Trenēt mieru sevī
Komentāri:
zanda* -
2011-12-28 01:30
Inesiit, loti veleejos Tev paluugt padomu, kaa var guut mieru ,ja esmu piedziivojusi vilsanos savaa viira. Mees ar viiru esam kopa jau 10 gadus, Pirms 3 gadiem, kad biju parliecinaata, ka mums viss ir loti labi, paliku stavoklii,gaidijam berninu, es pati stradaju ,maksaju rekinus un visu parejo gadaju,naudu neprasiju, gatavojamies kazam ari apprecejamies, piedzima meitina,ko vins loti gribeja, man tiesam likas ka mums viss ir labi,kad ko vel var veleties? bet tad, es nejausi vina e-pasta atradu vestules, taas bija vestules no citaam sievieteem,ar kuraam vins sarakstijaas,un temats bija visdazaadaakais,ka vins arii taisaas skirties un ka grib satikties ar vinaam utt. ,protams taa briiza izjutas bija neaprakstaamas, man visa dziive paskreeja gar aciim, un nezinaaju ka but talak? Ja godiigi, vins nekad taa iipasi nav prasiijis piedosanu, jo man reizeem ir loti gruti vinu saprast, es censos un man liekas,ka zinu ko vins doma, ko velas, bet vins noliedz visu. Es toreiz piedevu, bet ka izradijas tad vel ilgu laiku pec ta notikuma uz vina e-pastu naca visadi portalu aicinajumi,un tiesam loti daudz,un parsvara iepazisanas, seksa portalu atgadinajumi,ka vins tur registrejies un laicinu nav radijies. Es zinu, ka pagajis laicins, bet joprojam izjutu,ka neuzticos vinam, un pati jau esmu nogurusi no ta ka jutos nedrosi, gribas zinat kur vins ir ,ko dara, utt. Man ir loti gruti,ja ar vinu sarunajas kada cita sieviete, vai ja ballee, jutu,ka vins grib uzlugt kadu citu, un ir jocigs,jo tad vins dusmiigs,ka nevar dzert, tad ka nevar dejot ar citaam, bet tad kad iedzer un par daudz,tad vins paliek atraisiitaaks un saak dariit mulkiibas, var mieriigi ar citu uzdejot, apnemt, man protams uz to ir gruuti noskatiities un es loti pardzivoju par to. Arii sogad buus balle un zinu, ja paliksu maaja domasu ka iet, ja iesu lidzi tapat pardzivosu. Vins apgalvo ka lai uzticos vinam, ka vinam esam ar meitinu svarigas, bet ta iekseja neuzticiba mani grauz. ka tikt tam pari un iegut mieru sirdi, un kad ir ta stripa ka viss vairs nevaru un skirties. Taa vins nav slikts, vins ir labs un izpalidzigs.Un patiesiba, vienigais ar ko tik ilgi spejusi nodzivot un veel joprojam miilu vinu.Jo vins ir bijis vieniigais man,protams jauniiba piekrisana bija loti liela un vareju satikties ar daudziem,bet tas sajuutas,ka nee tomeer tie nav iistie.
Bet tagad nevaru saprast vai tiesaam vins grib kautko citu un veel nav izskraidiijies kaa es jaunibaa, vai tomer tas ir kas cits??man vienkarsi liekaas,ja neintresesos,par vina gaitaam, tad atkal notiks ta ka notika. bet esmu nogurusi no taas kontroleesanas! Jau ieprieks loti liels paldies.
zanda* -
2011-12-28 05:13
Es itkā novētēju sevi, jo piekrišana man ir bijusi vienmēr, pat citreiz pats vīrs saka, ka darbinieki vai draugi futbolā ir teikuši, ka skaista sieva viņam ir, un protams, ka tā apziņa aug. Jo man patīk rūpēties par sevi. Es savās attiecībās ar vīru vien vēlos godīgumu, vēlos vienmēr visu izrunāt, jo uzskatu, ka pasakot kā mēs katrs jūtamies , ko vēlamies var labāk izprast otru un pats sevi, vai daru pareizi vai nē, bet viņam ar to runāšanu nesanāk. Attiecībās es neuzspiežu, ka viņam lai vai kādas būtu jūtas viņam jāpaliek ar mani, nē, es esmu teikusi,ka mēs varam šķirties, ja viņš vairs neizjūt mīlestību un vēlas attpūsties, padomāt.
Domājot par manu attieksmi pret vīru un sevi, saprotu to, ka negribu viņu zaudēt, jo otru tādu neatradīšu, par spīti visam, bet man sāp tā atieksme, kas viņam ir un, ka viņš negrib saprast,ka pats to ir radījis, ar savu uzvedību. Viņš nekad nav atvainojies,lai arī pats ir sastrādājis ziepes, viņam grūti izrādīt savas jūtas...un tad es nesaprotu vai vienkārši aizvērt acis un paciest to vai tomēr atklāties, bet tiklīdz es to daru...uz mirkli es jūtu,ka viņš saprot, bet pēc dienas viss atkal kā bija.
Ārprāts, kā es gribu rast mieru sevī, un visu palaist, lai viss negatīvais iet prom. Žēl, ka Jums nekas nav ieplānots Jēkabpilī, es labprāt gribētu kādu lekciju dzirdēt. Paldies Jums, ka Jūs esiet un Jūsu darbu.
zanda* -
2011-12-28 05:35
jā, tomēr Jūs būsiet arī Jēkabpilī, paldies gaidīsim:))))
sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
 Pēdējā laikā bieži piedomāju pie tā kā saglabāt mieru sevī, kad apkārt notiek kas tāds, kas varētu radīt paniku.
Un secināju, ka maniem treniņiem ir rezultāts. Un ja jau ir, tad man tas jāuzraksta un jāizstāsta arī Tev.
Sākumā izstāstīšu par rezultātiem, kas pēdējā laikā man tā lika saprast, ka tas viss patiešām strādā. Nu pirmo reizi to reāli piefiksēju tikko kā svētdien, kad saņēmu vairākas īsziņas par Swedbank problēmām un ka steidzami vēl var paspēt izņemt naudu, bet nu tad tas jādara žigli jo žigli.
Es braucu no lektoru semināra, kas mums ilgst visu dienu un sajūtas man patiešām ir apgarotas. Bet skats pa mašīnas logu jocīgs – pie bankām un bankomātiem stāv tādas rindas, ka no sākuma domāju, ka kaut kādas grupas saveidojušas piketu. Jūrmalā Dubultos pie SeB bija ap 50 cilvēku pūlis.
Bet es braucu un uz to visu skatos tā kā uz kaut ko atstatu stāvošu. Man arī nauda Swedbankā. Arī mani tas skartu pa tiešo. Bet.....tā taču ir tikai nauda.
Otrs tāds pat brīdis man bija jāpiedzīvo pirmdienas rītā, kad zvana Daina un saka, ka mūsu mājas lapas vairs neesot un iekšā nevar tikt un neviena cita, lapa, kas ir uz 1w servera, arī neveras vaļā. Un sajūta patiešām ir mulsinoša. Tas ir tāpat kā braucot mājās – māju nav. Tu paņem vienu līkumu, tad otru, tu jau brauc pa iebraucamo ceļu, bet...māju nav.
Un atkal sevī sajūtu šo īpašo miera sajūtu. Es redzu, kas notiek. Un man ir iekšējas vairākas atbildes kā tas nokārtosies. Vai nu lapa atjaunosies. Ja nē – varbūt būs iespējas atgūt vismaz materiālu. Bet ja nē – tad vienkārši veidosim jaunu lapu. Nekas šausmīgs taču nav noticis. Viss ir kārtībā.
Un tad sāku domāt kurā brīdī es šādi sāku skatīties uz dzīvi. Vai arī kurā brīdī iemācījos „ieslēgt” šo saudzējošo miera sajūtu. Un man nāk prātā divas versijas. Pirmā ir ar peldēšanos aukstā ūdenī un kontrasta dušu un otrs variants - ar jogu.
Kad ej aukstā ūdenī, tad arī it kā uz sevi skaties no malas. Jā, tu pamani, ka tev salst. Tu to vienkārši vēro. Tu skaties kas notiek un turpini iet arvien dziļāk. Tāpat kā jogas nodarbībā – tu esi pie sevis. Tu vēro savu elpu. Vadi to. Un izturi kādu konkrēto pozu. Un jā – ir brīžiem grūti. Un jā – viss ķermenis pilnīgi trīc. Bet tu tikai elpo un vēro kā tas vibrē. It kā tas pilnīgi tevi neskar. Tu vienkārši esi.
Abi šie „treniņi” ir ļoti veiksmīgi pielietojami dzīvē. Tu it kā ieslēdz to sajūtu, ka „manai dvēselei manā ķermenī ir ļoti labi. Manai dvēselei manā ķermenī ir pilnīgs miers. Tā ir pasargāta un laimīga”. Un mēs jau zinām, ka tad, kad dvēsele ir laimīga, prāts mierīgs un ķermenis atslābināts, tieši tad vislabāk mūsos plūst enerģija un tieši tad spējam pieņemt vislabākos risinājumus konkrētai situācijai.
Katru reizi, kad man šķiet, ka būtu jāsāk uztraukties – es uzreiz sevī „ieslēdzu” šo iekšējo mieru.
Un tas ir tieši tāpat kā mēs transformējam negatīvās domas pozitīvajās, tieši tāpat mēs varam stresu un paniku pārvērst par mieru un harmoniju. Tikai jāatceras to darīt. Tikai jāpatrenējas.
Un tad viss izdosies!
Ar pilnīgu mieru un harmoniju sirdī,
Inese |
