Ticēt un uzdrošināties
Komentārs:
illva -
2013-03-15 05:57
Pasakains stāsts....un tik pat pasakaina dzīve....pēc tik lielas uzdrīkstēšanās....tas solis ir milzīgs...un tik kaifiga sajūta lasot šo Tavu dzīves stāstu)))
sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀautors: ZANDA TIESNIECE
 Sveika, Pavasara studija! Sveiks, mīļais lasītāj!
Man jau šķiet, ka Pavasara studijai un Tev veltu arvien vairāk nelielus rakstiņus un savas domas un pārdomas. Šobrīd vēlos teikt vienkāršu Paldies! Paldies, kas nāk no sirds un no sajūtām.Kāpēc?Jo Pavasara Studija ar jaukām un burvīgām dāmām man palīdzēja noticēt pašai sev. Viņas iedvesmo ne vien mani, bet droši vien, ka arī Tevi.Tas ir pats svarīgākais. Būt pašai, ko ikdienas māca semināros, jo bieži ikdienas steigā to aizmirstam. Mēs aizmirstam, ka mēs esam burvīgas, laimīgas sievietes un galvenais, ka mēs dzīvojam mūsu radītā pasaulē.Vēl nesen es dzīvoju citu radītā pasaulē. Pagājušo gadu es veidoju savu pasauli, kas aug arvien lielāka un mīlestības piepildīta. Es aizgāju no darba, kas garantēja stabilus ienākumus, lai veltītu laiku un ikdienu, savas domas un rūpes, un, galvenais, mīlestību jaunas, savas pasaules veidošanai, laimīgas pasaules veidošanai. Tajā brīdī man bailes par iztiku nebija, kaut arī iekrājumu nebija. Tajā brīdī visapkārt man valdīja haoss un pārmetumi, par to, ko es daru. Bet, man bija sajūta, ka Pavasara Studijas atbalsts un viņu ticība man, bija tik liela, ka es to izdarīju un ne brīdi nenožēloju. Man reizēm šķiet, ka bez Inesītes un Dainītes tas nenotiktu tagad.. viņu ticība man un mums visām ir neizmērojama. Es viņām abām saku lielu paldies!Šobrīd, kad ārā strauji nāk Pavasaris, nu es varu iet nesteidzoties pa ielu. Ejot pie klientes, es nesteidzos, es smaidu, jo nu man ir apziņa, ka es esmu vajadzīga viņai. Tagad arī es varu palīdzēt sievietēm, palīdzēt viņām justies skaistām. Mani ceļ spārnos apziņa, ka dāmas pie manis nāk, lai es viņām palīdzētu. Un mani vairs neizbrīna, ka sievietes pēc 40 gadu vecuma nekad nav likušas grimmu, jo saprotu, ka nu ir viņām pienācis laiks sajusties kā skaistām un iekārojamām sievietēm. Un, ka beidzot viņas to vēlas.Manī ir gandarījums, kad līgavām, sieviešu vienā no skaistākajām dienām, varu būt līdzās, padarot viņas neatvairāmas, jo viņas man uztic vienu no svarīgākām lietām – savu izskatu. Katru reizi, kad zvanot man lūdz meikapu kāzu dienai, es jūtos pacilāta. Es smaidu. Bieži līgavām nav, kas viņām palīdz uzvilkt kleitu... Un tad tur esmu es! Šīs sajūtas katru reizi ir tik neaprakstāmas.Un tā arī ir... man ir sajūta, ka ar savu vēstījumu es piepildu sevi, savu pasauli, Tavu pasauli un saņemu pretī bezgala daudz mīlestības.Beidzot es radu, es smaidu un, droši vien, ka esmu iemācījusies caur savu vēstījumu nodot arī mīlestību.Paldies Dievam un Eņģeļiem! Paldies Pavasara studijai! Paldies Tev!Zanda
Piespogula.lv |
