Par misiju, aicinājumu un darba jomas izvēli
Komentāri:
Inese* -
2011-08-17 07:03
Savu visvieglāk ir atrast un atpazīt, ja pārdomā ko vislabāk patīk darīt (kaut atpūtas brīžos, kaut hobija līmenī). Pirmais ir jāatrod joma, kura dikti patīk.
īstenībā - parasti to jau zinām bērnībā. Citi bērni spēlē "ārstos", citi "veikalos", citi "skolās", citi ar klučiem, citi ar zīmuļiem utt.
Skatos uz desmitgadīgo bērnu mājās - viņa visu laiku modelē tērpus un katru nonēsāto lietu griež un kombinē un nepārtraukti kaut ko rada. Nu...tā jau ir ievirze.
Mums jāmēģina vai nu atcerēties ko ar prieku darījām agrāk, vai arī jāpaseko līdzi, kā patīk pavadīt laiku šobrīd.
Un tas īstenībā daudz ko pasaka priekšā.
Es arī visos iepriekšējos darbos "filozofēju par dzīves jēgu" un mīlestību, laimīgu dzīvi, sievišķību un vīrišķību utt.
Man ir paticis to darīt visu mūžu, un tikai pāris gadus atpakaļ, es pēkšņi sapratu, ka tā arī ir mana dzīves misija.
Līdz tam es domāju, ka ta'ir mana izklaide un patīkama laika pavadīšana.
Inese* -
2011-08-17 17:51
Labi, Gunita, es uzrakstīšu rakstu par to laiku kā gāju līdz savai misijas apziņai. Arī par to, kur ņemt spēku aprakstīšu. Es pacentīšos:)
Kristīnei-
Šķiet, ka Tu esi atradusi savu dzīves misiju. Vienkārši kā jau dzīvē mēdz būt ir iestājies kaut kāds bēguma periods. Par to nevajag uztraukties. Drīzāk es domāju, ka vajag padomāt kā šo pašu darbu darīt vēl savādāk - varbūt vēl papildus kādu specializēšanos kādā īpašā metodikā (nezinu vai arī ārstu praksē tā to sauc), vai varbūt atvērt privātpraksi, vai.....
Tāpat kā mums ģimenes dzīvē ik pa laikam ir kaut kas jāatjaunina un jāatsvaidzina attiecības, tā arī karjerā - ir kaut kas drusku jāpamaina un jāuzprišina :)
Varbūt ir jāsāk ar sevi un jautājumu "vai esmu laimīga?". Un pēc tam jau viss "pēc grāmatas" :))
Inese* -
2011-08-18 23:10
E tikko kā uzrakstīju vēl pāris rakstus par šo.
Redz - paveroties atpakaļ, man jau ir ļoti viegli teikt '- darīju tā un šitā, bet vai es būtu tikpat droša to paziņot arī tad, ja vēl nebūtu sasniegusi to savu misiju - nezinu.
Drošāk runāt ir tad, kad rezultāts jau ir "rokā".
Inese* -
2011-09-15 19:36
Es kaut kā domāju, ka tie mākslinieki, kas gāja politikā tiešām domāja, ka grib darīt labu tautai. Es personīgi nepazīstu Ausmu kantāni, bet man škiet, ka viņa tiešām domāja, ka politikā ieviesīs cilvēcību un mīlestību.
Un es faktiski esmu par to, ka šādiem cilvēkiem tur ir jābūt.
Jo, ja būs tikai un vienīgi juristi, politologi, ekonomisti - viņi visi ir strukturēto loģisko domāšanu un gribu teikt, ka brīžam dzīvi redz skaitļos vai rāmjos, kas ļoti atrauti no tautas, no mīlestības, no cilvēcības.
Man šķiet, ka politiķa misija savos pirmsākumos var būt tieši tā pati, kas piemēram mana misija - palīdzēt cilvēkiem dzīvot labāku un laimīgāku dzīvi.
Tikai tās metodes mums dažādas kā to gribam sasniegt.
Nu un jautājums par ambīcijām, varu, slavu, naudu utt. - nu tie ir tie dzīves pārbaudījumi, kas mūs katru var skart, ja sevi nesargājam no tā.
Inese* -
2011-09-15 20:19
Ir jau tā.
Bet no otras puses žēl, ka tie, kam tas padodas, savukārt vairs netrādā tautas labā, bet gan nepārtraukti spodrina un spodrina to savu izveicību dokumentu lasīšanā, skaidrošanā vai veidošanā.
Man škiet, ka brīžiem tie cilvēki ir sapinušies paši savā sistēmā, ko rada.
Viņi rada grūtības, lai pēc tam ir ko pārvarēt.
man škiet, ka vienkārši šad tad ir labi, ja pienāk citādi domājošs un paprasa elementāru jautājumu -kapēc vajag visu tā sarežģīt?
Atceros, kad strādāju ministrijā, tad tur kādu 1,5 gadu vajadzēja "cīnīties, lai kādā likumā ieliktu vienu vai divus vārdus. un tiklīdz beidzot ielika, tā varēja tūkstots lietas notikt, kuras pirms tam ar notika tikai bez finansējuma.
Un vēl vajadzētu saprast kas ir tas, kas tiem veiksmīgajiem politiķiem padodas.
Runāt, manipulēt, sarunāt, nokārtot (visādos līmeņos), izbīdīt.
Kas ir tas, ko uzskatām par veiksmīgu politiķi, kam redzam , ka viņa dzīve misija tiešām ir politiķis.
Nu taču par mūziķiem vai citu profesiju pārstāvjiem varam pateikt uzreiz kam ir kam nav, vai ne?
Un kā ir ar politiķiem?
Vai varam nosaukt kādu vārdā un pateikt - jā lūk viņa misija ir būt politiķim.
Pieļauju, ka tālāk par Vairu Vīķ-i Freibergu un vēl dažiem uzvārdiem mēs netiksim. Bet ...vajadzētu vismaz 100.
īstenībā vēl vairāk - lai ir no kā izvēlēties :))
ak, cik sarežģīts temats :)
Inese* -
2011-09-15 20:38
Es zinu. Bet ne par to stāsts.
Mēs iesākam runāt par politiķa misiju.
Lūk, ja mēs runātu par aktieriem, mums uzreiz būtu vesele plejāde ar cilvēkiem, kurus varam nosaukt kā talantīgus, kā tos, kas atraduši savu misiju.
ja mēs runātu par mūziķiem, tad atkal.
Ja mēs runātu par jebkuras jomas pārstāvjiem -tad varētu to izdarīt.
Bet kapēc domājot par politiķiem to izdarīt ir tik grūti?
Hmmmm....par šo 'jāpadomā.
Paldies, Kate, ka ierosināji šo tēmu pakustināt.
Lai arī tur, kur runa par politiku, tur kašķis klāt, bet nu...mēs jau te vairāk tādā kā būtību un nevis par ko balsot.
 Atbildot uz komentāriem pie tēmas par jauno Laimes terapijas nodarbību lektoru kursu, sāku domāt cik būtiski ir mums katram pašam sajust savi īsto nišu vai īsto jomu, ar ko nodarboties.
Es rakstu rakstus, vadu seminārus, rakstu grāmatu un konsultēju cilvēkus tādēļ, ka nevaru to nedarīt. Man tas rodas un notiek pats par sevi un jo vairāk daru, jo man tas sagādā lielāku prieku un jo vairāk cilvēkiem tas ir vajadzīgs. Tas aug plašumā reizē ar manu enerģiju.
Bet, kādu dienu es skatījos igauņu seriālu „Vēju zeme” un tur kara apstākļos sievietes pieteicās par žēlsirdīgām māsām. Lūk, es uzreiz sapratu, ka ar visu savu mīlestību pret cilvēkiem un bezgalīgu vēlēšanos citiem palīdzēt, es nespētu to darīt fiziski. Es nevarētu skarties klāt un pārsiet brūces, masēt vai apkopt. Nu..teiksim tā – es to varētu gan, ja nebūtu neviena, kas palīdz, bet...tas noteikti nebūtu mans sapņu darbs, mana misija un mans dzīves veids.
Un tad nu es tā sapratu, ka tas ir tik ļoti būtiski – izmantot savu potenciālu tur, kur tu tiešām vari pirmkārt jau izdarīt maksimāli labi, savu spēju robežās, otrkārt – tev no tā enerģija nāk klāt, nevis sarūk. Treškārt-tu vari priecāties par katru minūti, ko pavadi savā darbā, un saņem milzīgu gandarījumu. Tu vari iegūt visaugstākos darba augļus, kādi vien iespējami (gandarījums, atalgojums, pateicība utt.) un visu laiku kā personība augt, jo tava dvēsele dzīvo saskaņā ar savu misiju.
Esmu bijusi pie daudziem fantastiskiem speciālistiem vai skatījusies kā profesionāļi strādā –un ir vienalga vai šeit runājam par ārstiem, celtniekiem, skolotājiem , aktieriem vai dārzniekiem. Iedomājies sevi jebkurā no šīm jomām un ir taču tā, ka pie kādas – dvēsele burtiski līksmo un pie kādas citas profesijas labākā gadījumā nav nekādas izjūtas.
Lūk – kad no malas skatos kā cilvēki strādā – es vienmēr varu pateikt vai cilvēks ir savā vietā un ir atradis savu dzīves jēgu un misiju, vai arī nē. Bet ne jau tas ir svarīgi, ka es to redzu. Svarīgi, lai cilvēks pats ir atradis savu vietu un tajā ir laimīgs. Svarīgi un ļoti patīkami ir ar šādiem cilvēkiem tikties un sadarboties. Ja iet pie ārsta – tad pie tā ārsta, kurš ar gandarījumu dara savu darbu un pilda savu misiju. Ja celt māju – tad lai to dara meistari, kas strādā no sirds un ir laimīgi par sava darba kvalitāti.
Kā Tev ir – vai Tu esi savā vietā tieši tur, kur strādā? Vai esi sajutusi un atklājusi savu īsteno dzīves misiju, ka tieši šo darbu darot, Tu sevi realizē vislabāk un jo vairāk dari, jo lielāks gandarījums un jo lielāks gandarījums, jo lielāka enerģija atkal darīt.
Nu jau no pieredzes es varu pateikt, ka tas ir tikpat svarīgi, kā satikt savu īsto un vienīgo, vai arī sakārtot savu veselību utt.
Izrādās, ka tad, kad Tava dvēsele dara to darbu, vai nodarbojas ar to lietu, kas tai paredzēta no Dieva, to vairs par darbu nemaz tā īsti nevar nosaukt. Tā ir dzīve ar lielo burtu. Tā ir dzīves baudīšana un svinēšana, jo caur Tevi nāk milzīgs daudzums dievišķas enerģijas, Visums Tevi atbalsta un Tu vari tikai baudīt kā notikumi kārtojas. Tu vari skatīties uz rezultātiem ko sasniedz un izjust vislielāko pateicību, ka Tev ir iespēja piedalīties paša dzīvē. Un mums visiem ir prieks saņemt šāda cilvēka darba augļus.
Ak, cik ļoti gribētos, lai cilvēki pēc iespējas nopietnāk izvēlētos savu nodarbošanos un mums būtu iespēja diendienā tikties ar cilvēkiem, kas ir laimīgi savā darba vietā.
Jā – tā ir laime dzīvot starp laimīgiem cilvēkiem. Tā būtu laime mums visiem.
Bet tā kā vienmēr sākam ar sevi, tad jautājums Tev –vai Tu zini, kas ir Tava īstenā dzīves misija tieši nodarbošanās ziņā? |
