Saimniece tā teica... Komentāri:
ronda -
2012-05-28 23:45 Sarmīte, man gribās pateikt Jums pāris lietas.
1.Ir brīnišķīgi, ka Jūs spējat ar lēmuma "būšu vesela" pieņemšanu un domu spēku kļūt vesela. Es arī to spēju - ar šāda lēmuma pieņemšanu, domu spēku un Reiki dienas laikā būt "uz kājām", pat ķiplokus nevajag. Bet es Jums iesaku papildus tam padomāt, kāpēc Jūs saslimāt, jo visam ir savs cēlonis un pozitīvais nolūks. Un izmainīt šo cēloni, saprotot pozitīvo nolūku. Ja Jūs to ignorēstiet, pēc laika saslimsiet atkal, iespējams, ka smagāk vai arī tas pāries dziļākā līmenī.
2. Palasiet Siņeļņikova "Izproti savu slimību" nodaļu par vīrusiem un infekcijām, lai top skaidrs, ka nav "nevajadzīgo baktēriju".
3. Jūs rakstāt par upura lomu un domājat, ka neesiet tajā, bet šķiet, ka esiet gan, jo atnāca draņķis vīruss un nevajadzīgās baktērijas un padarīja Jūs slimu.
Nekas personisks, es Jūs pat nepazīstu. Uzrakstīju, ko pamanīju, izlasot rakstu. Laimīgi Jums! :)
ronda -
2012-05-29 16:53 Sarmīt, man prieks, ka Jūs apzināties un saprotiet lietas, par kurām rakstīju komentārā, un novēlu mums visiem ik dienas mācīties saskatīt situācijas no cita - Dievišķā - skatu punkta. Mēs visi esam ceļā, mēs visi mācāmies. Un būšu ļoti priecīga, ja Jūsu turpmākie raksti būs pārdomātāki, jo saprotiet, ka šo lapu apmeklē arī cilvēki, kuriem nav tik dziļas zināšanas un izpratnes, kas vēl nespēj "redzēt cauri" rakstam, bet pieņem to par baltu patiesību. Nu drusku jau ir jāuzņemas tā atbildība ;)
sadaļa: LEKTORI RAKSTA
autors: SARMĪTE GRASE
Ir skaistākais gadalaiks, visapkārt viss zied un smaržo. Bet ir arī lietas, kuras traucē to visu uztvert.
Pamostos no rīta kakls sāp, acis asaro, deguns ciet. Nekāda prieka, nekādu smaržu, staigāju šņaukājos, klepoju un žēloju sevi.
Uz galda stāv liela vāze ar ceriņiem un blakus vēl viena ar maijpuķītēm. Varu tikai iedomāties, cik skaisti tas viss smaržo, bet es to nesajūtu, manam degunam nav laika to sajust, viņam jātek. Tad vēl parādījās temperatūra, nu jau esmu slima. Ģimene ik pa laikam apjautājas, kā jūtos, žēlo mani. Nepatīkami, stulbi... dusmas - tik nepiemērotā laikā, tā negribas slimot, žēl. Ieritinos gultiņā, tagad drusciņ jāpaslimo, jāpažēlo sevi. Bet grūti, karsti, ārā spīd saulīte.
Un tad es izlēmu - šito man nevajag. Izlēmu būt vesela. Lielā karote ar dabīgo antibiotiku. To man iemācīja kaimiņu tantīte, kad manas meitas bija mazas un reizēm slimoja. Sīki sasmalcinu ķiploka daiviņu un uzdzerot daudz ūdens, noriju to. Ķiplokos ir ļoti daudz fitoncīdu, kuri palīdz organismam uzveikt vīrusus un nevajadzīgās baktērijas. Ķiploks ir stiprāks par antibotikām, tā viņa man mācīja. Kad tos norij sīki sasmalcinātus nesakožļājot, nav arī nepatīkamās garšas mutē.
Pirms iešanas gulēt uzvārīju lielo katlu ar ūdeni, no rīta būs prakšalana.
Šī nebija mana pirmā prakšalana. Man nebija ļoti grūti iepriekšējās reizēs, taču šoreiz es tiešām baudīju procesu. Šī apziņa kā attīrās mans ķermenis, kā aizskalojas visas sastrēgušās enerģijas, baciļi un slimība un kā mans ķermenis atkal ir tīrs, vesels, man tas ļoti patika. Pievakarē es jau atkal sajutu, cik burvīgi smaržo ceriņi vāzē un manu mīļo maijpuķīšu smaržu.
Tagad ir prieks un gribas sevi paslavēt par to, ka pieņēmu lēmumu - būšu vesela un rīkojos, lai tā būtu. Un esmu!!!
Un es zinu, ka šo pieredzi es pārnesīšu arī uz citām jomām. Reizēm šķiet it kā vieglāk pieņemt upura lomu: apstākļi, notikumi, citi ap mani, viss iespaido to, kas ar mani notiek. Bet es varu uzņemties atbildību un izlemt, kas ar mani notiks un ar prieku baudīt to.
Es esmu vesela, jo es tā teicu. Un es taču esmu savas dzīves saimniece.
Sūtu jums katrai savu mīlestību un manu mīļo maijpuķīšu smaržu.
Jūsu Sarmīte.
|