Arī Tu vari sevi mīlēt! Komentāri:
dainarozenberga -
2012-10-01 04:20 Sirsnīgs paldies meitenes par ikvienu komentāru! :)
Ilvu,
Man tik ļoti patīk kā Tu raksti - un tad vienā mirklī kļūst interesanti! Jā, tā spoguļa padarīšana ir īpaša un ļoti interesanta! :)
Par to haosu.... Man šķiet labākais ko var darīt, kā raksta Inesīte - pieņemt to un caur apziņas paplašināšanu vienkārši ļaut tam atrisināties... :)
Atrodoties tam visam pa vidu nebūt tas neliekas vienkārši, bet ir brīži, kad ļoti apzināti ir jānorauj "stopkārns" un jāpasaka nē stresam, satraukumam, bailēm - un jāpaskatās uz šo mirkli no malas... vai pat ne no malas, bet ieskatoties sevī atbildes pēkšņi atrodās...
Un, Ilzīt, Tu apbrīnojami uzliec punktiņus uz "i". Es lasu Tavu komentāru un smaidu, jo tiešām, it viss ir tieši tik vienkārši! :)
dainarozenberga -
2012-10-05 02:25 Kristīne...
Es vairākkārt pārlasu Tavas pārdomas un sajūtas...
Tavs salīdzinājums ar margrietiņu iet roku rokā ar salīdzinājumu par Saulīti ar stariņiem uz visām pusēm, kas nāk no Inesītes un ko pati ļoti bieži pieminu semināros. Un zini, es par šo vēl padomāšu...
Bet ko es varu pateikt šobrīd - man šķiet, ka mēs NEKAD dzīvē nevaram panākt to, ka mums pilnīgi visas sfēras ir sakārtotas, ka pilnīgi visas ir tādā kārtībā un harmonijā, kā mūsu Ego to vēlas. Jo tad sanāk, ka visu šeit esam iemācījušies, sapratuši un dodamies atpakaļ pie Dieva... Jo šeit, uz zemes, vairs nav ko darīt...
Manuprāt, tā lielākā mācība, kas šeit jāiemācās - lai arī kāda izskatās mūsu Margrietiņa, mēs to nemitīgi pildām ar Mīlestību un Pateicību.
Es domāju, ka ikviens varētu atrast kādu iemeslu, kādēļ līdz galam laimīgs nevarētu būt - tieši šobrīd... Bet VAR... Mēs varam būt laimīgi un pateicīgi ikvienā dzīves posmā...
Un Kristīne, Tev šis ir viens dzīves posms, varbūt Tu sāc padoties, bet aiz nākošā līkuma Tevi jau gaida Tava sapņa piepildījums!? Kā Tu vari zināt tā ir vai tā nav? Mēs nekad to nevaram zināt! Gaidot mēs dzīvojam Nākotnē/Rītdienā, ne Šodienā un šajā mirklī!
Un daudz vairāk mēs sapņu piepildījumu novērtējam tad, kad esam sevī pieņēmuši to, ka varbūt šajā dzīvē tam nav lemts piepildīties, ka varbūt uz šo dzīvi esam nākuši ar citu misiju...
Tā ir apziņas plešana...
dainarozenberga -
2012-10-05 05:40 Ilvu, paldies Tev! :) Rakstot savas domas man izskrēja cauri doma par tiem gadiem. Un Tu tik brīnisķīgi uzrakstīji:
"..tas uz kā mēs paklūpam ir salīdzināšanās ar citiem.."
Un tas ir TIK PRECĪZI! :)))))))) Man jāsmaida - par sevi! :D
Kristīne, es no sirds Tevi saprotu. Man jau arī pienāk šie grūtumi. Bet arī tos ar mīlestību jāpieņem un jāpalaiž.... Un visbrīnišķīgākais ir tas, ka tiesām tie pāriet! :)
Ir reizes, kad jāparaud, bet tas sāpīgais tukšums ātri vien jāpilda ar skaistajām un priecīgajām lietām! :)
Es sēžu un smaidu... Jo tik ļoti saprotu, ka tā mūsu dzīves līkne iet līku ločiem - kā spirāle... uz Debesīm!
dainarozenberga -
2012-10-05 20:46 Ronda,
Lielākais dzīves izaicinājums ir iemācīties dzīvot ar KAIFU tieši to dzīvi, kas mums ir TIEŠI TAGAD! Tas nenozīmē NEKO NEDARĪT, bet tas nozīmē izbaudīt ik mirkli, pazemīgi un mīlestības pilni, jo tikai tad, kad dziļi sirdī pieņemam - ka tieši šis mirklis, šī dzīve ir tieši tāda, kā man nepieciešama - tikai tad, mēs iemantojam BRĪVĪBU!
Tajā mirklī atkrīt jebkāda vēlme salīdzināt manu dzīvi ar kāda cita dzīvi. Un NEVIENA dzīve nav labāka vai sliktāka par otra dzīvi - tā ir katra paša dzīve!
Tas, ka ļoti, ļoti vēlamies sakārtot visas dzīves jomas un pieņemam, ka tikai tad varēs dzīvot laimīgo dzīvi (kaifot, nesot pasaulē gaismu) - ir pieķeršanās vēlmei!
Kā saka Inese - kļūsti laimīga tieši šajā savas dzīves posmā un pēc tam ļauj sakārtoties savai dzīvei jomu pa jomai!
Man šķiet, Rondiņ, Tu esi iecentrējusies uz teikumu nedaudz pārkārtojot vārdu secību - sakārto savu dzīvi jomu pa jomai un tad kļūsi laimīga... Un te arī ir visa atslēga... Un es ĻOTI LABI zinu, ka brīžiem ir ļoti grūti pārlauzt savu apziņu uz to pirmo variantu!!!
Un nest pasaulē Gaismu un attīstīties atkal jau, mēs varam TAGAD, nedomājot un neizsverot vai Tev ir pietiekami harmoniska dzīve, vai patiesi pietiekami sakārtota.... Bet caur šo Gaismu Tu tīries ik mirkli!
Kamēr mēs savu dzīvi uztversim kā moku kambari, kur nemitīgi jādara smags darbs - tāda arī būs VISA dzīve, kā raksta Ilona - "..jo stiprāk tu pie vēlmes turies, jo tālāk tā no tevis aiziet.."
Jo paiet dzīve un saproti, ka ne mirkli neesi spējis PRIECĀTIES un izbaudīt PROCESU, bet tikai un vienīgi tiecies uz mērķi - "perfekti sakārtotu" sevi...
Jā, dzīve patiešām ir kaifs, kamēr vien vēlēsimies attīstīties, mums garlaicīgi nebūs! :)
dainarozenberga -
2012-10-11 01:17 Mīļā, litalita! :))))
Paldies Tev, ka dalies savās sajūtās!
Ir liela svētība - sākt sevi mīlēt! Un man tik ļoti patīk kā Tu raksti -
...tagad saprotu, ka tā bija pat sava veida iedomība - uzņemties zināšanu par to, ka es zinu, kas vajadzīgs, lai mani mīļie būtu laimīgi...
Un tas tiešām tā arī ir. Kā gan mēs varam zināt par citiem, ja VISPĀR un nemaz nezinā, kā ir ar mums pašām. Kas mūs pašas pa īstam darītu laimīgas! :)
Ai, cik ļoti skaisti, ka esam tieši šeit... un tieši tik laimīgas un Mīlestības pilnas! :)
Smaidu!
sadaļa: LEKTORI RAKSTA
autors: DAINA ROZENBERGA
Sveika, šodienā! :)
Es ļoti gribu ar Tevi parunāties, bet man pagaidām nav ne jausmas par ko tieši. Pēdējās dienās sarunās ar līdzcilvēkiem nonākam līdz vienai un tai pašai tēmai - par attiecībām (ar sevi, ģimenē, pārī, ar kolēģiem).
Tu jau zini, ka attiecības ir sieviešu sfēra. Mums, sievietēm, ir ļoti būtiski, lai ap mums būtu harmoniskas, mīlošas savstarpējās attiecības, kurās varam justies ērti, harmoniski, laimīgi. Tiklīdz kaut kas sašķobās, rodas kādi pārpratumi, nesaskaņas, strīdi - tā miers un harmonija pazūd...
Ja es atskatos uz sevi un savām sajūtām pirms 2 gadiem un agrāk (līdz manai Laimes terapijai un „Pavasara studijai), tad tajā laikā pilnīgi visa mana harmonija un laime balstījās uz to, kādās attiecībās biju ar kolēģiem, paziņām, draugiem, radiem, ģimeni, kaimiņu, veikala pārdevēju utt. Atlika tikai ikdienas situācijā nonākt līdz tam, ka kādam nebiju izdarījusi „pa prātam", kāds bija aizņemts un nebija priekš manis laika, kāds skaidri norādīja, ka citas lietas ir pirmajā vietā, ne es, kāds pateica, lai „nebāžu" savu degunu, tajā, kas uz mani neattiecas... utt. utjpr. Kas notika - es pārdzīvoju, es sevi nosodīju, žēloju, nēsāju sevī aizvainojumu... Patiesībā, biju ļoti, ļoti vāja - mazākais sīkums varēja mani iemīt zemē. Jeb - pie mazākā sīkuma - es sevi ieminu zemē.
Un ko es saprotu, tā ir ļoti daudzām no mums šodien... Sievietes ļoti daudz balsta savu labsajūtu uz ārējiem apstākļiem - uz citu cilvēku garastāvokli, uz citu cilvēku aizņemtību vai brīvo laiku, uz līdzcilvēku novērtējumu... Labi ir tad, ja citi mani nēsā uz rokām, vai vismaz skaidri parāda, ka novērtē, mīl, ciena...
Kāpēc šajā visā patiesas laimes nav? Jo nav attiecību ar SEVI. Pats galvenais klupšanas akmens dzīvē un arī Laimes terapijā ir tas, cik ļoti sakārtotas attiecības Tev ir pašai ar sevi...
Kāpēc to tik skaidri zinu? Sarunās ar Tevi vienmēr runāju par savu pieredzi, par to, ko esmu piedzīvojusi, izdzīvojusi, līdz sirds dziļumiem sapratusi un sajutusi...
Esmu ļoti pateicīga par to, ka 2011.gada februārī - visīstākajā brīdī - nonācu Pavasara studijā, seminārā pie Ineses. Es biju pilnībā gatava - patiesi godīgi ieskatīties sevī. Pašā savas laimes terapijas sākumā - lasot Ineses grāmatu „Ieelpo laimi un mīlestību", burtiski izpildot visu tajā rakstīto, izvērtējot, kas manā dzīvē ir galvenais klupšanas akmens... nonācu pie skaidras atbildes. Es nemaz nezināju, ko nozīmē attiecības ar sevi? Vai tiešām tas ir tik svarīgi? Kas vispār es esmu? Kur nu vēl atbilde - ko nozīmē sevi mīlēt?
Un es ļoti skaidri zinu, arī Tu esi nonākusi pie līdzīgiem jautājumiem. Es zinu, ka ļoti daudz par to ir runāts, bet saprotu, ka ir jārunā arvien vairāk un vēl biežāk. Jo biežāk par to runāsim, jo skaidrs, ka arvien vairāk cilvēku ielaidīs sevī šo apziņu. Vai vismaz pievērsīsies šim jautājumam... Man tiešām un no sirds ir svarīgi, lai Tu jūties laimīga, mīloša un mīlēta! Un to nav iespējams sasniegt, sajust, piedzīvot nekā savādāk, kā IEMĪLOT SEVI!
Šodien es esmu pilnīgi citās sajūtās. Pa šiem nepilniem diviem gadiem es esmu nonākusi pie skaidras apziņas - ko man nozīmē sevi mīlēt. Lai cik nešķistu neiespējami, kopš tā mirkļa, kad pati sev pateicu, ka svarīgākās attiecības šajā dzīvē man ir attiecības ar sevi - viss ļoti sāka mainīties. ĻOTI... Man burtiski sāka sakārtoties attiecības ar vīru, vecākiem, brāli un māsu, draugiem, paziņām... Vai mainījās viņi? Protams, ka nē! J Mainījās mana attieksme pret sevi un līdz ar to arī pret viņiem. Sāku cienīt sevi, savu laiku un sāka cienīt mani. Sāku mīlēt sevi un saredzēju, cik ļoti mīl mani!
Ir viena lieta, no kuras jau pašā sākumā vajadzētu atbrīvoties - jebkādiem attaisnojumu meklējumiem. Nevaru sevi mīlēt, jo ... Nevaru savu dzīvi sakārtot, jo... Nevaru būt laimīga, jo... Tie attaisnojumi ir tikai tam lai ar katru tādu attālinātos no Tevis pašas dzīves! Vienmēr grūtākais ir BEIDZOT kļūt godīgam un atbildīgam pret sevi un savu dzīvi! Bet zini, kas ir labi - grūtākais ir PIRMAIS SOLIS!
Kā sākt veidot attiecības ar sevi? Sāc pavisam vienkārši - sāc pievērst uzmanību sev, tam kā jūties, kāpēc jūties... Kādu brīdi atrodoties klusumā un mierā ieklausies savā ķermenī, paskaties it kā no malas - kas notiek Tevī, Tavā galvā, sajūtās... Neko neanalizē, bet skaidri sev pasaki - vēlos sevi sajust... Zini, kas ir pats svarīgākais - Tu neesi Tava ģimene, Tu neesi Tavs darbs, Tu neesi Tavi draugi, Tu neesi Tavi vaļasprieki. Ir jānonāk līdz skaidrai apziņai, ka viss ko tikko minēju ir ārējie apstākļi. Ja pilnīgi visu no minētā Tev atņemtu, vai vienkārši Tev tā nebūtu - vai tad Tevis nebūtu? Tu esi Tu gan savā šī brīža dzīvē, gan arī ja būtu uz mēness, vai vientuļas salas! TU tik un tā būtu TU! Tāpēc ir tik ļoti būtiski - neasociēt sevi ar to, kas ir ārpus mums... Tev tas var izdoties un ticu, ka izdosies tad, ja to vēlēsies un sapratīsi, ka tas ir vissvarīgākais tieši šobrīd, tieši šajā Tavas dzīves mirklī!
Es pavisam noteikti vēl par šo ar Tevi runāšu! Un Tu droši vari man jautāt, gan šeit, gan rakstot uz e-pastu: daina.rozenberga@gmail.com!
Tev viss izdosies, tikai sāc to vēlēties un pievērst tam uzmanību!
Pateicībā un sirsnībā,
Daina
|