Ticēt un uzdrošināties
Komentārs:
inese -
2013-03-16 17:48
Paldies, mīļo Zandiņ, par šo rakstu. Es laimīga to lasot. Man prieks, ka Pavasara studija ir vieta, kur gūt motivāciju un iedvesmu.
Bet jādara jau pašam.
Un tādēļ vēl jo vairāk, Zandiņ, par Tevi prieks - ka Tu dari, Tev sanāk un Tu vēl piedevām dalies tālāk jau ar savu pieredzi.
Izcili. Tas ir tieši tā, kā es redzu pasauli, kā es to biju savos sapņos izsapņojusi, kad radās Pavasara studija.
Jā....tieši tā tai manā vīzijā toreiz bija.
Ir milzīgs prieks un laime to piedzīvot.
Viena lieta ir man pašai darīt un redzēt, ka sanāk, ka noder, ka aug. Un pilnīgi jau cits daudz lielāks gandarījums ir par to, ka tas viss aiziet jau plašumos. Ka tas darbojas ne tikai man, bet katram, kurš dara.
Zandiņ, lai svētība Tev Tavā ceļā.
sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀautors: ZANDA TIESNIECE
 Sveika, Pavasara studija! Sveiks, mīļais lasītāj!
Man jau šķiet, ka Pavasara studijai un Tev veltu arvien vairāk nelielus rakstiņus un savas domas un pārdomas. Šobrīd vēlos teikt vienkāršu Paldies! Paldies, kas nāk no sirds un no sajūtām.Kāpēc?Jo Pavasara Studija ar jaukām un burvīgām dāmām man palīdzēja noticēt pašai sev. Viņas iedvesmo ne vien mani, bet droši vien, ka arī Tevi.Tas ir pats svarīgākais. Būt pašai, ko ikdienas māca semināros, jo bieži ikdienas steigā to aizmirstam. Mēs aizmirstam, ka mēs esam burvīgas, laimīgas sievietes un galvenais, ka mēs dzīvojam mūsu radītā pasaulē.Vēl nesen es dzīvoju citu radītā pasaulē. Pagājušo gadu es veidoju savu pasauli, kas aug arvien lielāka un mīlestības piepildīta. Es aizgāju no darba, kas garantēja stabilus ienākumus, lai veltītu laiku un ikdienu, savas domas un rūpes, un, galvenais, mīlestību jaunas, savas pasaules veidošanai, laimīgas pasaules veidošanai. Tajā brīdī man bailes par iztiku nebija, kaut arī iekrājumu nebija. Tajā brīdī visapkārt man valdīja haoss un pārmetumi, par to, ko es daru. Bet, man bija sajūta, ka Pavasara Studijas atbalsts un viņu ticība man, bija tik liela, ka es to izdarīju un ne brīdi nenožēloju. Man reizēm šķiet, ka bez Inesītes un Dainītes tas nenotiktu tagad.. viņu ticība man un mums visām ir neizmērojama. Es viņām abām saku lielu paldies!Šobrīd, kad ārā strauji nāk Pavasaris, nu es varu iet nesteidzoties pa ielu. Ejot pie klientes, es nesteidzos, es smaidu, jo nu man ir apziņa, ka es esmu vajadzīga viņai. Tagad arī es varu palīdzēt sievietēm, palīdzēt viņām justies skaistām. Mani ceļ spārnos apziņa, ka dāmas pie manis nāk, lai es viņām palīdzētu. Un mani vairs neizbrīna, ka sievietes pēc 40 gadu vecuma nekad nav likušas grimmu, jo saprotu, ka nu ir viņām pienācis laiks sajusties kā skaistām un iekārojamām sievietēm. Un, ka beidzot viņas to vēlas.Manī ir gandarījums, kad līgavām, sieviešu vienā no skaistākajām dienām, varu būt līdzās, padarot viņas neatvairāmas, jo viņas man uztic vienu no svarīgākām lietām – savu izskatu. Katru reizi, kad zvanot man lūdz meikapu kāzu dienai, es jūtos pacilāta. Es smaidu. Bieži līgavām nav, kas viņām palīdz uzvilkt kleitu... Un tad tur esmu es! Šīs sajūtas katru reizi ir tik neaprakstāmas.Un tā arī ir... man ir sajūta, ka ar savu vēstījumu es piepildu sevi, savu pasauli, Tavu pasauli un saņemu pretī bezgala daudz mīlestības.Beidzot es radu, es smaidu un, droši vien, ka esmu iemācījusies caur savu vēstījumu nodot arī mīlestību.Paldies Dievam un Eņģeļiem! Paldies Pavasara studijai! Paldies Tev!Zanda
Piespogula.lv |
