Arī Tu vari sevi mīlēt!
Komentāri:
ronda -
2012-09-30 18:29
Paldies, Dainiņ, superīgs raksts! :)
Pēdējā laikā tieši par visām šīm lietām domāju, jo beidzot ir sācies mans (atpakaļ)ceļš uz sevis mīlēšanu - sāku piebremzēt, ieelpot, cenšos sajust sevi, cenšos atgriezties pie sevis.
Es ilgu laiku to visu nesapratu, līdz reiz sajūtu līmenī nāca atskārsme - tas ir tā, kā bija bērnībā. Varēju stundām vienatnē būt, zīmēt vai līmēt krāsainus papīrīšus, sev pilnībā patiku un apmierināju, man bija viss labi ar sevi, es vienmēr biju šeit un tagad, mani neuztrauca nekas ārpus šeit un tagad, mani neuztrauca, ko par mani domā apkārtējie utt. Es vēlos tur atgriezties - pie sava iekšējā bērna :) Es domāju, ka tas ir tas sevis apzināšanās stāvoklis un iekšējā laime :)
ronda -
2012-10-05 18:09
Es bieži domāju par to, ko Daina te komentārā rakstīja. Ka ja visas mūsu dzīves jomas ir sakārtotas un harmoniskas, tad mums te vairāk nav, ko darīt un jādodas atpakaļ pie Dieva.
Es kaut kā negribu tam ticēt. Jo tad sanāktu, ka uz zemes mums te tikai smags darbs. Un kā darbu pabeidzi, tā prom. Nekāda kaifa.
Un kā tad ar visiem tiem cilvēkiem, par kuriem zinām, ka patiešām viņu dzīves ir laimīgas un harmoniskas it visās jomās? Un viņi laimīgi dzīvo un priecājas?
Piemēram, mana klasesbiedrene. Man viņas dzīve liekas sapnis! Viņai ir superīgs vīrs - skaists, gudrs, galants. Pati skaista, gudra, vesela, laimīga, pārliecināta par sevi, zin, ko grib, spēcīga, sievišķīga, mērķtiecīga. Abi kopā aizbrauca dzīvot uz Kanādu, ir augstas klases sporta deju treneri. Var redzēt, ka tā ir viņu misija. Dzīvo šiki, naudas daudz, ceļo pa skaisto, viņu bizness iet uz urrā. Piedzima dvīnītes, skaistas, veselas. Viss ir super, visi saulītes stariņi mirdz! Cilvēki visu paši sasnieguši, dzīvo un priecājas tagad, bauda sava darba augļus un dara šo pasauli labāku!
Kaut kā neredzu jēgu visām mācībām, grūtībām, kam mēs, cilvēki ejam cauri, ja pēc tam nevaram dzīvot un kaifot (protams, turpinot attīstīties un nesot pasaulē gaismu). Ja pēctam jāiet atpakaļ pie Dieva uzreiz. Nu ja jau tā ir, tad jau mēs neesam ieinteresēti iespringt uz ātrāku savas dzīves sakārtošanu, mācībstundu iziešanu :) Ja gribam uz zemes dzīvot ilgi.
sadaļa: LEKTORI RAKSTA
autors: DAINA ROZENBERGA
 Sveika, šodienā! :)
Es ļoti gribu ar Tevi parunāties, bet man pagaidām nav ne jausmas par ko tieši. Pēdējās dienās sarunās ar līdzcilvēkiem nonākam līdz vienai un tai pašai tēmai - par attiecībām (ar sevi, ģimenē, pārī, ar kolēģiem).
Tu jau zini, ka attiecības ir sieviešu sfēra. Mums, sievietēm, ir ļoti būtiski, lai ap mums būtu harmoniskas, mīlošas savstarpējās attiecības, kurās varam justies ērti, harmoniski, laimīgi. Tiklīdz kaut kas sašķobās, rodas kādi pārpratumi, nesaskaņas, strīdi - tā miers un harmonija pazūd...
Ja es atskatos uz sevi un savām sajūtām pirms 2 gadiem un agrāk (līdz manai Laimes terapijai un „Pavasara studijai), tad tajā laikā pilnīgi visa mana harmonija un laime balstījās uz to, kādās attiecībās biju ar kolēģiem, paziņām, draugiem, radiem, ģimeni, kaimiņu, veikala pārdevēju utt. Atlika tikai ikdienas situācijā nonākt līdz tam, ka kādam nebiju izdarījusi „pa prātam", kāds bija aizņemts un nebija priekš manis laika, kāds skaidri norādīja, ka citas lietas ir pirmajā vietā, ne es, kāds pateica, lai „nebāžu" savu degunu, tajā, kas uz mani neattiecas... utt. utjpr. Kas notika - es pārdzīvoju, es sevi nosodīju, žēloju, nēsāju sevī aizvainojumu... Patiesībā, biju ļoti, ļoti vāja - mazākais sīkums varēja mani iemīt zemē. Jeb - pie mazākā sīkuma - es sevi ieminu zemē.
Un ko es saprotu, tā ir ļoti daudzām no mums šodien... Sievietes ļoti daudz balsta savu labsajūtu uz ārējiem apstākļiem - uz citu cilvēku garastāvokli, uz citu cilvēku aizņemtību vai brīvo laiku, uz līdzcilvēku novērtējumu... Labi ir tad, ja citi mani nēsā uz rokām, vai vismaz skaidri parāda, ka novērtē, mīl, ciena...
Kāpēc šajā visā patiesas laimes nav? Jo nav attiecību ar SEVI. Pats galvenais klupšanas akmens dzīvē un arī Laimes terapijā ir tas, cik ļoti sakārtotas attiecības Tev ir pašai ar sevi...
Kāpēc to tik skaidri zinu? Sarunās ar Tevi vienmēr runāju par savu pieredzi, par to, ko esmu piedzīvojusi, izdzīvojusi, līdz sirds dziļumiem sapratusi un sajutusi...
Esmu ļoti pateicīga par to, ka 2011.gada februārī - visīstākajā brīdī - nonācu Pavasara studijā, seminārā pie Ineses. Es biju pilnībā gatava - patiesi godīgi ieskatīties sevī. Pašā savas laimes terapijas sākumā - lasot Ineses grāmatu „Ieelpo laimi un mīlestību", burtiski izpildot visu tajā rakstīto, izvērtējot, kas manā dzīvē ir galvenais klupšanas akmens... nonācu pie skaidras atbildes. Es nemaz nezināju, ko nozīmē attiecības ar sevi? Vai tiešām tas ir tik svarīgi? Kas vispār es esmu? Kur nu vēl atbilde - ko nozīmē sevi mīlēt?
Un es ļoti skaidri zinu, arī Tu esi nonākusi pie līdzīgiem jautājumiem. Es zinu, ka ļoti daudz par to ir runāts, bet saprotu, ka ir jārunā arvien vairāk un vēl biežāk. Jo biežāk par to runāsim, jo skaidrs, ka arvien vairāk cilvēku ielaidīs sevī šo apziņu. Vai vismaz pievērsīsies šim jautājumam... Man tiešām un no sirds ir svarīgi, lai Tu jūties laimīga, mīloša un mīlēta! Un to nav iespējams sasniegt, sajust, piedzīvot nekā savādāk, kā IEMĪLOT SEVI!
Šodien es esmu pilnīgi citās sajūtās. Pa šiem nepilniem diviem gadiem es esmu nonākusi pie skaidras apziņas - ko man nozīmē sevi mīlēt. Lai cik nešķistu neiespējami, kopš tā mirkļa, kad pati sev pateicu, ka svarīgākās attiecības šajā dzīvē man ir attiecības ar sevi - viss ļoti sāka mainīties. ĻOTI... Man burtiski sāka sakārtoties attiecības ar vīru, vecākiem, brāli un māsu, draugiem, paziņām... Vai mainījās viņi? Protams, ka nē! J Mainījās mana attieksme pret sevi un līdz ar to arī pret viņiem. Sāku cienīt sevi, savu laiku un sāka cienīt mani. Sāku mīlēt sevi un saredzēju, cik ļoti mīl mani!
Ir viena lieta, no kuras jau pašā sākumā vajadzētu atbrīvoties - jebkādiem attaisnojumu meklējumiem. Nevaru sevi mīlēt, jo ... Nevaru savu dzīvi sakārtot, jo... Nevaru būt laimīga, jo... Tie attaisnojumi ir tikai tam lai ar katru tādu attālinātos no Tevis pašas dzīves! Vienmēr grūtākais ir BEIDZOT kļūt godīgam un atbildīgam pret sevi un savu dzīvi! Bet zini, kas ir labi - grūtākais ir PIRMAIS SOLIS!
Kā sākt veidot attiecības ar sevi? Sāc pavisam vienkārši - sāc pievērst uzmanību sev, tam kā jūties, kāpēc jūties... Kādu brīdi atrodoties klusumā un mierā ieklausies savā ķermenī, paskaties it kā no malas - kas notiek Tevī, Tavā galvā, sajūtās... Neko neanalizē, bet skaidri sev pasaki - vēlos sevi sajust... Zini, kas ir pats svarīgākais - Tu neesi Tava ģimene, Tu neesi Tavs darbs, Tu neesi Tavi draugi, Tu neesi Tavi vaļasprieki. Ir jānonāk līdz skaidrai apziņai, ka viss ko tikko minēju ir ārējie apstākļi. Ja pilnīgi visu no minētā Tev atņemtu, vai vienkārši Tev tā nebūtu - vai tad Tevis nebūtu? Tu esi Tu gan savā šī brīža dzīvē, gan arī ja būtu uz mēness, vai vientuļas salas! TU tik un tā būtu TU! Tāpēc ir tik ļoti būtiski - neasociēt sevi ar to, kas ir ārpus mums... Tev tas var izdoties un ticu, ka izdosies tad, ja to vēlēsies un sapratīsi, ka tas ir vissvarīgākais tieši šobrīd, tieši šajā Tavas dzīves mirklī!
Es pavisam noteikti vēl par šo ar Tevi runāšu! Un Tu droši vari man jautāt, gan šeit, gan rakstot uz e-pastu: daina.rozenberga@gmail.com!
Tev viss izdosies, tikai sāc to vēlēties un pievērst tam uzmanību!
Pateicībā un sirsnībā,
Daina
|
