Saimniece tā teica... Komentārs:
dainarozenberga -
2012-05-29 00:01 Es arī ļoti izjūtu Sarmīt, Tavu rakstiņu. Tieši ar to upura lomu, kas piezogās, kad slimība ir klāt.
Man vēl gadās tā, ka rīkojoties kā raksta Ronda, iekrītu vēl dziļākā sevis žēlošanā... Kā? Tad kad cēlonis ir skaidrs (enerģētiskajā, domu plānā), tad viss kārtībā - nomainām programmu, attīrām bloku un slimība kā ar roku nost... Bet, ja neizdodas tā pa dziļam tikt līdz tam cēlonim, līdz tai svarīgākajai atziņai, tad es sevi uzdzenu "stabā", vai arī sāku "zemi ēst"...
Esmu sapratusi, ka tas tik ļoti padara mani vājāku, ka labāk izvēlos to variantu, par kuru raksta Sarmīte - vienkārši izvēlos būt vesela - iztīru un iesvētu māju, attīros pati un ar paceltu galvu eju uz priekšu...
Esmu pieņēmusi, sev, ka ne vienmēr visu spēju izskaidrot... Un ja reiz nespēju, tad nav īstais brīdis...
Es piekrītu, ka abi ceļi ir labi ceļi. Galvenais, lai pati jūties laimīga, mierīga un harmoniska... sev nekādā veidā nevajag darīt pāri... Visu ar mīlestību, arī cēloņu meklēšanu...
sadaļa: LEKTORI RAKSTA
autors: SARMĪTE GRASE
Ir skaistākais gadalaiks, visapkārt viss zied un smaržo. Bet ir arī lietas, kuras traucē to visu uztvert.
Pamostos no rīta kakls sāp, acis asaro, deguns ciet. Nekāda prieka, nekādu smaržu, staigāju šņaukājos, klepoju un žēloju sevi.
Uz galda stāv liela vāze ar ceriņiem un blakus vēl viena ar maijpuķītēm. Varu tikai iedomāties, cik skaisti tas viss smaržo, bet es to nesajūtu, manam degunam nav laika to sajust, viņam jātek. Tad vēl parādījās temperatūra, nu jau esmu slima. Ģimene ik pa laikam apjautājas, kā jūtos, žēlo mani. Nepatīkami, stulbi... dusmas - tik nepiemērotā laikā, tā negribas slimot, žēl. Ieritinos gultiņā, tagad drusciņ jāpaslimo, jāpažēlo sevi. Bet grūti, karsti, ārā spīd saulīte.
Un tad es izlēmu - šito man nevajag. Izlēmu būt vesela. Lielā karote ar dabīgo antibiotiku. To man iemācīja kaimiņu tantīte, kad manas meitas bija mazas un reizēm slimoja. Sīki sasmalcinu ķiploka daiviņu un uzdzerot daudz ūdens, noriju to. Ķiplokos ir ļoti daudz fitoncīdu, kuri palīdz organismam uzveikt vīrusus un nevajadzīgās baktērijas. Ķiploks ir stiprāks par antibotikām, tā viņa man mācīja. Kad tos norij sīki sasmalcinātus nesakožļājot, nav arī nepatīkamās garšas mutē.
Pirms iešanas gulēt uzvārīju lielo katlu ar ūdeni, no rīta būs prakšalana.
Šī nebija mana pirmā prakšalana. Man nebija ļoti grūti iepriekšējās reizēs, taču šoreiz es tiešām baudīju procesu. Šī apziņa kā attīrās mans ķermenis, kā aizskalojas visas sastrēgušās enerģijas, baciļi un slimība un kā mans ķermenis atkal ir tīrs, vesels, man tas ļoti patika. Pievakarē es jau atkal sajutu, cik burvīgi smaržo ceriņi vāzē un manu mīļo maijpuķīšu smaržu.
Tagad ir prieks un gribas sevi paslavēt par to, ka pieņēmu lēmumu - būšu vesela un rīkojos, lai tā būtu. Un esmu!!!
Un es zinu, ka šo pieredzi es pārnesīšu arī uz citām jomām. Reizēm šķiet it kā vieglāk pieņemt upura lomu: apstākļi, notikumi, citi ap mani, viss iespaido to, kas ar mani notiek. Bet es varu uzņemties atbildību un izlemt, kas ar mani notiks un ar prieku baudīt to.
Es esmu vesela, jo es tā teicu. Un es taču esmu savas dzīves saimniece.
Sūtu jums katrai savu mīlestību un manu mīļo maijpuķīšu smaržu.
Jūsu Sarmīte.
|