Arī Tu vari sevi mīlēt!
Komentāri:
inese -
2012-09-30 18:05
Dainīt, Tavos rakstos es nāku baudīt mieru un mīlestību. Tie ir ar tik plūstošu enerģijuun lasot iestājas laime un harmonija:)
Savukārt iesaistoties diskusijā-
šodien kaut kā arī es ļoti daudz domāju par haosu un tad vienā brīdī līdz galama sapratu, ka haoss ir ar prātu neaptverama kārtība.
Pieteik apziņu paplašināt un pieņemt notiekošo (nepretoties, neārdīt sevi, nelauzīt galvu) - nkā viss sakārtojas : )
inese -
2012-10-01 17:39
O, Ilvu, paldies! Cik Tu smuki esi uzrakstījusi par to būšanu kopā šeit mājas lapā. Jā, tieši tā arī ir, ka pārklājamies ar enerģijām, iedvesmojamies, palīdzam viena otrai, un kopā šādi, sasmeļoties motivāciju, ejam uz priekšu, uz gaismu un mīlestību.
Man pēdējā laikā ļoti bieži ir tā, ka pirms visiem darbiem, no rīta ienāku šeit mājas lapā pēc motivācijas un labām domām. un katreiz te priekšā ir kāds jauks komentārs vai kāda sirsnīga mīļa klātbūtne.
Paldies visiem par to:))
Un sūtu pretim mīlestību:)
inese -
2012-10-05 19:58
Jēga ir tieši tajā, ka dzīvojam ar prieku , attīstīamies un nesam pasaulē gaismu.
Un tad, kad nogurstam, tad ejam atpakaļ pie Dieva, atpūšamies, un tad atkal nākam šurp, lai izpaustos jaunos apstākļos - dzīvotu ar prieku, attīstītos un nestu pasaulē, gaismu.
Katra dvēsele pati izvēlas kādu dzīvi dzīvot. Tava kalsesbiedrene ir izvēlējusies šādu dzīvi. Tā ir viņas izpausme un gan jau arī viņai savu mācību netrūkst.
Mums katram ir precīzi tas mūžs, ko esam gribējuši, ko esam sastrādājuši un radījuši. Mums vēl tikai ir jāiemācās par to visu priecāties un baudīt šo savu dzīvi ar laimi un mīlestību.
Tiklīdz to būsim iemācījušies, gribēsim jaunus izaicinājumus un visticamāk, ka gribēsim vēl grūtākos apstākļos atkal iemācīties būt laimīgi.
Tā jau ir tā dvēseles augšana un tur ir tas kaifs :)))
inese -
2012-10-11 18:25
Ak, Lita, paldies par komentāru. Es lasu un pārlasu, un atkal lasu un pārlasu - Tu tik skaisti un vienkārši esi pateikusi to būtību par mūsu Ego vēlmi pārtaisīt pasauli pa savam (ko bez šaubām domājam, ka darām mīlestības vārdā un varbūt pat gaidām, lai taču visi mums ir pateicīgi). Milzīgs paldies par šo komentāru.
Lai brīnišķīga un mīļuma pilna diena!
sadaļa: LEKTORI RAKSTA
autors: DAINA ROZENBERGA
 Sveika, šodienā! :)
Es ļoti gribu ar Tevi parunāties, bet man pagaidām nav ne jausmas par ko tieši. Pēdējās dienās sarunās ar līdzcilvēkiem nonākam līdz vienai un tai pašai tēmai - par attiecībām (ar sevi, ģimenē, pārī, ar kolēģiem).
Tu jau zini, ka attiecības ir sieviešu sfēra. Mums, sievietēm, ir ļoti būtiski, lai ap mums būtu harmoniskas, mīlošas savstarpējās attiecības, kurās varam justies ērti, harmoniski, laimīgi. Tiklīdz kaut kas sašķobās, rodas kādi pārpratumi, nesaskaņas, strīdi - tā miers un harmonija pazūd...
Ja es atskatos uz sevi un savām sajūtām pirms 2 gadiem un agrāk (līdz manai Laimes terapijai un „Pavasara studijai), tad tajā laikā pilnīgi visa mana harmonija un laime balstījās uz to, kādās attiecībās biju ar kolēģiem, paziņām, draugiem, radiem, ģimeni, kaimiņu, veikala pārdevēju utt. Atlika tikai ikdienas situācijā nonākt līdz tam, ka kādam nebiju izdarījusi „pa prātam", kāds bija aizņemts un nebija priekš manis laika, kāds skaidri norādīja, ka citas lietas ir pirmajā vietā, ne es, kāds pateica, lai „nebāžu" savu degunu, tajā, kas uz mani neattiecas... utt. utjpr. Kas notika - es pārdzīvoju, es sevi nosodīju, žēloju, nēsāju sevī aizvainojumu... Patiesībā, biju ļoti, ļoti vāja - mazākais sīkums varēja mani iemīt zemē. Jeb - pie mazākā sīkuma - es sevi ieminu zemē.
Un ko es saprotu, tā ir ļoti daudzām no mums šodien... Sievietes ļoti daudz balsta savu labsajūtu uz ārējiem apstākļiem - uz citu cilvēku garastāvokli, uz citu cilvēku aizņemtību vai brīvo laiku, uz līdzcilvēku novērtējumu... Labi ir tad, ja citi mani nēsā uz rokām, vai vismaz skaidri parāda, ka novērtē, mīl, ciena...
Kāpēc šajā visā patiesas laimes nav? Jo nav attiecību ar SEVI. Pats galvenais klupšanas akmens dzīvē un arī Laimes terapijā ir tas, cik ļoti sakārtotas attiecības Tev ir pašai ar sevi...
Kāpēc to tik skaidri zinu? Sarunās ar Tevi vienmēr runāju par savu pieredzi, par to, ko esmu piedzīvojusi, izdzīvojusi, līdz sirds dziļumiem sapratusi un sajutusi...
Esmu ļoti pateicīga par to, ka 2011.gada februārī - visīstākajā brīdī - nonācu Pavasara studijā, seminārā pie Ineses. Es biju pilnībā gatava - patiesi godīgi ieskatīties sevī. Pašā savas laimes terapijas sākumā - lasot Ineses grāmatu „Ieelpo laimi un mīlestību", burtiski izpildot visu tajā rakstīto, izvērtējot, kas manā dzīvē ir galvenais klupšanas akmens... nonācu pie skaidras atbildes. Es nemaz nezināju, ko nozīmē attiecības ar sevi? Vai tiešām tas ir tik svarīgi? Kas vispār es esmu? Kur nu vēl atbilde - ko nozīmē sevi mīlēt?
Un es ļoti skaidri zinu, arī Tu esi nonākusi pie līdzīgiem jautājumiem. Es zinu, ka ļoti daudz par to ir runāts, bet saprotu, ka ir jārunā arvien vairāk un vēl biežāk. Jo biežāk par to runāsim, jo skaidrs, ka arvien vairāk cilvēku ielaidīs sevī šo apziņu. Vai vismaz pievērsīsies šim jautājumam... Man tiešām un no sirds ir svarīgi, lai Tu jūties laimīga, mīloša un mīlēta! Un to nav iespējams sasniegt, sajust, piedzīvot nekā savādāk, kā IEMĪLOT SEVI!
Šodien es esmu pilnīgi citās sajūtās. Pa šiem nepilniem diviem gadiem es esmu nonākusi pie skaidras apziņas - ko man nozīmē sevi mīlēt. Lai cik nešķistu neiespējami, kopš tā mirkļa, kad pati sev pateicu, ka svarīgākās attiecības šajā dzīvē man ir attiecības ar sevi - viss ļoti sāka mainīties. ĻOTI... Man burtiski sāka sakārtoties attiecības ar vīru, vecākiem, brāli un māsu, draugiem, paziņām... Vai mainījās viņi? Protams, ka nē! J Mainījās mana attieksme pret sevi un līdz ar to arī pret viņiem. Sāku cienīt sevi, savu laiku un sāka cienīt mani. Sāku mīlēt sevi un saredzēju, cik ļoti mīl mani!
Ir viena lieta, no kuras jau pašā sākumā vajadzētu atbrīvoties - jebkādiem attaisnojumu meklējumiem. Nevaru sevi mīlēt, jo ... Nevaru savu dzīvi sakārtot, jo... Nevaru būt laimīga, jo... Tie attaisnojumi ir tikai tam lai ar katru tādu attālinātos no Tevis pašas dzīves! Vienmēr grūtākais ir BEIDZOT kļūt godīgam un atbildīgam pret sevi un savu dzīvi! Bet zini, kas ir labi - grūtākais ir PIRMAIS SOLIS!
Kā sākt veidot attiecības ar sevi? Sāc pavisam vienkārši - sāc pievērst uzmanību sev, tam kā jūties, kāpēc jūties... Kādu brīdi atrodoties klusumā un mierā ieklausies savā ķermenī, paskaties it kā no malas - kas notiek Tevī, Tavā galvā, sajūtās... Neko neanalizē, bet skaidri sev pasaki - vēlos sevi sajust... Zini, kas ir pats svarīgākais - Tu neesi Tava ģimene, Tu neesi Tavs darbs, Tu neesi Tavi draugi, Tu neesi Tavi vaļasprieki. Ir jānonāk līdz skaidrai apziņai, ka viss ko tikko minēju ir ārējie apstākļi. Ja pilnīgi visu no minētā Tev atņemtu, vai vienkārši Tev tā nebūtu - vai tad Tevis nebūtu? Tu esi Tu gan savā šī brīža dzīvē, gan arī ja būtu uz mēness, vai vientuļas salas! TU tik un tā būtu TU! Tāpēc ir tik ļoti būtiski - neasociēt sevi ar to, kas ir ārpus mums... Tev tas var izdoties un ticu, ka izdosies tad, ja to vēlēsies un sapratīsi, ka tas ir vissvarīgākais tieši šobrīd, tieši šajā Tavas dzīves mirklī!
Es pavisam noteikti vēl par šo ar Tevi runāšu! Un Tu droši vari man jautāt, gan šeit, gan rakstot uz e-pastu: daina.rozenberga@gmail.com!
Tev viss izdosies, tikai sāc to vēlēties un pievērst tam uzmanību!
Pateicībā un sirsnībā,
Daina
|
