Viedais stāsts, atziņas, vēlējums Komentāri:
ince -
2013-01-25 01:14 Vecakais engelis stingri skatas uz padoto,
-Zino.Divos vardos.
-Dzivs.Staiga uz darbu.Uz kaut ko cer.
-Uz ko?
-Gruti pateikt.Divas reizes radiju vinam laimigu sapni- neredz. Saka,ka darba piekust.
-Un kas darba?
-Ka jau visiem. Prieksnieciba.Stres. Runas.
-Prieksnieciba stingra?
-Ka jau prieksnieciba. Ka visiem. Baidas vins nez kapec....
-Bailes dzini projam?
-Protams. Ari cela uz ofisu. Ar sparniem virs galvas vicinaju.Pat makonus dzenaju.
-Simpatiska svesiniece cela. Uz papedisiem. ar kairinosu smarzu aromatu.
-Protams. Ar pierem liku saskrieties.
-Un?
- Neka."piedodiet" un savas domas ieksa.
-Un pec darba?
-Veikali. Televizors> Netiri trauki. Internets.Miegs.
-Televizoru lauzi?
-Protams. Vins jaunu nopirka....
-Internetu atsledzi?
-Piecas dienas pec kartas. Vins saka ilgak palikt darba.
-Ta...un brivdienas?
-Miegs lidz pusdienlaikam.Dzivokla uzkopsana. Vakara- draugi,bezjedzigas sarunas, snabis. Majup velu nakti. No rita ar galvassapem zem deka. Televizors. dators.
-Un vina?
-Turpat blakam. tikai tris majas talak. uz vienu lielveikalu pec produktiem staiga.
-Rinda liki saskrieties?
- Vairakas reizes. Un autobusa pietura ari.
- Roku linijas parbaudiji?
- Jaa! Sakrit! Ta ir tada pilseta.... Tada dzive..... Es to nevaru izdarit.....Neizpildams uzdevums!
-Kas vel nebus! Kur tavs specigo iedarbibas lidzeklu saraksts?
-Luk, sef. Gripa ar temperturu un murgiem. Izmezgijums,luzums. Automasinas avarija. Bankrots. Ugunsgreks.Nemieri ielas. Finansu krize. Pilsonu kars......
-Gana. No si briza uzskati, ka milestibas laba arkartejiem apstakliem atlauju esi sanemis. Tikai sakumam izvelies kaut ko vienu.
Palidzesim engeliem, busim laimigakas un milosakas!
ince -
2013-01-31 08:14 Vecais, gudrais kakis bij apgulies zalite un sildijas saule. Garam aizskreja mazs,ash kakens. Vinsh kulenoja, apgriezas un atkal saka skriet pa apli.
-Ko tu dari?- jautaja vecais kakis
-Es meginu nokert savu asti!- aizelsies atbildeja kakens.
-Bet prieks kam?- iesmejas kakis
-Man teica-ka mana aste ir mana laime. Ja es nokersu asti, es nokersu savu laimi. Tapec es jau treso dienu skraidu vinai pakal. Bet vina visu laiku aizslid no manim.
-Ja- pasmaidija gudrais kakis- Es ar, tapat ka tu, kadreiz skraidiju pakal savai laimei. Bet vina visu laiku aizslideja. Tad man apnika, un es atstaju so nodarbi. Pec kada laika es sapratu, ka nav jegas dzities pec laimes. Vina vienmer seko man pa pedam. Lai kur ari es nebutu, mana laime vienmer ir man blakam. Vajag tikai vienmer atcereties par to.
ince -
2013-02-10 05:43 KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es sapratu, ka es vienmēr un jebkurā gadījumā esmu īstajā vietā un īstajā laikā un, ka viss, kas notiek, ir pareizi - no tā brīža es atguvu mieru. Tagad es zinu: to sauc par uzticēšanos.
KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es sāku saprast, ka emocionālas ciešanas un sāpes ir tikai brīdinājumi man nedzīvot pretēji savai iekšējai būtībai. Tagad es zinu: to sauc būt tam, kas tu esi.
KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es pārstāju lūkoties pēc citādākas dzīves un sāku saskatīt, ka viss, kas ap mani, ir izaicinājums, lai es varētu augt. Tagad es zinu: to sauc par briedumu.
KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es pārstāju laupīt sev brīvo laiku, un es pārstāju plānot grandiozus projektus manai nākotnei. Šodien es daru vien to, kas man patīk un sagādā prieku, ko es mīlu un kas manai sirdij liek smiet - un daru to sev pieņemamā veidā un tempā. Tagad es zinu: tas saucas - būt patiesam.
KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es atbrīvojos no visa, kas nebija labs manai veselībai, no ēdieniem, cilvēkiem, lietām, situācijām un no visa, kas mani vienmēr vilka lejup, prom no manis paša. Sākumā es saucu to par veselīgu egoismu, bet šodien es zinu: tas saucas mīlēt sevi.
KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es pārstāju gribēt, lai man visur ir taisnība. Tā es arvien mazāk kļūdījos. Šodien esmu sapratis: to sauc par pazemību.
KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es atteicos turpināt dzīvot pagātnē un pārstāju raizēties par sevi un savu nākotni. Šodien es dzīvoju tikai šo acumirkli, kurā viss notiek. Tā es tagad dzīvoju ik dienas un saucu to: dzīvot apzināti.
KAD ES SĀKU PATS SEVI MĪLĒT, es pamanīju, ka mans domāšanas veids var padarīt mani nožēlojamu un slimu. Bet, kad es iesaistīju šai procesā sirds spēkus, mans saprāts ieguva nozīmīgu partneri. Šo saikni es saucu par sirds gudrību.
KAD ES BIJU VISU TO SAPRATIS, atskārtu, ka mums nav jābaidās no sadursmēm, konfliktiem un problēmām ar sevi pašu vai citiem. Jo pat zvaigznes reiz pa reizei eksplodē, un rodas jaunas pasaules. Tagad es zinu, to sauc par dzīvi!
No Čārlija Čaplina runas savā 70 gadu jubilejā 1959. gadā.
ince -
2013-02-25 04:28 http://youtu.be/dsNvxTDqszw
Pritcha par milestibu. Piedodiet, ka krieviski.
sadaļa: SARUNAS autors: INESE PRISJOLKOVA Labrīt. Šorīt ar Tevi gribu padalīties. Vakar Dace man atsūtīja tik skaistu viedo stāstu un apsveikumu, ka uzreiz palūdzu vai nevaru to nopublicēt mājas lapā. Viņa piekrita un te nu tas ir. Ja Tev ir kādi citāti vai viedie stāsti (pričas), ar kuriem gribi savukārt dalīties, tad ieliec tos komentāru sadaļā. (mēs jau esam runājuši par došanas un saņemšanas vērtību. Došana un saņemšanas var būt arī šāda :)
Jauku dienu vēlot, ar mīlestību Inese
...kādu dienu pie Skolotāja ieradās māceklis un jautāja: "Saki man, lūdzu, Skolotāj, kā tas nākas, ka daži ļaudis, nonākot krīzes situācijās, no tām iziet stiprāki, bet daži kļūst kā dauzīti trauki, vienās plaisās, kas var būt liktenīgas?'" Skolotājs uzklausīja mācekļa jautājumu un uzlika uz pavarda četrus katlus.
Pirmajā katlā, kurā vārās ūdens, viņš ielika burkānu, otrā - olu, trešajā - žagaru, ceturtajā iebēra kafiju.
"Tad, lūk," sacīja Skolotājs, pēc kāda laika no katla izņemot burkānu. "Ir cilvēki, kuri ir kā šis burkāns. Labvēlīgā dzīves posmā viņš ir mundrs, simpātisks, sprigans un apskaužams. Bet, nonākot katlā - dzīves grūtībās, peripētijās, tas top mīksts, nevarīgs un ievainojams, zaudējis formu un iepriekšējo saturu."
"Ir cilvēki, kuri ir kā ola," Skolotājs turpināja. "Viņi ir trausli un jūtīgi, ar dziļu iekšējo pasauli, kurā ir potenciāls. Taču, izejot bēdu un ciešanu ielejas, kļūst cieti un raupji kā cieti novārījusies ola, ar stingu čaumalu un nocietinātu vidu."
"Ir cilvēki - žagari. Viņi vienmēr ir vienādi, sausi un neietekmējami. Kāds žagars ir pirms katla, tāds - pēc, viss viens - viņš ir nemainīgs. Nekādas attīstības, progresa.".
To pateicis, Skolotājs apklusa... "Bet kas notiek ar ceturto katlu?" māceklis nepacietībā iesaucās."O'" , vīrs pasmaidīja. "Tie ir īpaši cilvēki. Viņi, nonākot krīzes situācijās, sāpju un ciešanu katlā, maina situāciju. Ar savu būtību, esību un spēku viņi to maina, izveidojot ko jaunu un iedvesmojošu. Viņi piesātina to ar burvīgu smaržu, neatkārtojamu garšu un sulīgu krāsu, radot ko tādu, kas vēlāk veldzē ne tikai viņus pašus, bet arī Dzīvi, liekot to svinēt vienmēr. "
No visas sirds vēlos pateikties par sadarbību iepriekšējā gadā. Jaunajā, 2013. gadā vēlu ikvienam no Jums ar savu būtību, esību un spēku mainīt, izveidojot ko jaunu un iedvesmojošu. Lai izdodas Jauno gadu piesātināt, radot ko tādu, kas vēlāk veldzē ne tikai sevi, bet arī savus tuviniekus, radus un draugus un liekot mīlēt Dzīvi, visās tās nokrāsās, krāsās -
sirsnībā, pateicībā un cieņā - Dace |