Virs profesionalitātes Komentāri:
xxx* -
2011-10-24 22:43 uz visiem cilvēkiem turās pasaule.
Pajautā sev kāpēc policija pabrauca tev garām? Nekas nenotiek vai noteik bez iemesla. Visam ir kāds sākums?
Par video no Ķinas. Es tikai pamanīju ka viņš tāds ir ,nenoskatījos. Ir noteikti kāds iemesls, kāpēc neviens sākotnēji nepiegāja pie meitenes. Ir jājūt līdzi meitenes sāpēm, bet manuprāt nav jāaizraujas ar citu nosodīšanu. Atkārtošos, visam ir kāds sākums.
xxx* -
2011-10-25 03:16 iespējams ka ir vērts noskatīties, bet vai tas dos atbildes???
Vai kāds no mums zina, pēc kādiem morāles kritērijiem dzīvo meitenītes māte, tēvs. Vai kāds no mums zina kā meitenīte ir dzīvojusi iepriekšējās dzīves?
"Zilie putni" . pamēģiniet šo grāmatu attiecināt arī uz šo situāciju.
Ir kaut kādi iemesli kāpēc cilvēks nepiedalās situācijas novēršanā. Atbildība ir abās pusēs. Gan meitenītes un viņas ģimenes, gan to kas pagāja garām. ļoti iespējams ka tie cilvēki kas pagāja garām, izjutīs ciltu cilvēku vienaldzību, lai izprastu rīcību vai nerīcību.
Kaut vai atgadījumā ar mašīnu sniega kupenā. Nebija tā ka neviens nepalīdzēja. Bija puisis kas palīdzēja, bet policija pabrauca garām. Ļoti iespējams ka šis pašas vienības ir piestājušas pavisam citiem cilvēkiem palīgā, bet šai gadījumā nepiestāja. Kāpēc? nezinu . Atbildi zina tikai pats cilvēks kuram pabrauca garām.
xxx* -
2011-10-25 06:00 Ko es biju domājusi pieminot "zilos putnus" .... ( tas ir tikai pieņēmums , iespējams izskaidrojums, bet nekādā gadījum'a attaisnojums ) .... pieņemsim, ka kādā no iepriekšējām dzīvēm, to cilvēku dzīves kuri pagāja garām un nepalīdzēja, bija atkarīgas no meitenītes rīcības un viņa iespējams neko nedarīja lai glābtu šos cilvēkus ... šai dzīvē situācija bija otrāda.... cilvēkiem ( kas pagāja garām) bija iespēja mainīt situāciju, piedot, pieņemt dievišķo, palīdzēt... vai viņi to izdarīja????
Kas ir cilvečiskās īpašības? Vai tās nav mūsu pašu apzinātās it kā pozitīvās uzvedības kritēriji.
Man liekas ka mīlestība pret dievu ir kas cits, kas nepazināts, nevis kaut kāds īpašību kopums, kas mainās. Mīlestība pret Dievu , Dievišķo man liekas ka nedala , Laba īpašiba, slikta īpašiba. Nosacīti labais un nosac'ti sliktais rada vienotību.
xxx* -
2011-10-25 06:21 Ko es domāju ar pēdējo rindkopu. Manuprāt īpašību kopums ir forma.
tanī trūkst Dialektikas ( Kustība, attīstība, kam raksturīga jaunas kvalitātes rašanās, pārvarot pretrunas cīņā starp veco un jauno.) , ka ir tikai labais tā ir apstāšanās, nav kustības. Abu vienotība rada attīstību - tuvošanos Dievišķajam.
xxx* -
2011-10-25 17:17 Vai kāds no mums zin, kas notika ar šiem 20 cilvēkiem, pēc notikuma??? Varbūt paiešana garām ļāva kādam no viņiem ieraudzīt savas netik glaimojošās īpašības, varbūt šobrīd kādā notiek spēcīga attīrīšanās, pārvērtēšana un rezultātā tiek vairota mīlestība.
Vai šo cilvēku paiešana garām nav vairojusi mīlestību mūsos, domājot, analizējot, nostiprinot u.t.t.
autors: LAILA PORIETE

Esmu pilna emocijām un gribu tajās padalīties ar tevi. Un vēl tā varētu būt otrā daļa Ineses rakstam par profesionalitāti. Šodien no rīta, braucot uz darbu (dzīvoju ārpilsētā), kādā vietā pēkšņi jābremzē, jo manā priekšā no sānu ielas izbraukusi līdz pusceļam stāv cita automašīna. Apstājos un puisis, kas jau pirms tam piegājis pie šī auto, māj ar roku, lai nāku palīgā. Izrādās vadītājam pēkšņi pie stūres ir kļuvis slikti pašā ceļa vidū. Izsaucām ātro palīdzību, nostūmām malā mašīnu, jo ceļš tajā vietā šaurs un mašīnu no rīta daudz. Tas viss tā kā būtu saprotams. Bet tās emocijas, par kurām gribu ar tevi runāt ir citas un tās mani ā r k ā r t ī g i pārsteidza un pārsteidza pozitīvā nozīmē. Proti, tas puisis, kas bija pie tā cietušā vadītāja pirms manis, kā izrādās, nebija vis viņa blakussēdētājs, kā es sākumā domāju, bet vienkāršs auto braucējs, kas tāpat kā es no rīta devās savās gaitās. Viņš bija pabraucis tam auto garām un pamanījis, ka ar to vadītāju nav kaut kas labi. Viņš apstājās. Un kad mēs ar māsu apstājāmies un piegājām klāt, viņš šo cilvēku jau elpināja. Puisis bija ļoti jauns, nu varēja būt nedaudz pāri 20mit. Un es viņam pateicos par to, ka viņš bija apstājies un patiesībā varbūt pat izglābis šim cilvēkam dzīvību un arī varbūt paglābis no nelaimes vēl daudzus citus, ko varētu sadarīt bez kontroles braucošs auto. Man trūkst vārdu, lai aprakstītu šī jaunā cilvēka rīcību. Teikt malacis, būtu tikpat kā nepateikt neko, drosmīgs, arī par maz. Un te nu manā skatījumā izpaužas tā profesionalitāte, ko es gribētu saukt par sirds profesionalitāti vai sirds gudrību un atbildību. Un to nevar iedot neviena skola, tā vai nu ir vai nav. Iespējams, ka dzīves laikā to var attīstīt, varbūt. Un tā ir tā mūsu pievienotā vērtība, ko varam dot citiem cilvēkiem un pasaulei, tas ir kas augstāks. Jo jaunais puisis apstājoties taču nedomāja, kur viņam ātrāk jānokļūst, viņš drosmīgi metās palīdzēt, viņš nepabrauca vienaldzīgi garām. Un te jautājums mums katram - vai mēs būtu gatavi līdzīgā situācijā rīkoties tāpat? Vai arī - cik atbildīgi mēs pieņemam savus personīgos lēmumus un tos lēmumus, kas saistīti ar mūsu profesiju. Jo kāds ārsts taču tam cilvēkam parakstīja atļauju vadīt auto. Mana māsa ir ārste un pēc visa notiekošā varēja secināt, ka vadītājam pie stūres ir epilepsijas lēkme. Mans mērķis te nav vainot kādu ārstu, bet aizdomāties gan - par atbildību, par sirds gudrību, par drosmi, par profesionalitāti.
Mēs sapratām arī to, ka šis notikums, protams, ko māca vai grib pateikt arī mums katram tajā tieši vai netieši iesaistītajam - man - juristu profesijas pārstāvei, manai māsai - ārstei un noteikti ko arī jaunajam drosmīgajam puisim. Aicinu katram uzdot sev šos jautājumus.
Rudens noskaņās, Laila |