Atspēriena punkts


 Kā Tev iet ar laimes terapiju? Vai esi jau sākusi pārmaiņas savā dzīvē?

Ja vēl arvien kaut kā nesanāk, tad varu padalīties ar Tevi dažās savās atziņās un dažās kur citur dzirdētās atziņās.

Vienu ļoti feinu ideju kā uzsākt darbu ar sevi es noskatījos vienā youtube klipiņā, kur gāja runa par naudas pelnīšanu, biznesa uzsākšanu un sevis disciplinēšanu. Interesanti, ka tas treneris teica– sāc ar to, ka katru rītu rūpīgi saklāj gultu. Bez steigas. Ar mīlestību un rūpību.


To pieminēja viens ukraiņu lektors, kurš vadīja koučingu un runāja par iekšēju disciplīnu. Viņš stāstīja par sevi, ka gadiem dzīvojis, un viņam ne prātā nenācis novākt gultu, bet vienā dienā nolēmis, ka turpmāk viņa guļamistaba vienmēr būs kārtīga. No tā brīža ir pilnībā izmainījusies visa viņa dzīve. Viņš ir kļuvis ļoti veiksmīgs uzņēmējs un motivējošs treneris atpazīstams visā pasaulē.

It kā sīkums, bet viens šāds lēmums vai solis ļoti izmaina domāšanu.

 

Vienā citā saitā izlasīju – sāc ar to, ka virtuves izlietne tev vienmēr mirdzēs un laistīsies. Tur nekad netiks ielikti netīrie trauki un nekad tur nepaliks pilīšu nospiedumi no ūdens.

Atkal jāsaka, it kā nieks, bet izrādās, ka sākot no šī viena nieka, mainās viss. Ja izlietne ir iztīrīta, tad arī virtuve tiek uzturēta, ja virtuve, tad visa māja utt.

Un mēs jau zinām, ka ārējā kārtība ļoti sakārto domas un notikumus.

 

Vēl kādā citā vietā izlasīju, ka jebkuru paradumu vajag piekopt 30 dienas un tad tas ieiesies un to var darīt ar prieku.

 

Visu to sasaistot kopā sanāk, ka faktiski jau nav tik ļoti būtiski ar ko sākt, bet galvenais ir nofiksēt to, ka kaut ko gribas mainīt un ieviest savā dzīvē kaut kādu jaunu paradumu, kurš līdz šim nav bijis.

 

Reiz draugos gāja apkārt tāds teiciens – ja gribi, lai dzīvē notiek kaut kas, kas nekad nav bijis, tev ir jādara kaut kas, ko tu nekad neesi darījis.

Īstenībā tā mierīgi var būt.

 

Man šķiet, ka viena liela daļa „problēmu” mums rodas no tā, ka kaut kā nemēģinām mainīt situāciju, kura mums nepatīk. Vai dažreiz pat nezinām ko īsti mainīt. Vai dažreiz lielām pārmaiņām nevaram saņemties.

Un tad nu riktīgi noder šie ieteikumi:

Maini kaut ko vienu un mazu un pārliecinies, ka tauriņ efekts strādā arī Tavā dzīvē. :)

Komentāri (7)  |  2010-09-05 17:36  |  Skatīts: 3517x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
mare - 2010-09-07 17:33
:) Kopju sevii laimes terapiju jau nedeelu. Un ķeru kaifu no taa! Peec iespeejas biezaak uzmekleeju savu " serdi" - iekšējo siltummūrīti.:) Apseežos uz sava muuriša un ļaujos svas dziiviibas briinumam. Iztaisnoju savas dvēseles sparnus un ļauju sevii iepluust laimes sajuutai, ka esmu atpakaļ svaa namaa..
Domaaju par sevi labas domas, pasaku labus vaardus, komplimentus, uzsmaidu sev, rakstu pateiciibas dienasgraammatu, mekleeju prieku ikdienaa, censos nesaliidzinaat sevi ar citiem, domaaju par savaam vajadziibaam un veelmeem, ģērbju kleitas un svaarkus un uzplaukstu kaa SIEVIETE, kura sevi miil un kuru miil... Jo vairaak esmu Laimes terapijaa..., jo vairaak sanemu milestiibu no apkaarteejiem...Tas tiešām darbojas!!!

Paldies, Inesei par iedvesmu.:)
Noveelu katrai atrast savu, sev piemmeroto Laimes terapiju, jo ruupeeties par sevi, tas ir tik sievišķīgi!:)

Inese* - 2010-09-08 01:16
Ak kāds man prieks, ka Laimes terapija iet plašumā un mēs katra atrodam to īpašo veidu kā būt laimīgas, mīlētas, sievišķīgas un skaistas.

Un brīniškīgi, ka šeti dalamies ar to kā mums katrai iet. Paldies!

Agnese Vilcāne - 2010-09-09 21:50
Iedvesmojošs raksts! :) Esmu mēģinājusi arī jebkuru darbību,jebko darīt citādāk nekā ir pierasts.Vai arī mainīt darbību secību.Piemēram,sākumā iztīrīt zobus un tad mazgāties,nevis otrādi,kā bija pierasts.Un tā var ar jebko.Man tas palīdzēja uztrenēt sevī īpašību paskatīties uz vienu un to pašu lietu,situāciju no dažādiem skatu punktiem.
Par Laimes terapiju... :) Ļoti ilgu laiku neskatījos tv ziņas,vispār ļoti maz skatījos tv.Nesen ieslēdzu Bez Tabu un man par lielu pārsteigumu nekas negatīvs vairs nespēja mani tik ļoti iespaidot kā tas bija agrāk.Un vispār- visa uzņēmība pret nepatīkamo ir ļoti mazinājusies. :)

Inese* - 2010-09-09 22:18
O, paldies, Agnese, par to ideju darīt lietas savādākā secībā. Šitas man noteikti ir jāpamēģina un jau tagad zinu, ka iegūšu pilnīgi savādākas un neizjustas izjūtas :)

inese - 2013-08-25 03:09
lasu senos rakstus un varu tikai nopriecāties, cik veiksmīgi piemēri un cik aktuālas lietiņas esam jau toreiz runājušas..


cik interesanti tā padzīvoties pa (mūsu kopīgajiem) Pavasara studijas senajiem laikiem :)))

maara - 2013-08-25 18:49
Inesīt, tik interesanti, ka esi "padzīvojusies" pa senajiem laikiem. Tagd es to daru kopā ar Tevi - jo šie rakstiņi ir tik seni, ka tiešām nebiju tos lasījusi. Pirmo reizi ar Tevi tikos un par Pavasara studiju uzzināju 2011.gada 27.oktobrī. Tad arī iegāju šajā mājas lapā, bet redzot, cik daudz ir jau visa kā, nolēmu, ka "vecos" rakstus nelasīšu (tas vienkārši būtu prasījis pārāk daudz laika), bet no tā brīža gan katru dienu ieskatos šajā lapā un jaunos rakstus izlasu visus. Un vēl, man ir tendence pievērst uzmanību pēdējiem komentētajiem rakstiem (kā šiem, ko esi tagad iekomentējusi). Kāpēc? Jo ne reizi vien ir bijis tā, ka Dievs man dod zīmi... ieraugu komentētu rakstu, izlasu un saprotu - tā ir atbilde uz jautājumu, kas ir manī...
Paldies Tev Inesīt, ka esi un ka mums ir šī mājas lapa, kurā tikties!!! :))

inese - 2013-08-25 20:23
:)) es pati ar nepārlasu vecos rakstus. Es pat neizlasu tos, ko tikko kā rakstu (tapēc dažreiz ir pilns ar pārsišanās kļūdām), jo negribu labot to domas plūdumu, kā tas dabiski ir nācis.

Bet tas, kas mani šais senajos rakstos pārsteidza - ka tajos jau ir visa tā patiesība, kuru šķiet, ka atklāju tikai tagad.
Un tas ir kaut kas apbrīnojams, ka to atziņu, ko šodien esmu tikko kā saņēmusi un izpratusi, izrādās es pati savās grāmatās vai rakstos esmu aprakstījusi pirms vairākiem gadiem. Šito mistiku man pašai ļoti grūti ir saprast.
Te ir tas, ka ļoti daudz ko vienkārši caurlaižu caur sevi kā kanāls, bet tikai pēc krietna laika, kad tas viss jau ir iedzīvojies manā dzīvē, tas nonācis apziņas un ikdienas dzīves atziņu līmenī.

Un vēl ir interesanti, ka katru atziņu var lasīt n-tajos līmeņos. Pilnīgi skaidri apziņos, ka toreiz pie kāda konkrēta teikuma domāju tā, un tagad pie šī paša teikuma, man ir cita izpratne un cits dziļums. un pieļauju, ka pēc gadiem tas būs vēl savādāk.
šīs sajūtas ir kaut kas fantastisks un neaprakstāms.


Atpakaļ