Kā atgūt mieru un harmoniju sevī


 Vai Tev ir kādreiz tā bijis (zinu, ka, protams, ir) ka sadusmojies, sakreņķējies, vai gluži vienkārši nevari rast atrisinājumu kādai situācijai, kas reāli krīt uz nerviem.

Un tad vienmēr liekas –nu ja kāds pateiktu ko lai dara.

Kā lai nomierinos? Kā lai tieku ar visu šito galā.

 

...
Komentāri (27)  |  2010-06-28 05:41  |  Skatīts: 10492x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


veselīgs miegs - laimes un apmierinājuma pamats


 Šodien netīšām esmu spiesta pārliecināties par jau sen zināmo likumsakarību, ka laimes sākas no labas izgulēšanās.

 

Mums šonakt bija „Jāņu nakts” dēļ mazajiem kaķēniem. Viņi taisīja vienu blēņu pēc otras, un vienu blīkšķi pēc otra un tieši tad, kad katrreiz likās, ka šie ir piekusuši un nu liksies mierā, tad atkal uzradās kāda jauna aktivitāte, kas to gulēšanu izjauca. Un šodien ar visu to, ka tiešām esmu visnotaļ noskaņota uz lielu rakstīšanu un strādāšanu, tik laba sajūta kā vakar man tomēr nav.

...
Komentāri (0)  |  2010-06-28 05:37  |  Skatīts: 1547x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


...un radās doma


 Šodien piedzīvoju mirkli, kad precīzi notvēru kā rodas jauna ideja, jauna doma un tu stāvi un saproti, ka tas ir līdzīgi kā mīlestībā rodas bērns.

Tu stāvi laimīga un zini – re, piedzima doma.

Un nevis garām skrienoša, bet tāda, kura tupinās augt, veidoties, izveidosies par kaut ko konkrētu un dzīvos savu dzīvi.

...
Komentāri (8)  |  2010-06-27 04:56  |  Skatīts: 3575x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Līgo nakts stāsts


Solīju Tev izstāstīt par maniem pasakaini skaistajiem Jāņiem.

Tad, lūk, –šis būs tas stāsts.

 

Šogad bija pienācis tāds brīdis, kad bija skaidrs, ka paliksim mājās un šī gada līgošana mums būs mierīga, dziļa, rituālu un sajūtu piepildīta.

Būsim tikai mēs. Tikai ģimene.

 

...
Komentāri (6)  |  2010-06-27 04:47  |  Skatīts: 4207x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Labrīt, tik saulainā rītā!


 Labrīt :)

 

Šorīt ir tik ārkārtīgi skaists rīts, ka pilnīgi nevaru nociesties, lai dalītos ar Tevi savās sajūtās. Šīs trīs dienas, kopš sarunājos ar Tevi, man tas reāli ir iepaticies.

Un Tev?

 

Šobrīd esmu pie jūras. Tas ir tik ļoti netipiski, jo man nav paraduma ņemt līdzi datoru un aprakstīt savas sajūtas notikuma laikā, bet šoreiz tas ir  savādāk. Šodien es vismaz kādas 10 stundas būšu pludmalē un tad nu izdomāju, ka laptops noderēs.

...
Komentāri (2)  |  2010-06-26 18:17  |  Skatīts: 1702x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Par fermu, par biržu un krējuma kulšanu


 Šodien kaut kā paskatījos draugos sadaļā ko „dara tavi draugi” un nonācu pie atkal jaunām pārdomām, jo viss saraksts bija par to cik ko kurš iesējis, ko novācis un ko nopircis fermā. Labākais tas, ka es noteikti vispār pat neuzzinātu kas tas ir, ja vien man mājās nebūtu 9 gadīgs bērns, kurš tur arī aktīvi darbojas.

Un tad nu kaut kad paskatījos kas tur notiek un esmu patiesi izbrīnīta par to cik daudzi pieauguši un visnotaļ nopietni cilvēki nodarbojas ar šīs spēles spēlēšanu, punktu uzkrāšanu, vaktēšanu kad kas jānovāc, kad kas jāizravē vai jāaplaista.

...
Komentāri (5)  |  2010-06-25 18:34  |  Skatīts: 1980x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Klients, pacients vai skolnieks?


 Šoreiz gribu ar Tevi parunāt par to cik cilvēki ir gatavi uzņemties atbildību par savu dzīvi. Ir bieži dzirdams, ka cilvēki gatavi lamāt valdību, vainot vīru, sievu vai vēl kādu citu, kas izpostījis viņa dzīvi. Kāds cits uzskata, ka vainīga ir viņa veselība, naudas trūkums vai politiskā situācija. Kāds vēl vaino pats sevi, ka nav gana apķērīgs vai izveicīgs, lai jauniem apstākļiem pielāgotos. Vēl kāds vaino Dievu vai baznīcu, vai vecākus, vai skolotājus. Nu –plašs klāsts, ja vien gribam atrast vainīgos ;)

 

Un no tā izriet kā pieiet tam, lai kaut ko savā dzīvē mainītu. Ir cilvēki, kas iet pie psihoterapeita, pie psihologa, pie mācītāja, pie dziednieka, pie zīlnieka, pie ekstrasensiem utt.

...
Komentāri (3)  |  2010-06-25 05:44  |  Skatīts: 2321x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Par psiholoģiju, ezotēriku un mūžīgām zināšanām


 Šodien man tiešām ir fantastiski ražīga diena. Bija pāris mēneši, kad nevarēju uzrakstīt nevienu rindiņu. Mani regulārie lasītāji jau bija sabēdājušies un jautāja kas noticis. Un man tiešām jāsaka, ka ir tādi kā informācijas uzkrāšanas periodi un došanas periodi. Lūk, tad man kādi pāris mēneši bija enerģijas uzkrāšanas un jaunas informācijas saņemšanas periods, un tagad ir sācies atkal atdošanas laiks.

Jocīgi, bet fakts.

Vai Tev arī tā ir?

...
Komentāri (6)  |  2010-06-25 01:46  |  Skatīts: 5078x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Par mīlestību, atbildību un spēku


 Un tagad stāsts par mātes mīlestību, spēku, nesavtību.

 

Mūsu kaķenītei Zārai ir 4 kaķēniņi. Nu jau drīz viņiem būs mēnesītis. Un, goda vārds, rūpīgāku mammu par Zāru dzīvē neesmu redzējusi. Galu galā arī Lotei sen sen atpakaļ bija bērniņi, bet viņa drīzāk bija gatava man tos atnest un pati doties dzīvē, nekā tur visu laiku ar viņiem noņemties.

Bet Zāriņa ir absolūtā mamma. Viņa visu sevi velta saviem mazajiem un modri skatās līdzi visam, kas ar viņiem notiek.

...
Komentāri (0)  |  2010-06-25 00:55  |  Skatīts: 1149x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.


Nepaēdušie kucēni


 Un tagad divi temati, kas radušies esot kopā ar maniem mīļajiem mājdzīvniekiem suni Džekiju un kaķenīti Zāru. Ir mums arī Lote, bet viņa šajos stāstos nepiedalīsies.

 

Džekijs mūsu mājās ir nesen. Mēs viņu paņēmām jau pa pusei pieaugušu. Viņam jau bija gads. Līdz ar to es galīgi nezinu kā pagājuši viņa kucēna gadi un sākotnēji nemaz nedomāju, ka tas tik būtiski. Īstenībā arī tagad domāju, ka visi niķi un stiķi ir labojami un maināmi ar mīlestību, bet katrā ziņā vieglāk būtu, ja zinātu kāds viņš bijis maziņš.

Nu, lūk – stāsts būs par vienu netikumu, kas parādījās nesen, bet toties tagad ir reāli traucējošs. Proti, tad, kad mēs neesam klāt, Džekijs labprāt nočieps ēdienu, kas atstāts uz galda. Un tas var notikt visnegaidītākajās situācijās – piemēram, uzklāju galdu un kamēr sagaidu pie durvīm viesus, tikmēr Džekijs jau pa burzmai ir pielavījies un kaut ko paņēmis. Vienreiz vispār visu pa tīro apēdis. Citreiz izēd sviesta trauku. Citreiz izlaiza cukuru. Nu, jau sāku domāt – ar ko gan es šādas viņa īpašības un izturēšanos izsaucu (kā zināms mēs taču ar domām veidojam notikumus ap un ar mums), kad pēkšņi mana mamma man ieteica palasīt, ko saka suņu psihologi. Es pa godīgam ķēros klāt un nu man viss skaidrs, ja kucēns bērnībā ir cietis izsalkumu, tad visu atlikušo mūžu viņš grib ēst pārpārēm, ir alkatīgs un šad tad spējīgs uz pārtikas zagšanu.

...
Komentāri (0)  |  2010-06-25 00:33  |  Skatīts: 941x         Ieteikt draugiem       TweetMe    

Lasīt tālāk.