Šodien kaut kā paskatījos draugos sadaļā ko „dara tavi draugi” un nonācu pie atkal jaunām pārdomām, jo viss saraksts bija par to cik ko kurš iesējis, ko novācis un ko nopircis fermā. Labākais tas, ka es noteikti vispār pat neuzzinātu kas tas ir, ja vien man mājās nebūtu 9 gadīgs bērns, kurš tur arī aktīvi darbojas.
Un tad nu kaut kad paskatījos kas tur notiek un esmu patiesi izbrīnīta par to cik daudzi pieauguši un visnotaļ nopietni cilvēki nodarbojas ar šīs spēles spēlēšanu, punktu uzkrāšanu, vaktēšanu kad kas jānovāc, kad kas jāizravē vai jāaplaista.
Un tad man tiešām jāsāk domāt - kas tas ir? Opijs tautai, lai domājot par virtuālu ražu un mestos sacensībā par punktiem, nebūtu jārisina ikdienas reālās situācijas? Vai arī tik ļoti apnikusi reālā dzīve, ka gribas vismaz ko sasnieg virtuālā vidē?
Kas tas ir?
Kāpēc cilvēki, kas šobrīd kopumā izdzīvo krīzi un ne tik labus laikus, nododas spēlīšu spēlēšanai un nevis savas situācijas uzlabošanai? Nu vienalga – garīgā, fiziskā vai materiālā izpausmē?
Man daudz saprotamāk būtu, ja cilvēks pieteiktos bibliotēkā un sāktu tiešām daudz lasīt. Vai uzsāktu kādu fizisku aktivitāšu kūri – nu, piemēram, nūjošanu.
Vai sāktu darboties nevalstiskā organizācijā? Vai meklētu iespējas papildus nopelnīt?
Galu galā tieši tādu pašu laiku kā aizņem ferma pie datora, tāpat var darboties biržā veicot ieguldījumus, uzkrājumus un radot peļņu. Un zinu, ka šo lietiņu var sākt ar 5iem latiem vai 20 latiem.
Ok, ok – tas tiešām prasītu laiku, lai no 5 latiem 100 uzaudzētu, vai no 100 pēc tam 1000. Bet toties tam būtu kāda jēga.
Ja reiz visi visapkārt sūdzas par ekonomisko krīzi un naudas trūkumu, tad, lūk, – re šeit ir neLatvijas nauda – ņem! Mācies, apgūsti, izsēdi, dari.
Vai kaut audzē reāli tos lokus, pupiņas vai kāpostus. Un pārdod tirgū. Un iegūsti reālu naudu.
Un tas no visām pozīcijām būs ļoti labi – no dabas un dievišķā viedokļa ir labi, kopt zemi, ko sēt, stādīt un izaudzēt. No savas enerģētikas viedokļa – fizisks darbs ar zemi ir ļoti enerģētiku uzlabojošs, un galu galā nopelnītā naudiņa varētu papildināt trūcīgo krīzes laika budžetu.
Es tomēr esmu par to vardi, kas sakūla pienu krējumā un nenoslīka.
Ļoti, ļoti man gribētos, lai priekšvēlēšanu kampaņas vietā cilvēki izveidotu atbalsta un motivācijas pasākumus mūsu sabiedrībai. Lai politiku sasaistītu ar cilvēku un garīgu atjaunotni. Lai nevalstiskas organizācijas iesaistītos šajā procesā.
Lai cilvēki masveidā nenodarbotos vis ar zagšanu fermā, bet ar radīšanas procesiem savā dzīvē.
Lai uzņemtos atbildību par savu dzīvi un tiešām ko mainītu.
Jā.....ļoti nopietns temats, kuru vienā rītā viss neizdomāsi ;)
