Dace Kalēja - 2012-09-13 01:20
Es šobrīd mācos dzīvot viegli un nemaz nesaspringstu uz sapņiem, kurus esmu kādreiz iedomājusi, bet neesmu īstenojusi. Es jau uzreiz uztveru ar domu - ja nesanāk, tad nav šobrīd man vajadzīgs. Un ticu, ka visi Visumam un Eņģeļiem izteiktie sapņi katrs savā laikā atnāks pie mums (nu, tikai, ja ticēsim) :)) Un piekrītu, ja savus nepiepildītos sapņus pārdzīvojam un neatlaižam vaļā, tad tie kā nepadarīto darbu saraksts velkas līdzi.

Lai mums izdodas dzīvot ar vieglumu!

bilze - 2012-09-13 06:58
Raksts man šodien tieši laikā. Tā es te cīnos ar gribu/negribu, varu/nevaru un tamlīdzīgām lietām. Un lasot sapratu, ka pat neskatoties uz to, ka tik ļoti daudz kas ir izdevies un piepildīts, taču es vēl joprojām domās atgriežos pie nepaveiktā, pie tā, kas nesanāca kā gribēts, pie "neveiksmēm"..
Būs kur piestrādāt, jo tiešām jūtu, kā tās velk atpakaļ un "tur pie zemes"..
Paldies par ierosmi!

ilonas - 2012-09-13 17:59
Man prieks, ka mans raksts noderēja.

Dace Kalēja - 2012-09-14 04:01
Paldies, Ilona, ka šo tēmu atvēri. Ja tā piedomā pie šiem nesasniegtajiem sapņiem, tad tomēr izpeld arī tādi, par kuriem ir žēl, ka nav piepildīti.
Tātad piepildīt ar mīlestību, pateicību un palaist vaļā :)

Un, kas zin, varbūt tā samīļoti un atbrīvoti, šie sapņi tomēr piepildās :))

inese - 2012-09-14 05:10
Paldies, Ilona, par šo tēmu. Es daudz esmu par to domājusi gan par sevi, gan citiem.
Tur kaut kur ļoti tuvu ir tā sajūta, ka palaižot savus sapņus, rodas sajūta, ka kādu savu daļu nodod un pēc kāda laika gribas atkal par to pašu sapņot un mēģināt to piepildīt.
Tai palaišanai ir jābūt ļoti, ļoti pa īstam :)))

illva - 2012-09-14 06:48
Njāāā...šķiet...tikai tagad es esmu izauklējusi šo domu....nenest vairs to akmeņu kaudzi līdzi...kādā vienā no dzīves jomām....bet šā doma vēl ir jāsakontrolē...jo tas ir tik jauns priekš manis...es biju pieaugusi klāt tai domai...cēlos un gūlos ar vienu domu.
Bet....lai arī apzinājos jau kādu laiku, ka ir jāatlaiž....vienkārši nespēju....nu šķiet ir pienācis laiks....uzpūst dvašu savai akmeņu kaudzei....un izšķidināt tos...kā pūkas:)
Paldies Ilona...ka iečubināji šeit savu rakstiņu:)
Paldies Inesītei, kura nepārtraukti par to runā:)
Bet!!!!...dzirdēt ir viens....saprast ir vēl kas cits...un izauklēt šo domu...bija vajadzīgs laiks.....un situācija, kur man vajadzēja nepārspīlējot sēdēt un gaidīt kādu savu rindu septiņas garas stundas....kur es beigās piecēlos...nesagaidiju un aizgāju....un tikai šajā situācija....man sarunās ar Dievu atnāca šī brīnišķīgā doma....par situācijas pieņemšanu....un atlaišanu.
Samīļojiens meitenes...brīnumaini.....kaifīga....ir šī sajūta:)))))

illva - 2012-09-14 17:05
Inesīt:).....jāāā...es pilnībā Tev piekrītu....par to sajūtu...,ka palaižot savus sapņus...ir!!!!...sajūta!!!...,ka kādu savu daļu nodod. Esmu šorīt piecēlusies...un man sevi bija tik jāsakontrolē, lai nebūtu jāsapņo un jāmēģina par visu varīti to piepildīt.....bet es smaidu.....jo tik precīzi Tu to esi pateikusi....man tas tik ļoti palīdz....paldies:)
Samīļojiens.

saulgrieze - 2012-09-14 18:39
Paldies, Ilona! Tieši tas, kas tagad dilstoša mēness laikā nepieciešams. Stundām lasot dzērvenes, kā reiz atbrīvojies daudz laika iekšējām sarunām un darbiem :)))

ilonas - 2012-09-14 21:44
Dilstošs mēness!!!! Paldies Saulgrieze, ka šo faktu pieminēji. Es biju jau pamanījusi, ka jūtu, kad ir augošs mēness. Bet tikai tagad sapratu, kāpēc tik ļoti pēdējās dienas veicu piedošanas meditācijas. Ah, cik tas ir jauki, ka ļaujies sajūtai un dari un tad attopi, ka pat pareizā laikā dari.