Vēlēšanās pret nevēlēšanos
Komentārs:
inese -
2012-09-14 05:10
Paldies, Ilona, par šo tēmu. Es daudz esmu par to domājusi gan par sevi, gan citiem.
Tur kaut kur ļoti tuvu ir tā sajūta, ka palaižot savus sapņus, rodas sajūta, ka kādu savu daļu nodod un pēc kāda laika gribas atkal par to pašu sapņot un mēģināt to piepildīt.
Tai palaišanai ir jābūt ļoti, ļoti pa īstam :)))
sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ
 Kā Jums šķiet, kas cilvēkā uzvarēs? Vai vēlēšanās vai nevēlēšanās? Sākumā droši vien vēlēšanās. It īpaši, ja tā nav liela un ir viegli sasniedzama. Bet dzīve ir interesanta, jo, novērtēt sasniegto, varam tikai tad, kad ir kaut kas nesasniegts. Pretstati.
Vēlēšanās darīt un nevēlēšanās darīt. Man jau šķiet, ka cilvēks vienmēr sāk ar vēlēšanos darīt. Un dara. Man ir bijušas dažādas vēlēšanās, kuru saraksts tikai papildinās.
- Vēlēšanās, vēlme iegūt labu izglītību
- Apgūt papildus prasmes
- Sakārtot beidzot kādu plauktu
- Sākt vingrot
- Iemācīties papildus svešvalodu
- Pavadīt laika vairāk ar bērniem
- Iemācīties adīt
- Vairāk palīdzēt vecākiem
- Lasīt garīgu literatūru
- Dot mīlestību visiem cilvēkiem
- Būt formā
- Būt čaklai
- Sasniegt savus mērķus
- ....
Normāls saraksts. Bet vai kādreiz esiet veidojuši sarakstu tikai ar tām vēlmēm, sapņiem, kas palika nepiepildīti, kas neizdevās, kurus nesanāca piepildīt dažādu iemeslu dēļ. Šeit nerunāsim par to, ka labi, ka tā sanācis un droši vien tā tam vajadzēja notikt. Mēs mīlam savu dzīvi un tātad tam tā vajadzēja būt. Bet šodien, lasot Lūli Vīlmu, guvu atziņu, ka arī šīs situācijas, šī pieredze ir no mūsu sirds jāatbrīvo, jāpiepilda ar mīlestību. Šī mācībstunda jāapgūst un no tās jāatvadās
Kas notiek, ja šie sapņi netiek palaisti prom - tieši tāpat kā kāda negatīvā pieredze, negatīvās situācijas tie kā akmeņu kaudze velkas mums līdzi. Mēs viņus neredzam - ja redzētu, sen būtu tikuši vaļā, mēs pat to neapzināmies, bet tie ir kā enkurs, kas velk mūs prom no mūsu attīstības un izaugsmes. Tā ir negatīvā pieredze, kas mums zemapziņā signalizē - toreiz tas Tev neizdevās, tik lieli sapņi Tev nepiepildās, to īstenot ir ļoti grūti..... Un tas nemanot rada iekšēju, nemanāmu nevēlēšanos. Kas tāpat kā bailes - vienmēr uzvar. Skumjākais tas, ka mēs pat īsti nesaprotam, kāpēc neizdevās, varbūt kāpēc neko nesākām, kāpēc otreiz nemēģināsim. Mūsu iekšējā, pa mazam, mazam piliniem krājusies neizdošanās, tad radusies nevēlēšanās dod Visumam zīmi - nevēlos.
Ko iesaku? Lūdzu, pārmaiņas pēc izveidojiet sarakstu ar visām iecerēm, pat vispārdošākajiem sapņiem, ko vēlējāties piepildīt un kas vien kaut reizi bija ienākuši prātā, un kaut kādu tikai Jums vai tikai Visumam zināmu iemeslu dēļ nepiepildijāt. Piepildot tos ar mīlestību, pateicību un palaidiet tos prom. Atbrīvojiet sevi no pagātnes un iztīriet vietu jaunai pieredzei. Atbrīvojiet sevi no kārtējās nemanāmās nastas.
Mēs mācāmies, iepazīstot un iemīlot sevi.
Ilona Šmuilāne
|
