforta sajūta. Es tiešām jūtos „savā ādā” jeb „kā mājās”. Man der visi šie teicieni par uzstāšanos publikai. Un arī neredzamai auditorijai stāstīt un rakstīt savas domas esmu iemācījusies caur grāmatām, caur blogu, caur mājas lapu un atkal jau – tas man ir ļoti viegli.
... |
| Komentāri (28) | 2013-04-17 17:21 | Skatīts: 5386x Ieteikt draugiem TweetMe
Dalīties
|
|
| |
