Trenēt mieru sevī Komentāri:
Inese* -
2011-12-15 22:46 Jā, es ar domāju, ka tā ir tā apziņas pārnešana uz savu iekšējo īsteno būtību. Uz dvēseli.
Kamēr atbalsta punkts ir notikumā ārpus mums, mēs jūtamies nestabili, kad iekšpusē, tad ir šī stabilitātes un miera sajūta.
Inese* -
2011-12-15 22:58 Ilvai-
ir brīnišķīgi, ka mums šeit ir sava vieta, kur pasmelties mieru un laimi, motivāciju un iedvesmu.
Prieks kopā būt!
Inese* -
2011-12-15 23:52 Tu domā mājas lapai?
protams nē :)
Inese* -
2011-12-16 17:38 Es savukārt noteikti, ka esmu holēriķe un melanholiķe. Nav tikai skaidrs kādās devās.
Neesmu taisījuši šādus testus, bet pēc sajūtām tā varētu būt.
Bet vispār es ar to iekšējo mieru domāju ne tikai reaģēšanu vai nereaģēšanu uz ārējiem kairinājumiem, bet patiešām tādu dziļu sevis apzināšanos un savienošanos ar savu dvēseli. Un manuprāt, ka šo var sasniegt tieši ejot garīgu ceļu.
Inese* -
2011-12-19 18:00 Jā, par laimi - viss kārtībā :)
Inese* -
2011-12-28 03:13 Mēs ļoti bieži šajā lapā runājam par to, ka apkārtējā pasaule atspoguļo mūsu iekšējo pasauli (domas, attieksmi, enerģētiku).
Tātad tagad, Zandu, Tev būtu ar mīļumu jāpadomā kas notiek Tavā attieksmē pašai pret sevi un vīru.
Piemēram, var gadīties, ka ir uznākuši kaut kādi kompleksi vai kaut kāda sevis kritizēšana. Greizsirdības pamatā vienmēr ir "upura" sajūta, kad kādu citu sievieti vai citas sievietes vērtējam it kā par skaistākām, gudrākām, seksīgākām, sievišķīgākām utt. nekā esam pašas.
Pirmais solis, lai izkļūtu no upura sajūtas ir jāsāk novērtēt un iemīlēt sevi.
Ja Tu sevi vērtēsi kā ļoti skaistu, ļoti interesantu, ļoti īpašu utt., tad Tavs vīrs redzēs Tevi tieši tādu.
Savukārt, ja šķitīs, ka visas citas, kas ir Tava vīra tuvumā, ir skaistākas un īpašākas, tad uzreiz greizsirdība ir klāt.
Viss sākas ar sevis pieņemšanu un iemīlēšanu. Un tad arī būs vieglāk pa jaunam vēl stiprāk iemīlēt vīru un viņam uzticēties.
Inese* -
2011-12-28 06:49 Tad uz tikšanos Jēkabpilī. Pieteikties semināram var pa tālruni 29463384 (Daina)
Inese* -
2012-02-06 22:25 Jāsāk ar to, ka sev jāpajautā - vai Tu mīli pati savu vīru. Un ja vīru mīli, tad nevajag šķirties. Tad vajag palīdzēt viņam saprast, ka agresija ir nevarība. Ka ir daudz dziļākas un vērtīgākas metodes par fizisku ietekmēšanu un apsaukāšanu.
Ir jāmēģina ar vīru parunāt un saprast cik ļoti viņš savus dēlus mīl. Un interesantākais, ja patiešām ļoti mīl un iekšēji viņam nav nekādas agresijas pret bērniem, tad ārēji šādas izpausmes bērniem ir nekaitīgas. Izrādās, ka bērni tēviem piedod bez jebkāda aizvainojuma viņu "stingro roku" (pie noteikuma, ka iekšēji viņam ir mīlestība pret bērniem).
Var gadīties, ka viņš uzskata, ka tikai šādi var izaudzināt īstus vīrus.
Var gadīties, ka viņam pašam ir bijusi tāda bērnība un viņš uzskata, ka tikai tāds modelis ir riktīgais.
Var būt, ka viņam ir savi -ļoti pozitīvi iemesli tā darīt.
Un tad ir vērts šos iemeslus uzzināt. un pārrunāt. Un iespējams mainīt.
Pārsla, tas, ko uzreiz gribu ieteikt Tev - maini attieksmi un piepludini šo visu situāciju ar mīlestīu no savas puses. Nevis ar žēlošanu, bet ar mīlestību.
Jo, ja Tevi tas kaitinās, ja izraisīs dusmas vai agresiju, tad zini, ka Visums šādas situācijas dos un dos.
Ja spēsi šo iziet ar mīlestību un transformēt un mainīt, tad viss nokārtosies.
Lai veicas!
sadaļa: SARUNAS
autors: INESE PRISJOLKOVA
Pēdējā laikā bieži piedomāju pie tā kā saglabāt mieru sevī, kad apkārt notiek kas tāds, kas varētu radīt paniku.
Un secināju, ka maniem treniņiem ir rezultāts. Un ja jau ir, tad man tas jāuzraksta un jāizstāsta arī Tev.
Sākumā izstāstīšu par rezultātiem, kas pēdējā laikā man tā lika saprast, ka tas viss patiešām strādā. Nu pirmo reizi to reāli piefiksēju tikko kā svētdien, kad saņēmu vairākas īsziņas par Swedbank problēmām un ka steidzami vēl var paspēt izņemt naudu, bet nu tad tas jādara žigli jo žigli.
Es braucu no lektoru semināra, kas mums ilgst visu dienu un sajūtas man patiešām ir apgarotas. Bet skats pa mašīnas logu jocīgs – pie bankām un bankomātiem stāv tādas rindas, ka no sākuma domāju, ka kaut kādas grupas saveidojušas piketu. Jūrmalā Dubultos pie SeB bija ap 50 cilvēku pūlis.
Bet es braucu un uz to visu skatos tā kā uz kaut ko atstatu stāvošu. Man arī nauda Swedbankā. Arī mani tas skartu pa tiešo. Bet.....tā taču ir tikai nauda.
Otrs tāds pat brīdis man bija jāpiedzīvo pirmdienas rītā, kad zvana Daina un saka, ka mūsu mājas lapas vairs neesot un iekšā nevar tikt un neviena cita, lapa, kas ir uz 1w servera, arī neveras vaļā. Un sajūta patiešām ir mulsinoša. Tas ir tāpat kā braucot mājās – māju nav. Tu paņem vienu līkumu, tad otru, tu jau brauc pa iebraucamo ceļu, bet...māju nav.
Un atkal sevī sajūtu šo īpašo miera sajūtu. Es redzu, kas notiek. Un man ir iekšējas vairākas atbildes kā tas nokārtosies. Vai nu lapa atjaunosies. Ja nē – varbūt būs iespējas atgūt vismaz materiālu. Bet ja nē – tad vienkārši veidosim jaunu lapu. Nekas šausmīgs taču nav noticis. Viss ir kārtībā.
Un tad sāku domāt kurā brīdī es šādi sāku skatīties uz dzīvi. Vai arī kurā brīdī iemācījos „ieslēgt” šo saudzējošo miera sajūtu. Un man nāk prātā divas versijas. Pirmā ir ar peldēšanos aukstā ūdenī un kontrasta dušu un otrs variants - ar jogu.
Kad ej aukstā ūdenī, tad arī it kā uz sevi skaties no malas. Jā, tu pamani, ka tev salst. Tu to vienkārši vēro. Tu skaties kas notiek un turpini iet arvien dziļāk. Tāpat kā jogas nodarbībā – tu esi pie sevis. Tu vēro savu elpu. Vadi to. Un izturi kādu konkrēto pozu. Un jā – ir brīžiem grūti. Un jā – viss ķermenis pilnīgi trīc. Bet tu tikai elpo un vēro kā tas vibrē. It kā tas pilnīgi tevi neskar. Tu vienkārši esi.
Abi šie „treniņi” ir ļoti veiksmīgi pielietojami dzīvē. Tu it kā ieslēdz to sajūtu, ka „manai dvēselei manā ķermenī ir ļoti labi. Manai dvēselei manā ķermenī ir pilnīgs miers. Tā ir pasargāta un laimīga”. Un mēs jau zinām, ka tad, kad dvēsele ir laimīga, prāts mierīgs un ķermenis atslābināts, tieši tad vislabāk mūsos plūst enerģija un tieši tad spējam pieņemt vislabākos risinājumus konkrētai situācijai.
Katru reizi, kad man šķiet, ka būtu jāsāk uztraukties – es uzreiz sevī „ieslēdzu” šo iekšējo mieru.
Un tas ir tieši tāpat kā mēs transformējam negatīvās domas pozitīvajās, tieši tāpat mēs varam stresu un paniku pārvērst par mieru un harmoniju. Tikai jāatceras to darīt. Tikai jāpatrenējas.
Un tad viss izdosies!
Ar pilnīgu mieru un harmoniju sirdī,
Inese |