Dvēseles ceļojumi


 Šodien gribu ar Tevi parunāt par ko tik netveramu un tik neierastu, ka no sākuma ilgi domāju, vai vispār tā ir runājama tēma. Bet tā kā ar Tevi runāju gandrīz par visu, tad varbūt ir laiks arī parunāt par smalko lauku, par mūsu spējām tur nokļūt, par pieredzi, par sajūtām, kad esam tur pabijuši.

Vai esi savā ikdienā pieradusi meditēt? Vai ieiet dziļā relaksācijā? Vai alfa stāvoklī? Vai varbūt nodarbojies ar Reiki, Jogu vai kādu citu praksi, kurā ir arī dziļā relaksācija un/vai meditācijas?

Es kādu laiku atpakaļ tiešām gāju uz Reiki meditācijām un tas vienmēr man palīdzēja rast atbildes uz dziļajiem jautājumiem. Tomēr man jāsaka, ka tad vairāk meditēju precīzi tā, kā Reiki skolotājs vada. Nu apmēram tā, kā Tu klausies manas meditācijas diskā un redzi precīzi to, ko tur stāstu. Tās ir vizualizācijas meditācijas, kas ārkārtīgi atslābina un palīdz nomierināt prātu, atslābināt ķermeni un pa to laiku notiek ķermeņa pašārstēšanās.

Bet šoreiz gribu parunāt par to pieredzi, kas rodas, ja dvēsele izvēlas pati doties savos ceļojumos un Augstākie spēki viņai to atļauj. Man nesen bija tāda pieredze, kad Jogas nodarbības noslēguma relaksācijā ļaujos pilnīgam atslābumam un mana dvēsele dodas smalkā plāna ceļojumā. Tas ir kaut kas tik brīnišķīgs, kas , protams, nav šeit aprakstāms –var satikt gan sen aizgājušos piederīgos, gan tos, kas vēl nav dzimuši. Piedevām interesanti tas, ka dvēseles izvēlas tikties būdamas tajā vecumā, kas viņām pašām ļoti patīk. Vienā šādā satikšanās reizē vecāki var būt jaunāki par bērniem vai vecvecāki jaunāki par vecākiem, bērni, kas vēl nav dzimuši jau kā pusaudži – un tur vecumam nav nekādas nozīmes. Tu kā dvēsele vienkārši zini kas viņi ir un tās sajūtas, tā mīlestība visiem kopā ir tik vienreizēja, ka lieki jautājumi vispār nerodas. Ir pilnīgi viss tā, kā Ņūtons raksta savās grāmatās „Dvēseļu ceļojums” un „Dvēseļu liktenis”.

Ir daudz cilvēku, kas piedzīvojuši klīniskās nāves vai kādus dzīves satricinājumus un redzējuši gaismas tuneļus un arī tikušies ar sev tuvajām dvēselēm. Ir tādi, kas apzināti prot apciemot smalko lauku. Ir, kas ļaujas atslābumam un nepretojas, ja viņa dvēsele izlemj to darīt.

Šai rakstā gribēju pajautāt vai Tev ir šāda  veida pieredze un kādas Tev bija sajūtas to piedzīvojot. Vai varbūt Taviem tuviniekiem un Tu zini par to pastāstīt.

Vai esi par šo interesējusies un kādas ir Tavas domas par šo tematu?

Komentāri (55)  |  2011-09-15 20:04  |  Skatīts: 9804x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Nadzmin* - 2011-09-16 18:41
Turpmāk parakstīšos ar niku, jo skatos, te vairākas Baibas. (es pie šā raksta pirmo x rakstu, pirms tam iekomentēju pie grāmatām un filmām). Paldies Dzintrai par viedo video stāstu, man vispār tas Nils Volšs patīk, pievienojos viņa uzskatiem un atklāsmēm.

xxx* - 2011-09-17 03:11
Man jautājums. Kāpēc cilvēkam pie dzimšanas tiek dots "laimes krekliņš" ?
Tautā runā - veiksmīgi cilvēki. Ir arī cita versija - lai pasargātu, it kā daudz pārbaudījumu dzīvē sagaida.
Varbūt kādam ir dziļāks un plašāks skaidrojums.

Agnese :)* - 2011-09-18 00:34
Elīza,manuprāt, zinu,kas ar tevi bija. Arī man tā neskaitāmas reizes ir bijis pirms vai pēc iziešanas astrālā. Tā ir miega paralīze. Skan jau traki,bet tas ir kā tāds pārejas stāvoklis no astrāla uz šo. Arī man ir bijis,ka nevaru pakustēties vai pakustos, bet tad saprotu,ka nebiju vis kustējusies, arī balsī nevaru neko pateikt. Nepatīkami tas ir,reizēm vēl pievienojas galvassāpes. Bet tikko pamostos pa īstam,tas viss izzūd.
Tāpēc apzināti,speciāli astrālā nekad nemēģinu iziet.Man tās starpstāvokļu sajūtas nepatīk. Visa tā iziešana notiek neapzināti jau no bērnības, un es nekad iepriekš nezinu,kad būs nākamā reize.

Elīza* - 2011-09-18 01:20
Agnese, paldies par Tavu pieredzi! Jā, pareizi, es tagad arī atceros, ka tajā stāvoklī esot, mēģinu kliegt, izdvest skaņu, bet saprotu, ka kliedzu tikai domās, jo neko ar ausīm nedzirdu. Nu pateicoties Tev, tagad zināšu, ka tā saucās miega paralīze un pameklēšu informāciju Internetā, varbūt kaut kas atradīsies.

Inese* - 2011-09-18 16:38
Man savukārt ir tā, ka es dvēseles ceļojuma laikā pat varētu runāt. Es varētu pat pastāstīt ko redzu (nu man tā šķiet) redzēšanas laikā) Un es jebkurā mirklī ar apziņu varu atgriezties. Tikai negribās, jo tur ir tik ļoti ļoti skaisti un tur ir milzīga mīlestība.


Elīza* - 2011-09-18 17:12
Palasīju informāciju Internetā, nu miega paralīze nav nekāds dvēseles ceļojums. Īsumā: apziņa pamostas ātrāk par ķermeni, un tas ir visnotaļ nepatīkami. Un nav tur nekā, ko ļauties vai baudīt, vienkārši jācenšas saglabāt mieru un jāgaida, kad pāries. Kā izrādās, diezgan daudzus cilvēkus skar šāda lieta.

Dzintra* - 2011-09-18 17:15
Jā,man arī tur patika,bija tik gaiši,sajūtama mīlestība kurai nebija robežu un galvenais krāsas,kas mani apbūra-tās bija tik tīras,bija sajūta ,ka cauri plūst gaisma,šeit uz zemes nevar tādas redzēt,gribētos,lai kāds vēl pastāsta par saviem ceļojumiem,arī Inese varbūt sīkāk,ko redz,kas ir pa ceļam.Zinu,ka tagad rakstu un ir cilvēki,kas domā,esmu galīgi jocīga,kaut kas nav ar prātiņu....,bet ko darīt ja to esmu redzējusi un daudzi citi arī,neesmu vienīgā,tas nozīmē,ka tomēr kaut kas ir-es to saprotu kā lielu Dieva mīlestību pret mani.

Dzintra* - 2011-09-18 19:16
http://www.flickr.com/photos/brothervincent/4736790981/

Kad redzēju pirmoreizi šo darbu,man bija neaprakstāmas sajūtas,tik tuvas,it kā tur esmu bijusi un esmu mājās.Apmēram to redzēju arī savā ceļojumā.Pie šī darbiņa ir vēl vairāki ko var apskatīt.

Inese* - 2011-09-18 19:29
Man pa ceļam nav nekas. Es uzreiz esmu tur. Uzreiz varu to visu redzēt, ar viņiem runāt, samīļot. Un kad atgriežas, tad nav sajūtas, ka tas kaut kur b;utu pazudis. Ir pilnīgi tā sajūta, ka tas viss tur augšā tā ir. Tieši šobrīd. Un faktiski tepat.

saulesmeitina - 2011-09-25 09:35
Inese,briziem Tu man atgadini briniskigo Anastasiju no V.Megre gramatam "Skanosie ciedri". Vina ari prata uzreizi noklut tur,kur velas un darit lietas,ko citi (vai lielaka dala)neprata. Man loti liels prieks,ka ari mums ir sava Anastasija,tikai pavisam reala! Inese,vai esi lasijusi so Megre gramatu? Ja ja,kads ir Tavs viedoklis sis gramatu sakara?
Pec si raksta paradisanas pavasara studijas majas lapa,parlasiju velriez "Dveselu celojumu". Diemzel (bet varbut labi?) man pasai nav nekadas pieredzes saja sakara.Un diemzel daudzi sim faktam netic vai nez kapec negrib neko zinat bvai ipasi taja visa iedzilinaties. Mani atkal loti interese sis lietas. Lai ari pirms sis gramatas biju lasijusi ari par aizsaules dzivi,tomer Nutona gramata to visu (Dveselu pasuali)apraksta tik siki,precizi..un tomer nedod atbildi uz muzigo jautajumu kas bija pirmais-vista vai ola. Bet varbut tas ir noslepums,kuru mes ta ari nekad neuzzinasim.
Man ir gadijies ta,ka dazreiz dzive esmu situacijas,kad esmu attiecigaja dzives situacija (piem., pastaigajos pa parku un runaju ar saviem berniem) un peksni man atmina nozib,ka es esmu jau so situaciju kadreiz piedzivojusi-izdzivojusi,t.i.,es jau esmu tiesi ta ka patreiz staigaju un runaju,jau kaut kad staigajusi pa so pasu parku un tiesi to pasu jau runajusi). Sis zibsnis uzzib uz desmitdalsekundi un tad tikpat atri ari nozib. Tas nenotiek parak biezi,bet parasti pec tam analizeju,kas "tas" bija. Hm,varbut mana dvesele atceras so momentu,bet es tacu neesmu taja bridi meditativa stavokli. Tiesam neprotu to izskaidot. Varbut kadam ir bijis lidzigi? Kas tas varetu but?

Elīza* - 2011-09-25 18:38
Saulesmeitiņa, tas ir tā saucamais deja vu. Arī man tā ir bijis, bet tā arī neesmu radusi tam izskaidrojumu, meklējot atbildes Internetā un literatūrā, vien dažādi minējumi, kas tas varētu būt.

baiba* - 2011-09-25 18:51
Ina, atbildot uz tavu jautājumu:). Esmu Jēzus sekotāja, man tas ļoti patīk, ik dienu, ik mirkli iet kopā ar Dievu, esmu sajūsmā, jo tas ir skaisti, ir arī piedzīvojumi, bet tas nav galvenais mērķis šajā ceļā ejot, viegli arī nav, esmu arī pārliecinājusies, ka Viņam ir atbildes uz visiem maniem jautājumiem, bet kopumā ņemot stāsts jau nav par mani, bet Viņu un katra cilvēka personīgām attiecībām ar Jēzu Kristu. Runājot par Bībeli, mūsdienās ir iespējas lasīt arī orģinālus un pētīt visu pašam kas un kā, ja tulkojumi neievieš uzticibu, bet es daru tā, ka lasu dažādus angļu, krievu un latviešu tulkojumus un Svētais Gars ir tas, kas atklāj lietu patieso būtību katrā jautājumā. Ja vien tu meklēsi dzīvo Dievu no visas sirds, Tu atradīsi, arī lasot Rakstus jebkurā valodā, tas ir un paliek Dieva iedvesmots pierakstītais Vārds. No sākuma var būt arī tā, ka lietas nav diez ko saprotamas, par to nevajadzētu satraukties, bet turpināt iesākto. Tā notika ar mani pirms daudziem gadiem, esmu priecīga un pateicīga, ka Viņš ienāca manā dzīvē un pārmainīja to pilnībā. Lai kas arī notiktu, dzīvē jau visādi notiek, man ir paļāvība uz To Kungu un tas ir brīnišķīgi! Dievs ir uzticams un mīlošs un Viņš Tevi aicina un velk pie Sevis, lai varat būt attiecībās, Viņa sirds deg par to, lai Tev klātos labi. Piesauc Viņu un esi svētīta ar Tā Kunga gudrību un atšķiršanu!

Elīza* - 2011-09-25 19:00
Cienījamā Baiba, varbūt Tu varētu mums paskaidrot, ar ko atšķiras Dzīvais Dievs no parastā Dieva, savādāk mēs īsti neizprotam Tevi. Pateicos.

Inese* - 2011-09-25 22:07
Jā, es esmu lasījusi Megre grāmatas. Man ļoti patīk. Un tur ir ļoti daudz risinājumu kā dzīvi var sakārtot.
Kā var dzīvot saskaņā ar dabu. Kā var dzīvot absolūtā mīlestībā.
Varu ieteikt visiem šīs grāmatas. Tās ir brīnišķīgas.

Savukārt runājot par Dievu- ja vien diendienā spējam saskatīt Dieva klātbūtni, sarunāties ar Dievu un Viņu mīlēt, tātad mēs runājam par dzīvo Dievu. Nu nav taču tāda dalījuma - Dievs vai dzīvais Dievs.
Dievs ir Dievs.



uldis* - 2011-09-29 04:11
Pastāstīšu,kā bija man.Kopumā tikai divas reizes.Pirmo reizi pamodos no spilgtas baltas gaismas,nekā apkārt nebija,nodomāju ka kautkāds gļuks un gulēju tālāk.Otro reizi atkal pamodos no šādas gaismas taču šoreiz biju kā paralizēts,ar visiem spēkiem mēģināju pakustēties,redzēt redzēju,bet sapratis,kad nekas nemainīsies aizvēru acis un pēc kādām vismaz 5sek.varēju arī pakustēties,biju nosvīdis aukstiem sviedriem-Šī laikam bija miega paralīze.Bet,kas bija šī baltā gaisma?Pazīstamai sievietei NLO uzspīdināja šādu gaismu un viņa arī bija kā paralizēta,tikai viņa stāvēja pie loga.

Inese* - 2011-09-29 06:58
O, dzirdot par NLO es kaut kā vienmēr drusku mulstu un esmu pie sevis secinājusi, ka tā nu ir joma, par kuru tā īsti nekad neesmu interesējusies un līdz ar to nesaprotu un to neizjūtu.

Par to lielo gaismu - man katrā reizē, kad esmu Augšā ir viens periods, kad ir ļoti spoža gaisma, kurai ir konkrēts Avots. Es jūtu un redzu saikni ar šo gaismu un skaidri zinu, ka tā mani sapilda un spēcina pēc tam vēl ilgāku laiku.
Apziņas līmenī visu laiku.

liene* - 2011-09-30 06:23
Inese,kad Tu esi tur augsa,vai dzirdi ari skanas? Ja ja,tad kadas skanas Tu dzirdi?
Un ka Tu medite(ko un ka Tu dari),lai sadu stavokli sasniegtu?

Inese* - 2011-09-30 16:34
Man tas notiek pēc jogas nodarbības, kad ir dziļā relaksācija.
Esmu izelpojusies un pildījusi sev kaut kādas līdz šim neierastas kustības (asanas) un nevaru pastāstīt, kas ar mani pa īstam jogas nodarbībā notiek. kaut kas tātad atveras. Vēl nezinu kas.
Skolotāja Tija saka- joga ir mums katram savs ceļš un mēs pat nezinām iepriekš, kas mūsu dzīvē no tā sakārtosies vai atvērsies.

Man šķiet, ka augšā nekādas skaņas es nedzirdu, bet es kaut kā sarunājos (droši vien domu līmenī) un es varu apskaut un samīļoties un sajust mīlestību.
Piedevām tas ir kaut kā vēl emocionālāk un spēcīgāk kā dzīvē.
Piemēram, tagad, kad par to domāju- manī ir milzu saviļņojums un atjaunojas tās sajūtas.

Skaņu ziņā es visu dzirdu, kas notiek jogas nodarbības telpā. Dzirdu kā Tija runā, dzirdu kā kāds elpo vai šņākuļo. Bet taisnības labad jāsaka, ka dzirdu to tā kā....pusmiegā...vai it kā no distances. Un vēl - es jebkurā brīdī varu atgriezties.

Koks* - 2011-09-30 19:17
viss par ko Jūs rrunājat saucas miega paralīze.ierakstiet google un viss taps skaidrs.Pats arī esmu ar to saskāries- tā ka nekā pārdabiska un dvēseliska šajā pasākumā nav. Bet nu katrs tic tam kam grib:)

Inese* - 2011-09-30 19:49
Es tiešām godīgi googlē ierakstīju un palasīju par miega paralīzi-un jāsecina, ka man nav neviena simptoma, kas par šo liecinātu. Tas tad drīzāk ir tas par ko Elīza rakstīja vai ko Uldis pieminēja.

Man škiet, ka man ar miegu šai procesā vispār nav sakara. Es vienīgi salīdzināšanai izmantoju teicienu "kā pusmiegā", lai aprakstītu kā dzirdu apkārtējos trokšņus.

Drīzāk šo, ko piedzīvoju, varu salīdzināt ar meditāciju. Un visticamāk, ka tā arī ir, tikai neesmu līdz galam to apzinājusies un izpratusi, lai šo procesu vadītu.
Man tas nav bijis pašmērķis.
Un vēlarvien -nokļūt šai stāvoklī nav pašmērķis.
Lai gan....tas ir ārkārtīgi patīkami un enerģētiski spēcinoši.

Dzintra* - 2011-10-01 00:48
Vakar pa LTV7 noskatījos dok.filmu par Visumu,zvaigznēm,melno caurumu,bija interesanti,bet tai pašā laikā sajūta,ka esam tikai mazs puteklītis tajā visā.Šodien staigājot pa mežu radās pārdomas par to cik spēcīgs ir Zemes pievilkšanas spēks,kas mūs notur uz zemes,pat vismazāko smilšu graudiņu,kukainīti,ūdens lāsi-visu kas atrodas uz Zemes.Baisi bija redzēt to melno caurumu,kurš visu sevī iesūca-zvaigznes,lielus meteorītu gabalus,visus kas atrodas tuvumā.Ja tas patiešām tā ir,tad kur ir garantija,ka kādreiz tuvumā nevar atrasties planēta Zeme un vai tas ko runājam par dvēseļu ceļojumiem un dzīvi debesīs maz pastāv?Vai tas nav tikai cilvēku izdomājums,lai mierinātu sevi?Ja pati nebūtu ceļojusi,tad tiešām teiktu izdomājums,bet tomēr kas tas bija neviens nevar apgalvot.Cik maz vēl mēs zinām par Visuma plašumiem,zvaigznēm,pat citām dzīvām radībām uz citām planētām.Planēta Zeme ir tikai mazs plankumiņš savā galaktikā,bet tādas galaktikas ir ļoti,ļoti daudz un vai Dievs,Radītājs pastāv uz visām?Un vai tiešām ir tā,ka ar savu darbību-labu vai sliktu varam tājā lielajā plašumā kaut ko mainīt?

Solvita* - 2011-10-01 00:59
Šajā sakarā labi noder filma Tauriņa efekts, lai aizdomātos par to, kā viens lēmums rada nākošos.
Šo filmu esmu redzējusi, lai arī ne LTV, bet sajūtas pēc šīs filmas noskatīšanas par Visumu un Galaktikām bija līdzīgas.

Dzintra* - 2011-10-01 02:10
Filma saucās-Ceļojums uz Visuma malu
(Journey to the Edge of the Universe) ,vakar bija 2 sērija un katru ceturdienu rāda 20.50,varbūt kādam interesē.Noskatoties rodas arī pārdomas kā dzīvojam ikdienā,daudzas lietas liekas maznozīmīgas,par daudz visu ko gribam un nepadomājam vai vispār mums tas vajadzīgs,domāju to arī par sevi.

Tija* - 2011-10-01 06:28
Par miegu vai pusmiegu. Cilvēkam, ieejot dziļajā relaksācijā pēc jogas prakses, viņa smadzenes no aktīvajiem beta viļņiem, pamazām pārslēdzas uz atslābumam raksturīgajem alfa viļņiem. Tādēļ dažādā literatūrā sastopams jēdziens "alfa stāvoklis".

Pēc jogas nodarbības tas notiek īpaši izteikti, jo gan fizioloģiski (hormoni, veģetatīvā nervu sistēma), gan enerģētiski (kanāli un čakras) viss ir iekustināts, iztīrīts un noslēguma relaksācijā, ko jogā mēdz dēvēt par "joga nidra", cilvēks laižas starpstāvoklī starp nomodu un miegu, kurā iespējama ļoti dažāda papildus pieredze, turklāt apkārt esošais paliek skaidri uzrtverams. Tas nav miegs, jo miegā smadzenēs veidojas teta (ātrais miegs) un delta (dziļais miegs) viļņi. Tieši šis alfa starpstāvoklis starp nomodu un miegu ir īpaši dziedinošs kā fizioloģiski, tā enerģētiski.

Meditācijas un relaksācijas dziedniecikais efekts tiek aprakstīts neskaitāmos pētījumos. Tās pieredzes, ko šis stāvoklis izraisa, ir ļoti dažādas. Viena no tām ir Dvēseļu ceļošana, kuru apraksta Inese. Cits šai laikā negaidīti sāk redzēt "filmas" no savas bērnības, kuras nomodā nekad nebija atcerējies. Cits piedzīvo negaidītu un nevadāmu attīrīšanos, kad asaras pašas līst un atbrīvo no kādas uzkrātas spriedzes. Cits apzināti vada savu iziešanu no ķermeņa, "pieslēdzoties" kādiem nākotnes notikumiem.

Šis ir laiks, kad centrālā nervu sistēma (prāts), psihes kontroles un aizsargmehānismi ir nomierinājušies un ir atvērusies zemapziņa. Tādēļ šis brīdis ir brīnišķīgi izmantojams tās transformēšanai. Te var izmantot dziedinošu vārdu, afirmāciju vai ko citu, ar ko cilvēks pats sevi dziedina.

Inese* - 2011-10-02 04:03
Paldies, Tija.
Tagad viss top daudz skaidrāks.



Lapa | [1] 2 [3] |

Atpakaļ