Viedais stāsts, atziņas, vēlējums Komentārs:
daina -
2013-01-25 00:50 Šīs lietas man ļoti patīk un es vienmēr iekopēju savā mapītē. Varbūt šis ir dzirdēts, bet es to decembrī pirmo reizi dzirdēju skolā, vecāku sapulcē, ko tad treneris mums visiem pēc tam atsūtīja elektroniski:)
Dzīves filozofija.
Kad dzīvē visa kā šķiet par daudz, lai to nestu, kad 24 stundas diennaktī ir par maz, atceries šo stāstu par burku un alu.
Kāds profesors filosofijas lekcijas sākuma stāvēja pie galda, uz kura bija izkārtoti dažādi priekšmeti. Kad lekcija sākās, viņš neko nesakot paņēma lielu, tukšu burku un piepildīja to ar golfa bumbiņām. Un tad viņš jautāja studentiem, vai burka ir pilna. Viņi piekrītoši atbildēja, ka esot. Tad profesors paņēma kasti ar oļiem un iebēra tos burkā. Oļi ieripinājās spraugās starp bumbām. Un viņš atkal jautāja studentiem, vai burka ir pilna. Viņi piekrita. Tad profesors paņēma kasti ar smiltīm un iebēra tās burkā. Smiltis piepildīja visas spraudziņas starp oļiem un golfa bumbiņām. Un viņš no jauna jautāja studentiem, vai viņi piekrīt, ka burka ir pilna, uz ko studenti atbildēja ar vienbalsīgu "JĀ". Tad profesors paņēma no galda apakšas divas alus pudeles, atvēra tās un ielēja pilnajā burkā. Alus iesūcās smiltīs.
Studenti sāka smieties. "Un tagad!', teica profesors, kad smiekli bija pierimušies, "es gribu, lai jūs atzītu, ka šī burka atspoguļo visu jūsu dzīvi. Golfa bumbas ir svarīgākās lietas tajā - ģimene, bēmi, veselība, draugi, mīļākās aizraušanās - lietas, kas, kad viss cits ir zaudēts, vienmēr paliek un jūsu dzīve joprojām ir piepildīta. Oļi ir parējās lietas, kas svarīgas jūsu dzīvē, kā, piemēram darbs, māja, mašīna. Smiltis ir viss pārējais - mazas lietiņas, kas piepilda jūsu ikdienu, dzīvi.
Padomājiet! Ja jūs vispirms piepildiet to ar smiltīm, neatliek vairs vietas, nedz oļiem, nedz golfa bumbām.
Tieši tāpat notiek ar katra jūsu dzīvi. Ja jūs tērējat pārāk daudz laika niekiem, jūs tā arī nepiepildīsiet to, ar jums patiesi svarīgām lietam. Pievērsiet uzmanību lietām, kas ir vissvarīgākās jūsu laimei! Rotaļājieties ar bērniem! Aiciniet vecākus vakariņās! Dodieties makšķerēt! Nosviniet vēlreiz astoņpadsmit gadu jubileju! Jums vienmēr atradīsies cits laiks, lai iztīrītu māju, lai savestu to kārtībā. Parūpējieties par golfa bumbām vispirms. Viss pārējais ir tikai smiltis.
Viens students pacēlis roku jautāja: "Profesor, bet - kāda ir alus nozīme tajā?" Profesors pasmaidīja un teica:" Man prieks, ka Tu jautā! Ar to es gribēju jums parādīt, ka -nav svarīgi, cik piepildīta ir jūsu dzīve, lai tajā vienmēr atrastos vieta paris aliņiem."
sadaļa: SARUNAS autors: INESE PRISJOLKOVALabrīt. Šorīt ar Tevi gribu padalīties. Vakar Dace man atsūtīja tik skaistu viedo stāstu un apsveikumu, ka uzreiz palūdzu vai nevaru to nopublicēt mājas lapā. Viņa piekrita un te nu tas ir. Ja Tev ir kādi citāti vai viedie stāsti (pričas), ar kuriem gribi savukārt dalīties, tad ieliec tos komentāru sadaļā. (mēs jau esam runājuši par došanas un saņemšanas vērtību. Došana un saņemšanas var būt arī šāda :)
Jauku dienu vēlot, ar mīlestību Inese
...kādu dienu pie Skolotāja ieradās māceklis un jautāja: "Saki man, lūdzu, Skolotāj, kā tas nākas, ka daži ļaudis, nonākot krīzes situācijās, no tām iziet stiprāki, bet daži kļūst kā dauzīti trauki, vienās plaisās, kas var būt liktenīgas?'" Skolotājs uzklausīja mācekļa jautājumu un uzlika uz pavarda četrus katlus.
Pirmajā katlā, kurā vārās ūdens, viņš ielika burkānu, otrā - olu, trešajā - žagaru, ceturtajā iebēra kafiju.
"Tad, lūk," sacīja Skolotājs, pēc kāda laika no katla izņemot burkānu. "Ir cilvēki, kuri ir kā šis burkāns. Labvēlīgā dzīves posmā viņš ir mundrs, simpātisks, sprigans un apskaužams. Bet, nonākot katlā - dzīves grūtībās, peripētijās, tas top mīksts, nevarīgs un ievainojams, zaudējis formu un iepriekšējo saturu."
"Ir cilvēki, kuri ir kā ola," Skolotājs turpināja. "Viņi ir trausli un jūtīgi, ar dziļu iekšējo pasauli, kurā ir potenciāls. Taču, izejot bēdu un ciešanu ielejas, kļūst cieti un raupji kā cieti novārījusies ola, ar stingu čaumalu un nocietinātu vidu."
"Ir cilvēki - žagari. Viņi vienmēr ir vienādi, sausi un neietekmējami. Kāds žagars ir pirms katla, tāds - pēc, viss viens - viņš ir nemainīgs. Nekādas attīstības, progresa.".
To pateicis, Skolotājs apklusa... "Bet kas notiek ar ceturto katlu?" māceklis nepacietībā iesaucās."O'" , vīrs pasmaidīja. "Tie ir īpaši cilvēki. Viņi, nonākot krīzes situācijās, sāpju un ciešanu katlā, maina situāciju. Ar savu būtību, esību un spēku viņi to maina, izveidojot ko jaunu un iedvesmojošu. Viņi piesātina to ar burvīgu smaržu, neatkārtojamu garšu un sulīgu krāsu, radot ko tādu, kas vēlāk veldzē ne tikai viņus pašus, bet arī Dzīvi, liekot to svinēt vienmēr. "
No visas sirds vēlos pateikties par sadarbību iepriekšējā gadā. Jaunajā, 2013. gadā vēlu ikvienam no Jums ar savu būtību, esību un spēku mainīt, izveidojot ko jaunu un iedvesmojošu. Lai izdodas Jauno gadu piesātināt, radot ko tādu, kas vēlāk veldzē ne tikai sevi, bet arī savus tuviniekus, radus un draugus un liekot mīlēt Dzīvi, visās tās nokrāsās, krāsās -
sirsnībā, pateicībā un cieņā - Dace |