Par vebināriem


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Jau kādu laiku Tev solos izstāstīt par Pavasara studijas vebināriem un kā atlieku tā atlieku. Gluži tāpat kā ar rakstu Jaunais gads http://pavasarastudija.lv/10478-jaunais-gads/, kur man vajadzēja apstiprinājumu no daudziem iesaistītiem cilvēkiem, arī tagad ir tā, ka varu tikai ieskicēt to, kā esam izsapņojuši, izdomājuši un kā smalkā plānā to veidojam.

Nu pirmā labā ziņa ir tā, ka vebināru istabu paturēsim un ka turpināsim domāt par tiem, kuriem sarunas internetā patīk un galvenais ir ērtas un pieejamas, jo nekur nav jābrauc un būsim godīgi, arī ekonomiski tās ir daudz draudzīgākās cenās kā klātienes semināri. Tas tā ir objektīvi un pašsaprotami.

Tiem, kas nezin, kas ir vebināri, vari trīs vārdos izstāstīt – ka būtībā tie ir semināri internetā, kur tiešraidē pie saviem datoriem ir gan vebināra dalībnieki, gan veidotāji, gan vadītāji, gan lektori. Tātad vienlaicīgi visi esot konkrētā internet vietnē, varam viens otru redzēt un dzirdēt, lai gan no redzēšanas dalībnieki parasti atsakās un izvēlas to variantu, kad redzams ir tikai lektors.

...
Komentāri (0)  |  2014-01-21 23:24  |  Skatīts: 741x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Jaunais gads


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Jau pagājis pus mēnesis un nu jau tiešām jaunais gads ir ļāvis sajust to enerģiju un tās vibrācijas, ko 2014.gads nesīs.

Man pašai bija tā, ka burtiski tai mirklī, kad notika gadu mija, jutu, ka enerģijas nomainās un pēkšņi ir „padots gaiss”. Ka pēkšņi varu elpot. Ka ir noņemts vāks vai ka ir pazudusi tumsa. Fiziski nekas taču neizmainījās. Bija Jaungada nakts vidus. Ārā tumšs un iekšā svētku sajūta, bet jau tad šķita, ka kaut kas ir pilnībā nomainījies. Jā – šim gadam ir cita vibrācija un noteikti, ka daudzi to sajūt. Es tai skaitā.

Kopš uzrakstīju rakstu Vecais gads (http://pavasarastudija.lv/10426-vecais-gads/ ) manī visu laiku ir tāda sajūta, ka jāraksta solīto turpinājumu ar nosaukumu Jaunais gads. Tad nu tagad ir īstais brīdis, kad esmu gatava Tev pastāstīt kas pie mums Pavasara studijā jauns plānojas un kas notiek un kā tas tuvākā laikā augs.

Tas, kas iezīmējās jau pagājšgad, šogad notiek ar vēl lielāku spēku. Un tie ir šie dažādie virzieni, kuros kā saulīte plešas Pavasara studija. Kur viens stariņš ir Laimes terapija, viens stariņš, Sievišķības skola, viens stariņš Gaismas skola un nu ir noformulējušies nākošie stariņi (vektori vai virzieni) –Pašapziņas skola, Veselības skola, Bagātības skola un Ģimenes skola.

...
Komentāri (0)  |  2014-01-16 17:09  |  Skatīts: 988x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Cipari, skaitļi, dzīve


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Pēdējā laikā mani tik ļoti uzrunā cipari un skaitļi, ka jāsāk domāt, ka tā ir kaut kāda zīme un transformācija notiek patiešām burtiskā nozīmē. Gandrīz vai par sevi man jāsaka „nekad nesaki nekad”, jo  man vienmēr bija licies, ka matemātika, skaitļi un numuri uz mani vispār neattiecas. Ka no matemātiskās domāšanas stāvu ļoti tālu un man skaitļu rindas drīzāk patīk vērot kā ritmu vai kā skaistu virkni, nevis sasaistīt ar dzīves kontroles, uzskaites, loģikas vai kādiem citiem skaidrojumiem.

Viss sākās kādā manā laimes terapijas seminārā, kurā piedalījās meitene, kura stāstīja, ka viņu „vajā” konkrēts skaitlis un cipars. Toreiz par to izrunājāmies un paanalizējām kas tā katrreiz ir par zīmi un kaut kā priekš manis tam būtu līdz ar semināra tēmu jābeidzas. Bet... No tā brīža sākās mana un skaitļu sadraudzība. Es sāku redzēt īpašus mašīnu numurus, māju adrešu skaitļu summas, pēkšņi savā Jaungada apsveikumā sāku ar to, ka šis gads 2+0+1+4=7 un tas ir Dieva skaitlis. Ja paskatos pulkstenī, tad noteikti tai brīdī ir 11:11 vai 12:12 vai 22:22 utt. Sapratu, ka eņģeli tiešām man ko saka, tikai es nesaprotu ko. Un tā kā tas nepāriet, tad šobrīd esmu kļuvusi ziņkārīga un gribu šo tēmu nedaudz priekš sevis papētīt un vairāk izzināt.

...
Komentāri (2)  |  2014-01-14 20:06  |  Skatīts: 3186x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Uzgleznot savu būtību


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Pēdējais mēnesis man tiešām pagājis ar otu rokā, transformējot un mainot savu enerģētiku. Jūtos šai visā brīnišķīgi un šis ir tas laiks, kad gribās katram pateikt – ja tev kaut kas nav kārtībā – ņem krāsas un to transformē.

Nu jau man ir pieredze piedomāt un padomāt par kādu cilvēku un uzzīmēt kādu enerģētiski viņu jūtu, vai iedomāties kādu situāciju – un uzzīmēt kādu to enerģētiski jūtu. Vai tā ir priekš manis grūta un tumša, vai viegla un maiga, vai krāsaini raiba, vai viendabīga. Un vēl varu paskatīties kādas krāsas un cik lielus otas vēzienus esmu izmantojusi. Vēl varu paskatīties kā šai zīmēšanas laikā esmu jutusies. Tas viss tik skaidri parāda kas ar mani šobrīd notiek un līdz ar to daudz vieglāk ir saprast un sajust ko un kā mainīt.

Gleznošanu nevar apšmaukt. Piemēram, ja būs Tevī iekšā grūtums, nekā neizdosies uzgleznot tīru un caurspīdīgu darbu. Savukārt, ja esi mierīga un harmoniska, tad nekāds grūtums un tumšums ārā nenāks.

...
Komentāri (3)  |  2014-01-10 04:39  |  Skatīts: 1644x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Dziļums, cieņa, mācība


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Man tikko kā mājas lapā ir uzdots jautājums, par kuru gribētos parunāt vēl dziļāk. Meitene bija jautājusi par to cik daudz ir jāiesaistās citu cilvēku dzīvē, cik jābūt līdzjūtīgiem un līdzcietīgiem, cik tālu ir jāatbalsta un kad tas jau ir pa daudz un vispār – kā lai no tā visa atslēdzas, jo galu galā tās informācijas nospiedums jau paliek mūsu dzīvē un mūsu energolaukā. Būtībā tas jautājums nofokusējās uz - kā savu dzīvi apjēgt un dzīvot sev, tanī pat laikā esot iejūtīgam pret citiem? Nu, lai būtu līdzsvars tajā došanā un ņemšanā un harmonijā pašam ar sevi.

Šī ir ļoti svarīga tēma, kurai ejam cauri šobrīd ļoti daudzi un dēļ kā kāpjam uz vieniem un tiem pašiem grābekļiem, gribēdami palīdzēt, gribēdami, lai otram vieglāk un gribēdami vienkārši pasauli darīt gaišāku un labāku, paši tai pat laikā iztukšodamies vai iekļūstot upura stāvoklī. Man jau šķiet, ka pilnīgi visi, kas mācāmies mīļumu pret sevi un pasauli un esam uzsākuši savu gaismas ceļu – visi kādā posmā nonākam jeb esam bijuši situācijā, kad nesaprotam cik tad daudz ir jādod un cik nē. Cik ir jāatbalsta un kad vairs nē. Kur ir tā līdzjūtības un līdzcietības robeža, kad sev pasaku – tālāk iet vairs nevaru, jo citādi pati iekļūšu upura lomā. Kā sajust, ka tās otra cilvēka bēdas ir priekš manis par smagu.

...
Komentāri (6)  |  2014-01-05 03:19  |  Skatīts: 2445x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Vecais gads


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

Balti vīri atver vārtus

Ātri griežas sniega rats,

Pamājis ar sirmo bārdu,

Skumji aizbrauc Vecais gads

 

Šis ir mans bērnības dienu dzejolītis, ko skaitu vēl arvien katru gadu pie eglītes. Un nevis tāpēc, ka citu nevarētu iemācīties, bet gan tādēļ, ka tie bērnības mirkļi un sajūtas ir tik īpašas, ka gribas to saglabāt visā dzīvē līdzi.

Šodien –gada priekšpēdējā dienā, esmu paņēmusi tējas krūzi un sapņaini veros pa logu, lai pārdomātu un pateiktu paldies visam, kas šai gadā izdzīvots. Pirmkārt, jau gribu pateikt paldies Dievam par tik milzīgu pieredzi, ko šogad ieguvu, paldies par tik ārkārtīgi interesantām tikšanās reizēm un cilvēkiem, ko esmu satikusi un iepazinusi. Paldies par notikumiem, kurus varēju izdzīvot. Pavasara studijā šis bija īpašs gads un kā jau man pēc numeroloģijas tas bija iepriekš izrēķināts – šis ir mans sadarbības un sadarbošanās gads. Partneri, kas šai gadā sastapti, būs nozīmīgi manā dzīvē. Un nu varu pateikt, ka tas patiešām tā ir. Nesvarīgu cilvēku nav. Tiešām nav.

...
Komentāri (0)  |  2013-12-30 20:44  |  Skatīts: 1369x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Radīšana


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Sveika, mīļā! Kā Tev iet šai starp svētku laikā, kad Ziemassvētki jau nosvinēti un Jaunais gads vēl priekšā?

Trūkst sniega un baltuma? Trūkst gaismas un viegluma?

Toties šodien līst lietiņš, kas visu smuki nomazgā. Atceries tautasdziesmiņu „sidrabiņa lietiņš lija...”. Kad ārā līst, es vienmēr pie sevis nosaku „cik labi. Pasaule mazgājas”. Un tad ir tāda iekšēja tīrības un svaiguma sajūta un no tumsas un dubļiem vairs domās nav ne vēsts.

Es Tev šodien gribu piedāvāt reizē ar mani izdarīt kādu darbiņu. Vai esi ar mieru? Es šodien tieši to daru un domāju, ka Tev arī derētu. Es šodien izsapņoju un domās izveidoju savu dzīvi tādu, kādu to gribu.

Vai Tu zini kādu dzīvi Tu tiešām gribi? Nevis kādu negribi, bet kādu gribi?

Pārsvarā cilvēki tad, kad viņiem jautā, ko viņi grib –viņi atbild par to, ko viņi savā dzīvē negrib. Bet mēs šodien varētu pamēģināt radīt tādu bildi, ko tiešām gribam.

Vai vari aprakstīt sevi? Kāda Tu gribētu būt. Vai domās vari iedomāties –kāds ir Tavs ideālais augums? Kāda Tu gribi izskatīties? Kādi ir Tavi mati, seja, āda? Cik Tu esi slaida vai formīga? Un kā Tu jūties? Kas tieši Tev ir vajadzīgs, lai justos laimīga?

...
Komentāri (3)  |  2013-12-29 19:34  |  Skatīts: 1738x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Nopietnāk kā es domāju


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 O, šodien gribu Tev izstāstīt par enerģijas transformēšanas metodi caur krāsām. Jau biju Tev stāstījusi kā tieši mēs gatavojamies to darīt, bet šodien tas notika, un varu pateikt tikai vienu – man pat prātā neienāca, cik tas ir spēcīgi, cik nopietni un cik grūti un laikietilpīgi. Mēs sākam šodien 11os un bija tieši tā, kā es domāju un kā Kristīne bija teikusi, ka no sākuma mēs pavilksim ārā no sevis reālu „zaņķi” un grūtumu. Un tas bija apbrīnojami zibenīgs mirklis, kad visi bijām nokrāsojušas savas planšetes katrs savā tumšumā. Protams, pastāstīt es varu tikai par sevi.

...
Komentāri (1)  |  2013-12-16 03:25  |  Skatīts: 1727x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Pirms Ziemassvētku attīrīšanās


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Parasti esam pieraduši runāt par ķermeņa attīrīšanu vai mājas attīrīšanu, bet šoreiz gribu Tev izstāstīt vienu veidu kā attīrīt savas domas un energolauku, ko mēs paši Pavasara studijā darīsim šo svētdien Kristīnes Mucinieces nodarbībā.

Lai cik arī tīri dzīvojam, tomēr mūsu domām, attieksmei un enerģijai ir tendence ik pa laikam pieķellēties un izveidot kādus enerģētikas blokus, kuri pēc tam traucē ikdienas situācijās attiecībām un varbūt pat veselībai. Tādēļ laiku pa laikam vērts tos iztīrīt. Un ir jau labi, ja regulāri meditējam, ejam enerģiju attīrošās dušās vai pirtīs, bet ja tomēr sajūta, ka gribās vēl kaut ko, tad ir viens fantastisks veids – izdarīt to ar krāsām, ar gleznošanu, ar enerģiju pārbīdīšanu.

Kristīnes nodarbības vispār ir viena vienīga attīrīšanās arī tad, kad negleznojam. Bet tad, kad mums palīgā nāk krāsas, tad tas notiek tā – mēs iepriekš noskaņojamies un izvēlamies kādu tēmu, ko šai reizē sakārtosim. Pagājšreiz tā bija sapildīšanās ar mīlestību un sava iekšējā bērna samīļošana. Bet šai reizē apzināti pievērsīsim uzmanību blokiem un „netīrībai”, kas mūsos varbūt iekšā vēl paslēpusies. Un tad –kā pēc Kristīnes stāstītā sapratu – darīsim tā, ka iepriekš tieši pavilksim uz āru to, kas uzkrājies nepatīkams. Arī planšetes šai etapā nokrāsosim tumšās krāsās, duļķainas, brūni pelēkas. Nu vārdu sakot –tā reāli sajutīsim un apzināsimies tumsu, kas mūsos nešaubīgi, ka ir. Un tad atļausim planšetēm pažūt, bet pašas pa to laiku savā meditācijā, domās un attieksmē radīsim gaismu. Vēl vairāk gaismas. Vēl vairāk. Mainīsim savu enerģētiku un iekšēji tīrīsimies līdz vienā brīdī ķersimies pie krāsām un mēģināsim tagad uz tā tumšā duļķainā fona radīt gaismu.

...
Komentāri (2)  |  2013-12-12 21:06  |  Skatīts: 1950x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Klusums ir stāstošs


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Vai Tev pietiek laika būt klusumā? Vai Tev ir izdevies kādreiz tā pa īstam izbaudīt klusumu? Kad no sākuma vienkārši mēģini pavērot savas skrejošās domas par ikdienas notikumiem. Pēc tam tās nomierinās un vēl pēc tam iestājas tāds miers, par kuru reāli varam teikt –tā ir harmonija un sevis apzināšanās vienlaikus.

Un tad nāk pāri atkal kāds domu vilnis. Un tu vienkārši to vēro. Kā tas iziet cauri, atstājot kādas emocijas un jaunas sajūtas, bet pēc brīža atkal atgriezies pie tā miera un harmonijas, ko dod klusums.

Es pēdējā laikā ļoti bieži nedaru neko, vienīgi klausos kā skan klusums. Un citreiz ir tā, ka ārēji es kaut ko daru, bet īstenībā, es klausos tai klusumā.

Man šorīt bija situācija, kur uz ūdens vingrošanu bija sanākušas vienā laikā divas grupas. Nu ļoti daudz cilvēku – ne kur noģērbties, ne kur nomazgāties, visi burkšķ, vadītāji atvainojas, bet es vienā mierā....esmu savā klusumā. Un man ir tik labi. Un es nesaprotu par ko viņi „cepas”. Tai brīdī atcerējos, kā reiz mana jogas skolotāja Tija teica: „jogai daudz cilvēku netraucē. Tas ir ego, kuram nepietiek vietas”. Un man šodien gribējās teikt to pašu – vingrot un baudīt savu ķermeni ūdenī otra tuvums vai cilvēku daudzums netraucē, tie ir pāri malām plūstošie ego, kas nevar paciest, ka viņam kāds pienācis pa tuvu.

...
Komentāri (3)  |  2013-12-06 06:18  |  Skatīts: 1950x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.