sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
Pēdējā laikā bieži piedomāju pie tā kā saglabāt mieru sevī, kad apkārt notiek kas tāds, kas varētu radīt paniku.
Un secināju, ka maniem treniņiem ir rezultāts. Un ja jau ir, tad man tas jāuzraksta un jāizstāsta arī Tev.
Sākumā izstāstīšu par rezultātiem, kas pēdējā laikā man tā lika saprast, ka tas viss patiešām strādā. Nu pirmo reizi to reāli piefiksēju tikko kā svētdien, kad saņēmu vairākas īsziņas par Swedbank problēmām un ka steidzami vēl var paspēt izņemt naudu, bet nu tad tas jādara žigli jo žigli.
Es braucu no lektoru semināra, kas mums ilgst visu dienu un sajūtas man patiešām ir apgarotas. Bet skats pa mašīnas logu jocīgs – pie bankām un bankomātiem stāv tādas rindas, ka no sākuma domāju, ka kaut kādas grupas saveidojušas piketu. Jūrmalā Dubultos pie SeB bija ap 50 cilvēku pūlis.
Bet es braucu un uz to visu skatos tā kā uz kaut ko atstatu stāvošu. Man arī nauda Swedbankā. Arī mani tas skartu pa tiešo. Bet.....tā taču ir tikai nauda.
Otrs tāds pat brīdis man bija jāpiedzīvo pirmdienas rītā, kad zvana Daina un saka, ka mūsu mājas lapas vairs neesot un iekšā nevar tikt un neviena cita, lapa, kas ir uz 1w servera, arī neveras vaļā. Un sajūta patiešām ir mulsinoša. Tas ir tāpat kā braucot mājās – māju nav. Tu paņem vienu līkumu, tad otru, tu jau brauc pa iebraucamo ceļu, bet...māju nav.
Un atkal sevī sajūtu šo īpašo miera sajūtu. Es redzu, kas notiek. Un man ir iekšējas vairākas atbildes kā tas nokārtosies. Vai nu lapa atjaunosies. Ja nē – varbūt būs iespējas atgūt vismaz materiālu. Bet ja nē – tad vienkārši veidosim jaunu lapu. Nekas šausmīgs taču nav noticis. Viss ir kārtībā.
Un tad sāku domāt kurā brīdī es šādi sāku skatīties uz dzīvi. Vai arī kurā brīdī iemācījos „ieslēgt” šo saudzējošo miera sajūtu. Un man nāk prātā divas versijas. Pirmā ir ar peldēšanos aukstā ūdenī un kontrasta dušu un otrs variants - ar jogu.
Kad ej aukstā ūdenī, tad arī it kā uz sevi skaties no malas. Jā, tu pamani, ka tev salst. Tu to vienkārši vēro. Tu skaties kas notiek un turpini iet arvien dziļāk. Tāpat kā jogas nodarbībā – tu esi pie sevis. Tu vēro savu elpu. Vadi to. Un izturi kādu konkrēto pozu. Un jā – ir brīžiem grūti. Un jā – viss ķermenis pilnīgi trīc. Bet tu tikai elpo un vēro kā tas vibrē. It kā tas pilnīgi tevi neskar. Tu vienkārši esi.
Abi šie „treniņi” ir ļoti veiksmīgi pielietojami dzīvē. Tu it kā ieslēdz to sajūtu, ka „manai dvēselei manā ķermenī ir ļoti labi. Manai dvēselei manā ķermenī ir pilnīgs miers. Tā ir pasargāta un laimīga”. Un mēs jau zinām, ka tad, kad dvēsele ir laimīga, prāts mierīgs un ķermenis atslābināts, tieši tad vislabāk mūsos plūst enerģija un tieši tad spējam pieņemt vislabākos risinājumus konkrētai situācijai.
Katru reizi, kad man šķiet, ka būtu jāsāk uztraukties – es uzreiz sevī „ieslēdzu” šo iekšējo mieru.
Un tas ir tieši tāpat kā mēs transformējam negatīvās domas pozitīvajās, tieši tāpat mēs varam stresu un paniku pārvērst par mieru un harmoniju. Tikai jāatceras to darīt. Tikai jāpatrenējas.
Un tad viss izdosies!
Ar pilnīgu mieru un harmoniju sirdī,
Inese
