Tauriņefekts, jeb kas mainās gada griezumā
Komentāri:
dainarozenberga* -
2012-01-09 17:53
Es šobrīd lasu Robina Šarmas grāmatu "Līderis bez titula", man sķiet šī grāmata tiešām būtu jāizlasa ikvienam, īpaši, ja esi dzīves krustcelēs.
Kad es biju sev ļoti nozīmīgas izvēles priekšā - aiziet no pamatdarba un pievienoties Pavasara studijai 24/7, man palīdzēja Ineses vārdi kādā no semināriem, droši vien "Nauda un bagātība" :) - "Dažreiz ir jāpakāpjas atpakaļ, lai ar inerci tiktu tālāk uz priekšu"
Es kā šodien atceros šos vārdus, ko dzirdēju kaut kad vasarā, man tie palīdzēja izlemt sekot sirdsbalsij, sekot tam ko vēlos un šodien varu pateikt, ka esmu neizsakāmi laimīga, jo eju savu misijas ceļu!
Meitenes, lai jums izdodas! Ir ļoti, ļoti jātic sev, savam sapnim un laimīgai, harmoniskai dzīvei! Es ticu, ik uz soļa! :)
dainarozenberga* -
2012-01-09 20:38
Taja mirklī, kad dzirdēju šos vārdus, manī norisinājās lielas pārdomas un sarunas pašai ar sevi. Es Pavasara studiju sajutu, kā kaut ko tik ļoti tuvu savai būībai jau pirmajā reizē, kad biju ieradusies uz semināru. Tad sāku palīdzēt Inesītei visādos administratīvos darbiņos un arvien vairāk piedaloties semināros sapratu, ka šis ir mans ceļš. Tajā laikā man bija pamatdarbs ar konkrētu darba algu, pietiekami stabilu, pietiekamā apmērā utt. Es biju nostrādājusi šajā kompānijā 5 gadus, lieki teikt, ka viss man bija pazīstams, salīdzinoši viegli izdarāms...
Soļi, kas man bija jāizdara bija dažādi - pirmais, jāaiziet prom no darba, kurā saņēmu konkrētu atalgojumu, reizi mēnesī, paļaujoties, ka vairojot labo ap sevi, vairosies Lakšmes enerģija un Dievs visu saliks pa vietām. Tātad no normāli apmaksāta darba jāpāriet uz tādu, kur visu nosaka tikai pašas ieguldījums.
Otrkārt - jāizkāpj no savas komforta zonas - jāatsakās no darba, kuru pārzināju, skaidri sapratu savas stiprās puses un savas vājās puses. Jāiekāpj upē, un jāļaujas...
Es noticēju, paļāvos un esmu dziļi pateicīga par savu izvēli. Nebiju domājusi, ka tik ātri viss notiks - Martā sāku Inesītei palīdzēt un jau Augustā uzteicu darbu... Mana ticība un paļāvība ir attaisnojusies, redzu miljons iespēju, izbaudu ik mirkli... Un esmu vīra azotē, labprātīgi un arī tas sniedz lielu laimi!
Atkāpšanās atpakaļ var būt ļoti dažāda - vienkārši tajā mirklī, kur esi sajūti - vai turi kaut kādus iedomātus grožus un nelaid vaļā kontroli, kas arī attur no sava sapņa realizācijas. Varbūt ir tā, ka saproti, ja ļaušos sapnim nebūs ko ēst... Bet zini, viss kam tici, tas tā arī ir...
"Neskatoties uz to , vai Tu domā, ka kaut kas ir iespējams, vai nav, Tev būs taisnība" (Robins Šarma "Līderis bez titula")
dainarozenberga* -
2012-01-09 20:52
Es tagad redzu savas izvēles un ceļu kā domino spēli. Visas izvēles ir aizvedušas tur kur esmu. Kad es augu man padevās gandrīz viss, kad bija jāizvēlas augstskola es nezināju, kur iet mācīties tālāk, jo bija tik daudz dažādas jomas, kas likās saustošas. Neticēsiet - izvēlējos augstskolu pēc enerģētikas (tagad to tā saprotu), pēc tā, kā tur jutos - studēju LLU, Jelgavā. :) Ļoti skaistā pilī! :)
Visi darbi, ko esmu darījusi man ir diezgan labi padevušies, jo vienmēr visu esmu darījusi ar atbildību.
Paradoksāli bija tas, ka mirklī, kad biju apmierināta gan ar darbu, gan dzīvi kopumā, manī raisījās domas, ka gribu darīt kaut ko "VAIRĀK", nu tā sevī to noformulēju, nepagāja ilgs laiks, kad Pavasara studija mani atrada! :)
Es ticu, ka jebkurā gadījumā ir viens ceļš, kas ir tik ļoti savējais, ja meklē tad tam garām nevar paiet. Kā saprast, kas ir īstais - tikai meklējot, mēģinot, kļūdotiesun atkal ceļoties un ejot tālāk...
dainarozenberga* -
2012-01-09 20:55
Baibiņ, ar šādu sajūtu no sirds ticu, ka Tev viss atnāks un pats iekritīs rokās, tikai jābūt kā tam sērfotājam uz dēļa, jau gatavam 9.vilnim! :)
 Šodien sēžu un domāju kā tas bija gadu atpakaļ, kad tikko kā biju radījusi „Pavasara studiju” un tik ļoti gribēju, lai pasaule iegriežas pozitīvā virzienā. Es biju viena pati un man bija tikvien kā liela apņēmība un mana vīra Toma atbalsts.
Un ir pagājis gads un nu viss ir tik ļoti jau iekustējies, ka semināri notiek katru dienu, vai dažreiz pat divreiz dienā. Ka katru dienu atbildu uz kādām 40-50 vēstulēm. Ka grāmatu, kuru izdevu 1000 eksemplāros, ir nedēļas laikā aizceļojusi pie lasītājiem un man pašai vairs ir tikai dažas, ko paņemt līdzi uz izsludinātajiem semināriem. Tagad jādomā, kā pasūtīt vēl kādu metienu. Ka meditāciju diskus klausās gan meditējot, gan vienkārši uzliek fonā, lai sajustos droši un mierīgi.
Un pats svarīgākais, ka ir simtiem meiteņu un sieviešu (un nu jau arī puiši), kas uzsākuši savu laimes terapiju un maina savu dzīvi un savu attieksmi un ar katru dienu kļūst gaišāki, laimīgāki un sāk dzīvot, apzinoties dzīves vērtību.
Es esmu laimīga par to, ka man ir iespēja izdzīvot šo laiku un piedalīties šajās pārmaiņās. Ka varu būt klāt kā no kaut kā maza (tauriņa spārna vēziena) radās liela kustība, kas dara pasauli labāku un cilvēku dzīves labākas.
Un tad nu es tā domāju – ka šis atkal varētu būt labs ierosinājums Tev sākt kaut ko, ko savukārt Tu esi izsapņojusi.
Un svarīgākais - to visu var izdarīt pilnīgi bez naudas. Nav sākotnēji jāīrē lielas dārgas telpas un jāņem milzu aizņēmumi, lai īstenotus savu sapņus. Var sākt ar mazumiņu. Var sākt ar to, ka vienkārši radi. Ka to, ko radi uzdāvini kādam, kuram tas varētu patikt. Un izveido mājas lapu, šai bezmaksas vietnē, un pastāsti citiem ar ko nodarbojies. Un tā tas iet plašumā. Un Tev uzrodas sekotāji. Un Tu dari pasauli labāku. Un tā Tu – ar savu mazo tauriņspārna vēzienu – būsi palīdzējusi iekustināt kaut ko lielu, gaišu un pozitīvu. Un tas ir vienalga vai Tavs projekts ir saistīts ar gleznošanu vai rokdarbiem, labdarību vai kāda produkta izplatīšanu, atbalstu kādām mērķgrupām vai kāda pakalpojuma sniegšanu, vai kaut ko pilnīgi citu. Sfēras var būt visdažādākās. Svarīgi, lai Tu pati to darītu no sirds un lai citi no Tava darba iedvesmotos un Tu gūtu gandarījumu un apstiprinājumu tam, ko dari. Tad Tu gūsi papildus spēkus no Visuma un rezultātā varēsi to darīt profesionāli jau saucot to par savu misiju, darbu vai biznesu.
Ja man tā bija, tad Tev ar tā var būt.
Visums Tev ir parādījis zīmi – ir precedents, ka krīzes laikā vari sākt nodarboties ar kaut ko jaunu un ja no sirds to darīsi, tad Tev veiksies un Tu vari savu projektu izvērst par ko ļoti lielu. Varbūt par visas savas dzīves jēgu, saturu un misiju.
Es gribu Tevi aicināt uzdrošināties.
Nu nesēdi nevarīgi kaut kur maliņā, jo ir krīze, nav naudas vai nav darba. Atceries – tie ir tikai ārējie apstākļi. Tu esi autore savai dzīvei. Tu vari visu mainīt. Tu vari sākt jau šodien. Tu vari vismaz izdomāt, ko labprāt gribētu darīt un kas Tev darītu prieku. Un kas rezultātā mums visiem kļūtu un būtu milzīga vērtība.
Šis ir brīnumu laiks. Nepalaid garām šo laiku un savu brīnumu!
Tev izdosies viss!
|
