Dvēseles ceļojumi
Komentāri:
Dzintra* -
2011-09-15 21:01
Pirms ilasīju rakstu domāju rakstīt vai nē.Un Elīza pamudināja rakstīt.Tev nav jābaidās.Tavs astrālais ķermenis atdalās un grib doties paceļot.
Varu pastāstīt savu gadījumu pirms kādiem 15 gadiem.Ļoti vēlējos palīdzēt savam vīram(viņš daudz dzēra)Apķēru un lūdzu Dievu.Tad gulēju uz muguras un miegā jutu kā mans ķermenis paceļas un lidoju,augstu,augstu.Redzēju pazīstamas vietas un mājas,bet lidoju vēl augstāk.Tad nāca sudrabaini zilgans tunelis,tāds kā izkaistīts ar sudrabainu migliņu.Un tuneļa galā balta ,spoža gaisma.Kad tiku līdz galam ,tad pavērās skaista apkārtne,dabas skati,gaiši cilvēki,viss tik gaišs un krāsas tik tīras,pakavējos tur tikai mazliet.Sajūtas bija fantastiskas,to nevar pastāstīt.Kad laidos lejā pilnīgi fiziski jutu kā mans astrālais ķermenis nosēžas,it kā putns nosēstos uz zemes.Un likās,ka esmu pilnīgā nomodā un pie pilnas apziņas.Tas bija brīnišķīgs ceļojums.Tad nesapratu ko tas nozīmē.Kad mācījos Akvilonā,atcerējos šo gadījumu un vaicāju pasniedzējiem kas tas bija.Un tas bija tiešais kanāls ar Dievu,ar kuru mēs visi esam savienoti,tikai kuram tas ļauts redzēt un kuram nē.Tās sajūtas ir tik brīnišķīgas un bailes man nebija nemaz,es tik gulēju un vēroju kas būs.
Elīza,nebaidies un vienkārši baudi.Ja Tev būs lemts aiziet,tad tas notiks un ar katru no mums,neesam jau mūžīgi.Bet varbūt esi gatava fantastiskam ceļojumam ko Dievs Tev sagādājis,ļaujies un izbaudi,citādi neuzzināsi kā tas ir,ceļot astrālā.
Dzintra* -
2011-09-15 21:24
Un sajūtas man bija tieši tādas pašas kā Tev,Elīza,nevarēju pakustināt ne rokas ne kājas un arī nespiedu sevi to darīt.Redzēju no augšas kā mēs abi guļam gultā,sajūtas bija interesantas ,bet baiļu nebija nemaz.Tajā laikā jau biju sākusi interesēties par ezoteriku,tāpēc vienkārši ļāvos.Atceros,ka toreiz lūdzos Dievam palīdzību no visas sirds un viņš man dāvāja šo ceļojumu.
Dzintra* -
2011-09-15 21:59
Toreiz nemainījās principā nekas,vīrs turpināja dzert kā visu laiku,mēs pēc kādiem 2 gadiem izšķīrāmies.Un varbūt jau tad Dievs man parādīja ceļu pie viņa,tikai mēs mēdzam dzīves laikā nogriezties no mērķa.Un ja par tādām parādībām runājam,tad vēl varu pastāstīt kā sajutu savu otro vīru,starp viņu un sevi sajutu tādu kā siltu un gaišu bumbu kas mūs abus savienoja apmēram saules pinuma rajonā,tad vēl nebijām pazīstami.Nodzīvojām kopā 6 gadus.Tas jau cits stāsts,bet viņi abi man bija ,lai atstrādātu savu karmu.
 Šodien gribu ar Tevi parunāt par ko tik netveramu un tik neierastu, ka no sākuma ilgi domāju, vai vispār tā ir runājama tēma. Bet tā kā ar Tevi runāju gandrīz par visu, tad varbūt ir laiks arī parunāt par smalko lauku, par mūsu spējām tur nokļūt, par pieredzi, par sajūtām, kad esam tur pabijuši.
Vai esi savā ikdienā pieradusi meditēt? Vai ieiet dziļā relaksācijā? Vai alfa stāvoklī? Vai varbūt nodarbojies ar Reiki, Jogu vai kādu citu praksi, kurā ir arī dziļā relaksācija un/vai meditācijas?
Es kādu laiku atpakaļ tiešām gāju uz Reiki meditācijām un tas vienmēr man palīdzēja rast atbildes uz dziļajiem jautājumiem. Tomēr man jāsaka, ka tad vairāk meditēju precīzi tā, kā Reiki skolotājs vada. Nu apmēram tā, kā Tu klausies manas meditācijas diskā un redzi precīzi to, ko tur stāstu. Tās ir vizualizācijas meditācijas, kas ārkārtīgi atslābina un palīdz nomierināt prātu, atslābināt ķermeni un pa to laiku notiek ķermeņa pašārstēšanās.
Bet šoreiz gribu parunāt par to pieredzi, kas rodas, ja dvēsele izvēlas pati doties savos ceļojumos un Augstākie spēki viņai to atļauj. Man nesen bija tāda pieredze, kad Jogas nodarbības noslēguma relaksācijā ļaujos pilnīgam atslābumam un mana dvēsele dodas smalkā plāna ceļojumā. Tas ir kaut kas tik brīnišķīgs, kas , protams, nav šeit aprakstāms –var satikt gan sen aizgājušos piederīgos, gan tos, kas vēl nav dzimuši. Piedevām interesanti tas, ka dvēseles izvēlas tikties būdamas tajā vecumā, kas viņām pašām ļoti patīk. Vienā šādā satikšanās reizē vecāki var būt jaunāki par bērniem vai vecvecāki jaunāki par vecākiem, bērni, kas vēl nav dzimuši jau kā pusaudži – un tur vecumam nav nekādas nozīmes. Tu kā dvēsele vienkārši zini kas viņi ir un tās sajūtas, tā mīlestība visiem kopā ir tik vienreizēja, ka lieki jautājumi vispār nerodas. Ir pilnīgi viss tā, kā Ņūtons raksta savās grāmatās „Dvēseļu ceļojums” un „Dvēseļu liktenis”.
Ir daudz cilvēku, kas piedzīvojuši klīniskās nāves vai kādus dzīves satricinājumus un redzējuši gaismas tuneļus un arī tikušies ar sev tuvajām dvēselēm. Ir tādi, kas apzināti prot apciemot smalko lauku. Ir, kas ļaujas atslābumam un nepretojas, ja viņa dvēsele izlemj to darīt.
Šai rakstā gribēju pajautāt vai Tev ir šāda veida pieredze un kādas Tev bija sajūtas to piedzīvojot. Vai varbūt Taviem tuviniekiem un Tu zini par to pastāstīt.
Vai esi par šo interesējusies un kādas ir Tavas domas par šo tematu?
|
