Par misiju, aicinājumu un darba jomas izvēli
Komentāri:
Kate* -
2011-08-17 06:37
Paldies par rakstu! Ilgi nebiju atvērusi Jūsu mājas lapu un šovakar piesēdos pie datora un iedomajos palasīt...un,re-tieši par mani!
šī ir mana pēdējā laika lielāka "sāpe",ja tā to var nosaukt-nespēju saprast KAS ir mana misija (runājot par nodarbošanos), kas ir tas,ko darot es priecājos, baudu gandarījumu un kas man sanāk. labu laiku jau maldos, meklēju, bet nespēju atrast...:( tad man ir jautājums-kā atklāt savu Dieva izvēlēto ceļu profesionalitātes jomā? ar kādiem spēju/prasmju/rakstura testiem? ar koučinga metodēm? sarunā ar psihologu? ko ieteiktu Jūs?
Kate* -
2011-09-15 18:40
Man ir komentārs tieši par to, kas tagad gandrīz katrā mājā tiek apspriests, jo tuvojas vēlēšanu diena.
Politiķa misija.
Lai man piedod cienījamie mūziku un citu mākslu pārstāvji , kas bija ievēlēti , diemžēl no politiskās misijas īstenošanas tur bija visai maz. Es cienu šos cilvēkus kā mūziķus un māksliniekus, un sportistus, bet tos pašus cilvēkus kā politiķus nevēlos redzēt.
Tagad atkal tuvojas diena, kad man un visai tautai jāizdara izvēle. Cik no tiem, kas kandidē , ir ar to aicinājuma sajūtu? Tas ir jautājums.
Kas politiķim ir vajadzīgs , lai cienīgs pārstāvēt tautu un īstenot intereses? Vai pietiek zināšanu,? Vai atkal priekšplānā neizvirzās ambīcijas ? Jautājumu daudz un atbildes ..jāizvēlas mazākais ļaunums...Mani tas satrauc, jo man vēl nav skaidrība par ko balsot. Aicinājuma pamatā godīgums , zināšanas , atbildība, drosme un ambīcijas. Mēģināt saprast, kurā brīdī ambīcijas gūst virsroku un zināšanas kļūst par instrumentu manipulācijām. Politika ir netīra - šo frāzi dzirdam no tiem, kas pabijuši varas gaiteņos. Kā tad jauns cilvēks , lai ienāk politikā, viņš taču sasmērēsies . Ir drosmīgi cilvēki - un ieraugi jaunas sejas, kas grib mainīt, taču nav pieredzes, un vai attaisnos cerības , ka visu var iemācīties, ja grib?
Politiskā misija - tāds ir mans šīs dienas jautājums.
Kate* -
2011-09-15 19:53
Ir teiciens, ka ar cilvēka labajiem nodomiem ir bruģēts ceļš uz elli..
tāpat vien tas nav ņemts.
Deputātam Ir jāizurbjas tūkstošiem dokumentiem cauri, lai varētu pieņemt pareizo sirds lēmumu, nevis jāklausa kāds ko par to saka...
tad nonāku pie jautājuma par to, kas padodas. Ja tas nav tas, kas tam māksliniekam padodas ? Ja nav rūdīts visa tiesiskuma un ekonomikas jautājumu niansēs ? Tad iegūstam kalpus, kas neprot kalpot savai tautai, jo , kā izrādās , tas nepadodas...tad jāklausās citi, kas orientējas kā zivs ūdenī, jo viņiem tas padodas !!!!!!!!!!!!!!
Kate* -
2011-09-15 19:55
Jādara taču tas , kas padodas !
Kate* -
2011-09-15 20:12
Piekrītu, ka svarīgs kritērijs ir tas, kas cilvēkam dvēselē.
Un kā lai izsver, kas tai jaunajai sejai, kas kandidē, ir dvēselē, ja līdz šim sevi nav pierādījis, un ir tikai labā griba.
 Atbildot uz komentāriem pie tēmas par jauno Laimes terapijas nodarbību lektoru kursu, sāku domāt cik būtiski ir mums katram pašam sajust savi īsto nišu vai īsto jomu, ar ko nodarboties.
Es rakstu rakstus, vadu seminārus, rakstu grāmatu un konsultēju cilvēkus tādēļ, ka nevaru to nedarīt. Man tas rodas un notiek pats par sevi un jo vairāk daru, jo man tas sagādā lielāku prieku un jo vairāk cilvēkiem tas ir vajadzīgs. Tas aug plašumā reizē ar manu enerģiju.
Bet, kādu dienu es skatījos igauņu seriālu „Vēju zeme” un tur kara apstākļos sievietes pieteicās par žēlsirdīgām māsām. Lūk, es uzreiz sapratu, ka ar visu savu mīlestību pret cilvēkiem un bezgalīgu vēlēšanos citiem palīdzēt, es nespētu to darīt fiziski. Es nevarētu skarties klāt un pārsiet brūces, masēt vai apkopt. Nu..teiksim tā – es to varētu gan, ja nebūtu neviena, kas palīdz, bet...tas noteikti nebūtu mans sapņu darbs, mana misija un mans dzīves veids.
Un tad nu es tā sapratu, ka tas ir tik ļoti būtiski – izmantot savu potenciālu tur, kur tu tiešām vari pirmkārt jau izdarīt maksimāli labi, savu spēju robežās, otrkārt – tev no tā enerģija nāk klāt, nevis sarūk. Treškārt-tu vari priecāties par katru minūti, ko pavadi savā darbā, un saņem milzīgu gandarījumu. Tu vari iegūt visaugstākos darba augļus, kādi vien iespējami (gandarījums, atalgojums, pateicība utt.) un visu laiku kā personība augt, jo tava dvēsele dzīvo saskaņā ar savu misiju.
Esmu bijusi pie daudziem fantastiskiem speciālistiem vai skatījusies kā profesionāļi strādā –un ir vienalga vai šeit runājam par ārstiem, celtniekiem, skolotājiem , aktieriem vai dārzniekiem. Iedomājies sevi jebkurā no šīm jomām un ir taču tā, ka pie kādas – dvēsele burtiski līksmo un pie kādas citas profesijas labākā gadījumā nav nekādas izjūtas.
Lūk – kad no malas skatos kā cilvēki strādā – es vienmēr varu pateikt vai cilvēks ir savā vietā un ir atradis savu dzīves jēgu un misiju, vai arī nē. Bet ne jau tas ir svarīgi, ka es to redzu. Svarīgi, lai cilvēks pats ir atradis savu vietu un tajā ir laimīgs. Svarīgi un ļoti patīkami ir ar šādiem cilvēkiem tikties un sadarboties. Ja iet pie ārsta – tad pie tā ārsta, kurš ar gandarījumu dara savu darbu un pilda savu misiju. Ja celt māju – tad lai to dara meistari, kas strādā no sirds un ir laimīgi par sava darba kvalitāti.
Kā Tev ir – vai Tu esi savā vietā tieši tur, kur strādā? Vai esi sajutusi un atklājusi savu īsteno dzīves misiju, ka tieši šo darbu darot, Tu sevi realizē vislabāk un jo vairāk dari, jo lielāks gandarījums un jo lielāks gandarījums, jo lielāka enerģija atkal darīt.
Nu jau no pieredzes es varu pateikt, ka tas ir tikpat svarīgi, kā satikt savu īsto un vienīgo, vai arī sakārtot savu veselību utt.
Izrādās, ka tad, kad Tava dvēsele dara to darbu, vai nodarbojas ar to lietu, kas tai paredzēta no Dieva, to vairs par darbu nemaz tā īsti nevar nosaukt. Tā ir dzīve ar lielo burtu. Tā ir dzīves baudīšana un svinēšana, jo caur Tevi nāk milzīgs daudzums dievišķas enerģijas, Visums Tevi atbalsta un Tu vari tikai baudīt kā notikumi kārtojas. Tu vari skatīties uz rezultātiem ko sasniedz un izjust vislielāko pateicību, ka Tev ir iespēja piedalīties paša dzīvē. Un mums visiem ir prieks saņemt šāda cilvēka darba augļus.
Ak, cik ļoti gribētos, lai cilvēki pēc iespējas nopietnāk izvēlētos savu nodarbošanos un mums būtu iespēja diendienā tikties ar cilvēkiem, kas ir laimīgi savā darba vietā.
Jā – tā ir laime dzīvot starp laimīgiem cilvēkiem. Tā būtu laime mums visiem.
Bet tā kā vienmēr sākam ar sevi, tad jautājums Tev –vai Tu zini, kas ir Tava īstenā dzīves misija tieši nodarbošanās ziņā? |
