Saimniece tā teica... Komentāri:
inese -
2012-05-28 23:51 Paldies, Sarmīt, par rakstiņu:)
Man tā sajūta ir tik tuva, kad saprotu - esmu slima, bet negribu tāda būt - un tad izvēlos būt vesela vai arī tikt līdz veselumam.
Jā un arī Rondai taisnība - katra slimība mūs ieved upura lomā. Toties saimnieka cienīga rīcība ir šo slimību uzveikt.
Un arvien biežāk šobrīd runā par to, ka cēloņseku likums vairs nestrādā. Ka pat tad, ja neiedziļinies cēloņos, vari izmainīt programmu.
Var gadīties, ka tieši ar prakšalanu neapzināti iztīrās tie cēloņi, kas caur vīrusu iznesās uz āru.
Katra slimība mums ziņo par kādfu bloku. Un ar attīrīšanos varam to likvidēt.
Manuprāt - var gan tā gan tā.
Var meklēt pēc Siņeļņikova metodes cēloni, bet var vienkārši attīrīties, sapildīt sevi ar mīlestību un no šī brīža izvēlēties veselību.
Es daru gan tā, gan tā:)
paldies jums abām:)
inese -
2012-05-29 00:23 Un vēl par šo pašu -
Tolle raksta par prāta "izrīkošanos" ar mums, ka īstenībā ne vienmēr vajag ar prātu visu mēģināt saprast un izprast. Daudz svarīgāk ir, ka ar apziņu ieejam dziļāk par prātu un sajūtamies labi un laimīgi.
Man ir bijis, ka sāp galva un es ar apziņu to vienkārši pieņemu. Es it kā paskatos uz to savu sāpi un pieņemu, ka man tāda ir. Un tai pat laikā es skaidri sajūtu to dievišķo dziļo savu esību, kurai nekas nesāp un kura ir saistīta ar Dievu.
Un tad - tādā 'tīrī praktiskā līmenī kaut ko daru, lai samazinātu tās sāpes un slimību, bet dziļākā līmenī vienkārši esmu laimīga un mīlestības piepildīta.
inese -
2012-05-29 18:43 Lasu un pārlasu...un neredzu, kur te trūktu atbildības :))))
Skaidri saskatu piemēru ar izcilu atbildības sajūtu pašai par savu veselību un pašsajūtu.
Kādā sensenā rakstā komentāru sadaļā runājām par to, ka ja cilvēks ir iekļuvis reālā upura lomā, viņš nemaz nespēj uztaisīt prakšalanu. Tātad - Sarmītei līdz upurim vēl tālu ;)))
Un vīruss katram var "piemesties" - aiz noguruma, aiz pŗapūles, kad zaudēta enerģētika un spēki. Ja imunitāte vāja, tad vīruss klāt. Pietiek attīrīties un sapildīties ar dievišķu enerģiju, ka veselība atgriežas.
Rakstā aprakstītā situācija ir ļoti stipras gribas izpausme, kad ar savu izvēli un apziņu pasakam skaļu "Jā" veselībai un veselumam.
Mēs vakar studijā tieši runājām cik ļoti daudz ir cilvēku, kas nesaņemas, kas sevi burtiski uzkrauj citiem un kā kļūst par nastu gan sev, gan pārējiem. Es novēlu visiem- izvēlēties veselību.
sadaļa: LEKTORI RAKSTA
autors: SARMĪTE GRASE
Ir skaistākais gadalaiks, visapkārt viss zied un smaržo. Bet ir arī lietas, kuras traucē to visu uztvert.
Pamostos no rīta kakls sāp, acis asaro, deguns ciet. Nekāda prieka, nekādu smaržu, staigāju šņaukājos, klepoju un žēloju sevi.
Uz galda stāv liela vāze ar ceriņiem un blakus vēl viena ar maijpuķītēm. Varu tikai iedomāties, cik skaisti tas viss smaržo, bet es to nesajūtu, manam degunam nav laika to sajust, viņam jātek. Tad vēl parādījās temperatūra, nu jau esmu slima. Ģimene ik pa laikam apjautājas, kā jūtos, žēlo mani. Nepatīkami, stulbi... dusmas - tik nepiemērotā laikā, tā negribas slimot, žēl. Ieritinos gultiņā, tagad drusciņ jāpaslimo, jāpažēlo sevi. Bet grūti, karsti, ārā spīd saulīte.
Un tad es izlēmu - šito man nevajag. Izlēmu būt vesela. Lielā karote ar dabīgo antibiotiku. To man iemācīja kaimiņu tantīte, kad manas meitas bija mazas un reizēm slimoja. Sīki sasmalcinu ķiploka daiviņu un uzdzerot daudz ūdens, noriju to. Ķiplokos ir ļoti daudz fitoncīdu, kuri palīdz organismam uzveikt vīrusus un nevajadzīgās baktērijas. Ķiploks ir stiprāks par antibotikām, tā viņa man mācīja. Kad tos norij sīki sasmalcinātus nesakožļājot, nav arī nepatīkamās garšas mutē.
Pirms iešanas gulēt uzvārīju lielo katlu ar ūdeni, no rīta būs prakšalana.
Šī nebija mana pirmā prakšalana. Man nebija ļoti grūti iepriekšējās reizēs, taču šoreiz es tiešām baudīju procesu. Šī apziņa kā attīrās mans ķermenis, kā aizskalojas visas sastrēgušās enerģijas, baciļi un slimība un kā mans ķermenis atkal ir tīrs, vesels, man tas ļoti patika. Pievakarē es jau atkal sajutu, cik burvīgi smaržo ceriņi vāzē un manu mīļo maijpuķīšu smaržu.
Tagad ir prieks un gribas sevi paslavēt par to, ka pieņēmu lēmumu - būšu vesela un rīkojos, lai tā būtu. Un esmu!!!
Un es zinu, ka šo pieredzi es pārnesīšu arī uz citām jomām. Reizēm šķiet it kā vieglāk pieņemt upura lomu: apstākļi, notikumi, citi ap mani, viss iespaido to, kas ar mani notiek. Bet es varu uzņemties atbildību un izlemt, kas ar mani notiks un ar prieku baudīt to.
Es esmu vesela, jo es tā teicu. Un es taču esmu savas dzīves saimniece.
Sūtu jums katrai savu mīlestību un manu mīļo maijpuķīšu smaržu.
Jūsu Sarmīte.
|