Tauriņefekts, jeb kas mainās gada griezumā
Komentāri:
Lunda* -
2012-01-07 03:43
Liels un mīļš paldies tam cilvēkam, kas izcēla šo rakstu un, protams, raksta autorei par šo rakstu! :) Jau labu laiku šī man ir ļoti aktuāla tēma, tādēļ tas man šobrīd ir nācis īstajā laikā :)
Es gribētu padalīties ar savām pārdomām un vēl vairāk gribētu saņemt kādu atgriezenisko saiti :)
Es beidzot šķiet esmu sapratusi, kas ir tas, ko man tik ļoti patīk darīt un ko es patiesībā gribētu un varētu darīt dienām. Bez visiem mazajiem "bet" ir viens ļoti liels "BET", kurš man šķiet tik liels, ka tam pārkāpt ir ļoti grūti. Un tā ir finansiālā situācija. Es strādāju algotu darbu (precīzāk būtu teikt - piespiežu sevi strādāt), jo man pašai ir sevi jāuztur, jāmaksā par dzīvokli un visi tie izdevumi, kas nepieciešami, lai varētu dzīvot. Taču es ļoti gribētu nodarboties ar to, ko esmu sapratusi, ka tas ir mans aicinājums, taču diemžēl mani biedē finansiālā situācija. Ar savu hobiju es šobrīd varu nopelnīt ļoti simboliski un tādēļ nespēju aiziet no sava algotā darba, jo liekas - kā es izdzīvošu???
Kā lai pārkāpj pāri šīm bailēm? Kā lai iemācās paļāvību? Un vienkārši - kā lai nebaidās?
Jā, vēl jāpiebilst, ka es speru mazos solīšus un kaut kas arī notiek, taču man bail, ka lielajam solim es varētu nesaņemties nekad..
Priecāšos par jebkādu atbildi :)
Lunda* -
2012-01-07 18:23
Paldies, Inese, par atbildi! :)
Es esmu sapratusi, ka morālam atbalstam ir milzu vērtība, jo tas ir tas, kas man pašai šobrīd pietrūkst. Ja ir kāds, kas atbalsta, tad daudzas lietas paveikt ir vieglāk. Bet es nesūdzos, jo varbūt mans dzīves uzdevums ir iemācīties lietas paveikt pašai :)
Tiešām paldies par ieteikumu, Inese, tagad aktīvāk pievērsīšos "klientūras audzēšanai" un vienkārši reklāmai :)
Varbūt kāds varētu padalīties, kuram ir bijusi līdzīga pieredze kā man un kurš ir pārkāpis pāri bailēm un tas vainagojies ar labiem rezultātiem? Tas mani ļoti iedvesmotu :)
Lunda* -
2012-01-10 03:24
Paldies, Daina! :) Kaut kādā ziņā Tava situācija ir līdzīga manējai, jeb otrādāk.. :) Un Tu tomēr spēri šo soli un cik saprotu, tad nenožēlo ne mirkli! Tas tiešām ir ļoti iedvesmojoši un ir viela pārdomām arī man... Jo laiks iet uz priekšu un sāk palikt žēl par katru dienu, kas nodzīvota darot nemīlamu darbu... Ļoti ceru, ka arī man izdosies saņemties šādam nozīmīgam un lielam solim! :)
Un Baibai es gribēju pateikt, ka "vajag klaudzināt un tad tiks atvērts". Ja jautāsi Dievam, tad noteikti noteikti saņemsi atbildi! Varbūt ne uzreiz, bet atbilde atnāks...un gan jau nebūs nemaz tik ilgi jāgaida... ;) Lai izdodas! :))
Lunda* -
2012-01-10 18:19
Paldies, Ance! :) Ir tik ļoti vērtīgi dzirdēt šādus uzmundrinājumus :)) Man pašai arī ir tāda sajūta, ka es sev nevarēšu piedot, ja nepamēģināšu, ja vienkārši nesperšu soli. Tikai šī soļa speršana tiek atlikta un atlikta... Vienīgais, no kā es baidos, tās ir finansiālās grūtības. Pat ne no grūtībām es baidos, bet drīzāk no tā - ko es darīšu tad, ja man gluži vienkārši nebūs ko ēst?! Bet no otras puses manī mīt doma - ja tā ir mana dzīves misija, ja mans hobijs ir tas darbiņš, kuru Dievs man ir paredzējis darīt, tad tācu Viņš noteikti nāks palīgā...palīdzēs caur citiem cilvēkiem, caur situācijām, apstākļiem...
Ance, ja nav noslēpums, vai Tu neesi ne reizi nožēlojusi, ka pameti savu darbu un pievērsies savam hobijam (ja esmu pareizi sapratusi)? Un es ļoti priecātos dzirdēt Tavu stāstu, protams, ja vien pati vēlies to pastāstīt... ;)))
Lunda* -
2012-01-10 18:26
Baiba, es Tev gribēju pastāstīt no savas pieredzes par to, ka vajag vaicāt Dievam pēc atbildes. Es arī vaicāju Dievam vairākas dienas pēc kārtas - ko man darīt, vai man vajag iet prom no darba un pievērsties savam hobijam vai tomēr nē. Man pašai likās, ka atbilde droši vien būs nē. Bet atbilde pārteidzošā kārtā nāca diezgan drīz un ne tāda, kādu pati ar prātu biju iedomājusies. Tā atnāca caur Diānas Bērzas grāmatas "Eņģeļu vēstījumi" stāstu, kur tika teikts ka katram cilvēkam ir paredzēta SAVA vieta un nevienam neder cita vieta, un cilvēks var būt laimīgs tikai esot SAVĀ vietā.
Ar šo piemēru es tikai gribēju parādīt, ka Dievs atbild, vajag tikai jautāt. Varbūt, ka tieši tā arī vajag pajautāt - kuru no saviem hobijiem ņemt par galveno?! ;)))
 Šodien sēžu un domāju kā tas bija gadu atpakaļ, kad tikko kā biju radījusi „Pavasara studiju” un tik ļoti gribēju, lai pasaule iegriežas pozitīvā virzienā. Es biju viena pati un man bija tikvien kā liela apņēmība un mana vīra Toma atbalsts.
Un ir pagājis gads un nu viss ir tik ļoti jau iekustējies, ka semināri notiek katru dienu, vai dažreiz pat divreiz dienā. Ka katru dienu atbildu uz kādām 40-50 vēstulēm. Ka grāmatu, kuru izdevu 1000 eksemplāros, ir nedēļas laikā aizceļojusi pie lasītājiem un man pašai vairs ir tikai dažas, ko paņemt līdzi uz izsludinātajiem semināriem. Tagad jādomā, kā pasūtīt vēl kādu metienu. Ka meditāciju diskus klausās gan meditējot, gan vienkārši uzliek fonā, lai sajustos droši un mierīgi.
Un pats svarīgākais, ka ir simtiem meiteņu un sieviešu (un nu jau arī puiši), kas uzsākuši savu laimes terapiju un maina savu dzīvi un savu attieksmi un ar katru dienu kļūst gaišāki, laimīgāki un sāk dzīvot, apzinoties dzīves vērtību.
Es esmu laimīga par to, ka man ir iespēja izdzīvot šo laiku un piedalīties šajās pārmaiņās. Ka varu būt klāt kā no kaut kā maza (tauriņa spārna vēziena) radās liela kustība, kas dara pasauli labāku un cilvēku dzīves labākas.
Un tad nu es tā domāju – ka šis atkal varētu būt labs ierosinājums Tev sākt kaut ko, ko savukārt Tu esi izsapņojusi.
Un svarīgākais - to visu var izdarīt pilnīgi bez naudas. Nav sākotnēji jāīrē lielas dārgas telpas un jāņem milzu aizņēmumi, lai īstenotus savu sapņus. Var sākt ar mazumiņu. Var sākt ar to, ka vienkārši radi. Ka to, ko radi uzdāvini kādam, kuram tas varētu patikt. Un izveido mājas lapu, šai bezmaksas vietnē, un pastāsti citiem ar ko nodarbojies. Un tā tas iet plašumā. Un Tev uzrodas sekotāji. Un Tu dari pasauli labāku. Un tā Tu – ar savu mazo tauriņspārna vēzienu – būsi palīdzējusi iekustināt kaut ko lielu, gaišu un pozitīvu. Un tas ir vienalga vai Tavs projekts ir saistīts ar gleznošanu vai rokdarbiem, labdarību vai kāda produkta izplatīšanu, atbalstu kādām mērķgrupām vai kāda pakalpojuma sniegšanu, vai kaut ko pilnīgi citu. Sfēras var būt visdažādākās. Svarīgi, lai Tu pati to darītu no sirds un lai citi no Tava darba iedvesmotos un Tu gūtu gandarījumu un apstiprinājumu tam, ko dari. Tad Tu gūsi papildus spēkus no Visuma un rezultātā varēsi to darīt profesionāli jau saucot to par savu misiju, darbu vai biznesu.
Ja man tā bija, tad Tev ar tā var būt.
Visums Tev ir parādījis zīmi – ir precedents, ka krīzes laikā vari sākt nodarboties ar kaut ko jaunu un ja no sirds to darīsi, tad Tev veiksies un Tu vari savu projektu izvērst par ko ļoti lielu. Varbūt par visas savas dzīves jēgu, saturu un misiju.
Es gribu Tevi aicināt uzdrošināties.
Nu nesēdi nevarīgi kaut kur maliņā, jo ir krīze, nav naudas vai nav darba. Atceries – tie ir tikai ārējie apstākļi. Tu esi autore savai dzīvei. Tu vari visu mainīt. Tu vari sākt jau šodien. Tu vari vismaz izdomāt, ko labprāt gribētu darīt un kas Tev darītu prieku. Un kas rezultātā mums visiem kļūtu un būtu milzīga vērtība.
Šis ir brīnumu laiks. Nepalaid garām šo laiku un savu brīnumu!
Tev izdosies viss!
|
