Par sociotipiem, Eviju un semināriem


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Jau kādu laiku esmu pilnīgi pārņemta ar jauno informāciju un atklāsmi, ko savā izzināšanas ceļā esmu uzņēmusi socionikas nodarbībās. Un varu teikt, ka man tas ir tik ļoti atvieglojis dzīvi un tik ļoti palīdzējis beidzot līdz galam tik skaidrībā pašai ar sevi un par bijušām dažādām attiecībām, to pieņemšanu un palaišanu, ka nevaru nedalīties savās sajūtās.

Ar Eviju Jasūnu un socioniku iepazinos caur mūsu vebināriem, kad 5 nodarbību ciklā iepazinām sevi, noteicām savu sociotipu, izpētījām ar ko labāk nodarboties katram no tipiem un kāpēc mums ar dažiem attiecībās uzreiz ir ļoti labi, un ar citiem – centies cik gribi, nu nav un viss. Un tai brīdī sajutos tik ļoti atvieglota, uzzinot, ka šie cilvēki (kas man kaut kādā ziņā ir ļoti grūti pieņemami) tādi ir nevis tādēļ, ka negrib būt savādāki, vai tādēļ, ka nesaprot, vai tādēļ, ka grib speciāli ieriebt, bet gan tādēļ, ka viņu uztvere ir pilnīgi atšķirīga. Viņi pasauli redz savādāku. Mēs katrs redzam to atšķirīgu no pilnīgi dažbrīd pretējām pusēm.

...
Komentāri (0)  |  2014-04-11 00:53  |  Skatīts: 859x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Par sievišķo pirmatnējo spēku


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Es nezinu kā nosaukt šo rakstu. Un es pat nezinu ko gribu Tev izstāstīt. Varbūt par laimi. Varbūt par sievišķo enerģiju. Varbūt par to, kā es pati mainos un kā jūtu sevī mostamies kaut ko lielu.

Vai esi lasījusi grāmatu „Sievietes, kuras skrien ar vilkiem” par sievišķo pirmatnīgo spēku? Lūk, esmu kaut kādā ziņā pieskārusies šim dziļajam savam sievišķajam spēkam, kuru nevar ne aprakstīt, ne nodot kādam citam, ne palīdzēt sajust citai sievietei. Tas vienkārši mūsos ir – kā snaudošs dzīvnieks, kuru vari nepamanīt un neapzināties, līdz tas nav sakustējies un atmodies.

Savu iepazīšanos ar sievišķo dziļo spēku es sāku tikai tagad. Apbrīnojami, ka pēc daudziem gadiem meditācijās, pēc daudziem gadiem brīnišķīgās pāra attiecībās, pēc daudziem gadiem laimes terapijā, es tikai šobrīd nonāku līdz savam sievišķajam pirmatnīgumam. Un vai nonāku? Nezinu. Drīzāk jau tam vienkārši pieskaros. Drīzāk esmu atmodinājusi interesi par to. Un es to atpazīstu. Uzreiz. Interesanti, ka tas nav Ego spēks vai dvēseles spēks (tos pazīstu ļoti labi). Tas ir sievišķās enerģijas radīšanas spēks. Tas ir spēks, kad gribās mīcīt mīklu un  cept rupjmaizi. Tas ir spēks, kad gribās radīt ligzdu, ģimeni, stipru dzimtu. Tas ir spēks, kad gribās apvienot daudz sieviešu, kuras var piepildīt pasauli ar mīlestību.

...
Komentāri (2)  |  2014-04-10 23:10  |  Skatīts: 2235x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Jauna grupa Laimes terapijas nodarbībās


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Vai nu tādēļ, ka rakstu grāmatu un informācija līst pāri malām, vai nu tādēļ, ka saņemu ļoti daudz jautājumu „Atbilžu un jautājumu” sadaļā, vai nu tādēļ, ka vienkārši sākas rosīgais laiks un gribās dzīvē atkal kaut ko jaunu, ir man uztapis viens jauns nodarbību cikls, kurš ir daudz praktisku paņēmienu piesātināts un faktiski atbild uz jautājumu „ko konkrēti darīt, lai dzīve mainītos”.

Arvien biežāk un biežāk saņemu jautājumus – kā tad konkrēti izturēties, lai vēlēšanās piepildās, lai otrs cilvēks mainītos, lai pašām būtu labāk. Mēs jau zinām, ka pārmaiņas notiks tad, kad būsim tam gatavas. Bet ko darīt līdz tam? Kā lai kļūstam gatavas pārmaiņām. Lūk, par to būs šī pirmā nodarbība un faktiski viss kurss jomu pa jomai.

1. Pirmā tēma būs: „Jauni paņēmieni jaunai dzīvei”

Ko darīt, ja izmēģināts ir jau pilnīgi viss, bet dzīvē tik un tā nenotiek kā vēlos. Ko darīt, ja esmu iesprūdusi tukšajā dzīves periodā un nespēju tikt no tā ārā. Ko darīt, ja visiem citiem piepildās manas vēlēšanās, bet man pašai ne. Ko darīt, ja pati vairs nezinu, ko gribu. Ko praktiski darīt? Vai darīt vai gaidīt? Kā zināt cik daudz darīt?

...
Komentāri (0)  |  2014-04-01 20:11  |  Skatīts: 1057x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Vasaras nometnes dalībniecēm


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Meitenes! (Jūs jau ziniet, ka es šādi uzrunāju pilnīgi visas sievietes). Man laikam, ka jāuzraksta vēl viens rakstiņš par to pašu tēmu, ko jau izrunājām rakstā „Vasaras nometne”. Saņēmām vairākas ziņas no iepriekšējo nometņu dalībniecēm ar tekstu apmēram šādu: „palasīju nedaudz programmu un samulsu. Vai tā vairāk nav domāta jaunākām meitenēm, nevis pāri 50, kā man?” Tad nu man jākliedē jūsu bažas un uztraukums, jo šai nometnei nav pilnīgi nekāda vecuma ierobežojuma un fokusa uz kādu konkrētu vecumposmu. Mums katrai ir visbrīnišķīgākais sievietes vecums. Jeb citiem vārdiem sakot – visbrīnišķīgākais gadu skaits. Meitenes, goda vārds, jo tālāk dzīvoju, jo skaidrāk apzinos, ka gadiem nu patiešām nav nekāda nozīme un mēs esam sievišķīgas un skaistas gan 20, gan 30, gan 40 gan 50, gan 60 utt. gados. Un veselība, tāpat kā skaistums, vingrums, tvirtums, lokanība vai elastība ir vajadzīgi un aktuāli mums pilnīgi jebkurā vecumā.

Lai jūs nemulsina nodarbības, kurās runāsim par intīmo muskulatūras trenēšanu un mandalu dejām. Sievišķo orgānu elastība, apasiņošana, funkcionalitāte, hormonu līdzsvarošana u.c. ar šo saistītās tēmas ir pilnīgi vienādi aktuālas gan meitenēm 20 gados, kas varbūt gatavojas savai pirmajai grūtniecībai, gan 40 gados, kas varbūt domā par bērniņa iznēsāšanu un pilnīgi savādāku dzemdēšanu (kā tad, kad pašām bija 20), gan tām sievietēm, kurām tuvojās vai jau iestājusies menopauze (un diemžēl jāsaka, ka tas arvien biežāk notiek arvien agrāk un agrāk), gan tām, kuras saskārušās ar dzemdes noslīdējumu vai urīna nesaturēšanu, gan tām, kuras vienkārši grib vēl vairāk un labāk iegriezt seksuālo enerģiju. Un atkal jau nav tagad jāiedala cik mums kurai gadu un ar kādu mērķi mēs katra sākam trenēt savu intīmo muskulatūru. Seksuālā enerģija ir ļoti būtiska mūsu pašu enerģija jebkurā vecumā. Tā atbild un ir saistīta ar pirmo trīs apakšējo čakru darbību un šie enerģijas centri, kā zināms savukārt, atbild par mūsu sievišķību visglobālākajā nozīmē, kā arī par naudu un finansiālo drošības sajūtu, par attiecībām pārī un ģimenē.

...
Komentāri (0)  |  2014-03-31 04:01  |  Skatīts: 1024x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Vasaras nometne


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Es patiešām ilgi domāju kāds būs šīs nometnes nosaukums. Mums ir bijusi Sievišķības nometne un Sajūtu nometne un nu domāju – ko tagad. Un tad sapratu, ka būs Vasaras nometne. Jo ne jau pats vārds, kuru lietojam, ir tas noteicošais, bet gan tā pavadošā doma, ko šai konkrētā vārdā ieliekam.

Galu galā Pavasara studija jau ar nav tiešā tekstā saistīta ar gadalaiku un kalendārajiem mēnešiem. Pavasara studija ir tādēļ, ka negribējās tik tieši to nosaukt par Atjaunotnes, Atmodas vai Apzināšanās studiju. Un tāpēc tāds brīnišķīgs simbolisks vārds, kas ietvēra Mošanos no ilgāka miega un pilnīgu sevis apzināšanos bija Pavasaris. Un tā radās Pavasara studija.

Bet Vasara šoreiz ir ar pilnīgi citu domu. Vasara simbolizē Sievieti ar lielo burtu. Vasara simbolizē auglību. Vasara simbolizē to periodu, kas ir dabā no Jāņiem – kad viss ir pilnbriedā – līdz par septembra vidum. Vasara man asociējas ar puķēm pilnu ziedošu pļavu. Un sievieti kā pļavu, kas ir krāšņa, skaista, gan maiga, gan stipra, bet jau pilnīgi sevi apzinājusies. Tas nav pumpuriņš, kurš kā padsmitnieču meitene trausli veras pasaulē. Nē. Tā ir Sieviete, uz kuru īstenībā balstās pasaule.

...
Komentāri (2)  |  2014-03-26 22:31  |  Skatīts: 1935x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Evita un Mandalu dejas


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Jau atkal kaut kas pie mums notiek ar tik konkrētu Debesu atbalstu, ka vienkārši smaidu un baudu.  Bija tā, ka Sajūtu nometnes laikā kaut kā jau sākām runāt par to, ko gribētos kopā baudīt un izdzīvot vasaras nometnē, un es pieminēju, ka man interesē uzzināt, kas ir biodejas un uzreiz bija meitenes, kas par to jau zināja un teica, ka tas ir kaut kas fantastisks un mums to noteikti vajag.

Un vēl pēkšņi viena meitene man jautā vai es ko zinu par mandalu dejām. Sāku domāt un atceros, ka jā – reiz pie mums vienā seminārā aizrunājāmies par Siņeļņikova kursiem pie viņa Krimā un tur kādā no grupām esot dejojuši šīs mandalu dejas. Man jau divreiz nav jāsaka un prasu tai dalībniecei (kura nav deju pasniedzēja, vienkārši ar to reiz paprovējusi), lai mums visiem to parāda. Un mēs ceļamies augšā un semināra laikā mēģinām. Izrādās tā ir fantastiska metode kā zīmējot ar gurniem astotnieku jeb bezgalības zīmi, vari izkustināt iekšējos muskuļus un sievišķos orgānus tā, lai vairojas sievišķība enerģija un harmonizējas 1., 2., 3. čakras un visticamāk jau, ka visas pārējās arī. Toreiz tā meitene stāstīja, ka nomierināt bērnu ir visvieglāk tieši šādi kustoties. Un tiklīdz tagad nometnē par to atcerējāmies, tā uzreiz man bija skaidrs, ka jā – tas taču tik lieliski iet kopā ar visu, ko savas sievišķības labā darām gan veselības, gan enerģijas iegriešanas ziņā. Saku tai meitene, ka jā – mēs noteikti gribam uzzināt, kas ir mandalu dejas, satikt pasniedzēju un varbūt pat noorganizēt Pavasara studijā regulārās nodarbības.

...
Komentāri (2)  |  2014-03-06 20:51  |  Skatīts: 4131x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Par uguntiņu sevī, attiecībās, dzīvē


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Pēdējā laikā ļoti daudz saņemu vēstuļu ar jautājumu, ko darīt, ja ir milzīgs piekusums, kas sen jau pārspējis tikai pavasara piekusuma sajūtas. Un vakar bija ļoti smieklīgi Pašapziņas skolas seminārā, kad vajadzēja pāros izspēlēt situāciju, kur mēs divatā viena otrai nospoguļojām precīzi vienu un to pašu  sajūtu– „ko darīt ar piekusumu”. Izsmējāmies, izstrādājām, bet šodien atkal – kā atveru mailus, tā: „ko darīt, ja nav spēka?”.

Tad nu te izstāstīšu garāku līdzību no savas dzīves, ko ar vīru izdzīvojām pagājšnedēļ, un tas varbūt kādam noderēs, lai iekurtu savu spēka uguntiņu, kādam citam, lai atjaunotu uguntiņu attiecībās. Bet mans stāsts būs par reālu ugunskuru.

Februāra pēdējā dienā mēs ar vīru bijām izdomājuši braukt uz mūsu iegādāto zemi nokurināt pērn nozāģētos zarus un krūmus. Tieši paskatījos, ka mēness pēdējā diena – ļoti labi, jāatvadās no visa vecā un uguns tad brīnišķīgi to varētu transformēt. Plus vēl pašai ar gribās pa lauku padzīvoties un mums tur faktiski ir īsta romantika – jau sazaļojušas vizbulītes un daudzsološi gaida siltāku laiku, lai saziedētu. Arī gājputnu ceļš iet tieši pār mūsu galvām. Un turpat jūra. Un turpat ezers. Nu....laime. Tā kā – domāts darīts, braucam kurināt zarus.

...
Komentāri (5)  |  2014-03-04 22:14  |  Skatīts: 2767x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Mēs pašas un citi


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Man tik ļoti Tev gribas uzrakstīt tādu mīļuma pilnu sajūtu rakstu, bet tā stāstāmā ir tik daudz, ka nevaru izvēlēties tēmu, par ko rakstīt. („stundu stāvu domādama...” un tas ir ļoti sievišķīgi).

Ir sācies patiešām kaut kāds ārkārtīgi piepildīts laiks. Nu pilnīgi tā, ka jūtu, ka fiziski piekūstu dēļ tā, ka tas viss ar mani notiek. Tā enerģija un informācija ir tik milzīga, ka arvien grūtāk tā maigi un mierīgi to vērot, nepatērējot spēkus.

Vēl arvien skatos olimpiādi un secinu, ka arī tas uztur spriedzi manā dzīvē. Olimpiāde ir ļoti vīrišķīga. Tā ir absolūtā vīrišķības enerģija, kuru šajās trijās nedēļās izvēlos savā dzīvē ielaist ļoti daudz. Un pilnīgi noteikti pati no tā ciešu, bet .... nevar jau atturēties :) Pati esmu bijusī sportiste un tādu „grēku darbu” kā nodarboties ar ko citu, kamēr notiek olimpiāde, un to neskatīties, es uz sevi uzņemties nevaru. (Joks, protams).

Otra lieta, kas manī tiešām rada piekusumu – ir vēlme piedalīties visā interesantajā, kas ap mums Pavasara studijā notiek. Šodien pa ilgiem laikiem paliku mājā un neaizbraucu pie Kristīnes uz gleznošanas nodarbību, bet pirms tam man tiešām bija „pārrunas pašai ar sevi”. Jo zinu, cik tas vērtīgi un interesanti. Tomēr ... visu paspēt nevar. Un nevajag.

...
Komentāri (0)  |  2014-02-22 22:10  |  Skatīts: 892x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Socionikas vebinārs


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Kad noskatījos un noklausījos ievadvebināru socionikā, nodomāju, ka šī nu bija viena smuka nodarbība, kurā pašķaidījās mani stereotipi. Tiesa dzīves laikā ar mani tā tiešām ir bijis daudzkārt, kad nodomāju, ka esmu taču tik unikāla, ka mani nekā nevar ielikt kaut kādos tipos vai aprakstīt psiholoģijas grāmatās. Un manā dzīvē ir pat bijuši eksperimenti un milzu vēlme pierādīt un apgāzt kaut kādas sistēmas un teorijas, ka tas nu tiešām tā nav un ar mani viss ir savādāk.

Un jau ar pašu pirmo teikumu Evija Jasūna (socionikas vebināra vadītāja) mani pilnībā sajūsmināja, jo tieši ar to viņa sāka savu nodarbību, ka paziņoja, ka viņa ir bijusi absolūti skeptiski noskaņota, ka nu nekādi tipi uz viņu neattiecas. „Fūuu...” nodomāju, laime, ka te nebūs vienkārši teorētiska nodarbība, kur pēc kādiem parametriem mēs mēģināsim sevi izmērīt. Un ar katru teikumu Evija arvien stabilāk un dzīvāk stāstīja par dzīves notikumiem, kur tieši šī socionikas pārzināšana un tipu saskatīšana viņai dzīvē ir ļāvusi atrisināt ne vienus vien attiecību mezglus.

...
Komentāri (0)  |  2014-02-20 01:04  |  Skatīts: 1116x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Piepildījums un gandarījums


sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA

 Vai esi bijusi teātrī, koncertā vai kādā lielā uzvedumā, kur pēc izrādes iestājas tāds pilnīgs klusums, ka baidies pakustēties un to izjaukt. Neviens neaplaudē. Neviens nekustās. Visi vēl ir tajā īpašajā sajūtā, ko deva šis notikums. Lūk, man šobrīd tā ir pēc mūsu Sajūtu nometnes. Man ir sajūta, ka es nevaru pakustēties. Ka negribu to darīt, jo piepildījums ir tik milzīgs, ka prasīs vēl vairākus mēnešus, lai to izstrādātu.

Ja pēc pirmās nometnes bija sajūta, ka čalojam, burbuļojam, dalāmies, rakstām un ārēji izdzīvojam visu, kas dzirdēts, tad tagad ir otrādi. Tagad katra esam dziļi sevī. Ka esam ieskatījušās katra savā TĀDĀ DZIĻUMĀ, kuru ir lēnām jāapzinās. Ka esam uzzinājušas cik esam lielas vērtības un nu jāsāk pret sevi tā izturēties.

Mēs jau ar dalībniecēm smējāmies – cik labi, ka nometnes ir ik pa pusgadam, jo tad pa šo laiku varam iedzīvināt dzīvē to, ar ko trīs dienas nometnes laikā uzpildāmies.

Visu kopumu aprakstīt vēl nevaru. Es varu ieskicēt tādus mirkļus, kur man bija skaidra sajūta, ka ir laime to piedzīvot.

...
Komentāri (18)  |  2014-02-18 17:43  |  Skatīts: 2080x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.