Ir atkal svētdienas rīts un es sarunājos ar Tevi.

Man patīk šīs mūsu tikšanās reizes, kad atkal Tev varu izstāstīt kas jauns un savādāks pa šo laiku ir ienācis manā dzīvē un ko varu ieteikt savukārt Tev, kā jaunu metodi, kas darbojās.

Nedēļu atpakaļ es sāku mēģināt ikdienas pilna laika meditēšanu un man tas ārkārtīgi patīk.

Tas izpaužas tā: tu it kā piever acis un iedomājies to iekšējo mieru, kas ir tavā dvēselē. Ieklausies savā elpā. Piedomā kur tā aiziet. Iztēlojies enerģijas plūdumu ķermenī. Pārnes apziņu gan uz kāju pēdām, gan uz ceļiem, gan vidukli, gan plecu daļu, gan plaukstām. Vārdu sakot papēti sevi it kā no iekšpuses.

Solīju Tev pastāstīt kas man mainās no tā, ka paplašinu savu komforta zonu caur peldēšanos katru dienu jūrā.

Tas šoreiz saistīts ar manu darbu un manu pieņemto standartu, kurā jūtos ļoti labi vadot seminārus, konsultācijas, treniņus un tiekoties ar cilvēkiem. Jau gadu to daru, esmu laimīga, ka varu to visu tikai turpināt, paplašināt un pilnveidot. Tomēr viss, ko biju līdz šim ieplānojusi un domājusi, tas viss man saistās ar darbošanos Latvijā un runāšanu latviešu valodā.

Vai Tev ir kādreiz tā bijis, ka sasniedz to, ko gribi, bet nespēj noticēt, ka tiešām tā ir un visu laiku baidies, ka kaut kas tūlīt notiks un viss izjuks.

Šodien pilnīgi nejauši man kā lielu noslēpumu pateica, ka kāds jauns pāris gatavojas izdarīt pārsteigumu un aizbraukt ciemos uz citu valsti pie radiem, viņiem neko nepasakot.

Šoreiz gribu Tev izstāstīt par savu pieredzi, ko esmu izgājusi tikai pa pusei, bet jūtu cik ļoti tas strādā.