Nedaudz par tīrību


Komentāri:

irinad - 2012-06-09 00:49
Sveikas Meitenes,
atbildot uz Jūsu komentāriem man gribas pateikt tikai, ka runa šinī rakstā neiet nedz par kvantu fiziku (kas mani ļoti interesē), nedz par urāna nozīmi pēdējo 100 gadu tehniskajā progresā. tas var kādu interesēt, kādu - nē. Es rakstu par pamatu pamatiem, kas cilvēkiem jāapgūst jau bērnībā. Ja kāda nepievērš vērību tīrībai, ko atstāj pēc sevis tualetē, kāpēc tad šī sieviete staigā tīrajās drēbēs? Kāpēc neiet uz lietišķo tikšanos aptraipītajā blūzītē? Man ļoti patīk filma, kas ir uzņemta pēc Mihaila Bulgakova romāna Suņa sirds, lūdzu noskatieties šīs filmas fragmentu, kas sasaucās ar manis teikto: http://www.youtube.com/watch?feature=endscreen&NR=1&v=7eBgxDYiyA4

Ar pateicību par Jūsu viedokļiem,
Irina


irinad - 2012-06-14 22:18
es domāju, ja mēs visas par to runāsim un rīkosimies pareizajā virzienā, to iemācīsies arī mūsu bērni, tā pamazām mēs sakārtosim mūsu Zemi:)


sadaļa: LEKTORI RAKSTA
Аutors: Irina Dobrovoļska

 Sveicināta Mīļā!

Mūsu sarunas es gribētu sākt ar sarunu par tīrību. Pavasara studijas mājas lapā šī ir viena no pamattēmām. Praktiski visi raksti ir veltīti tīrībai - kā iekšējai, tā arī ārējai. Kā teica pazīstams klasiķis: „Cilvēkā visam jābūt brīnišķīgam".

Pirms sāksim mūsu sarunu,  es gribu Tev pavaicāt: kā Tu sāc savu rītu? Ko Tu dari uzreiz pēc pamošanas?

Es parasti sāku savu dienu ar tualetes istabas apmeklējumu. Šī telpa mūsu dzīvoklī ir apvienota ar vannas istabu.  Zinu, ka tas nav saskaņā ar fen-šui, bet es tieši tādu vienmēr esmu gribējusi  to redzēt.  Šī ir viena no manām vismīļākām vietām mājās.  Tur ir ļoti mājīgi, tur ir viss nepieciešamais. Nepieciešamais kam? Lielākoties - attīrīšanai un atbrīvošanai no visa liekā. Un, protams, relaksācijai!

Pēc tam es tīru zobus un eju vēsā dušā. Tie ir attīrīšanas rituāli manam ķermenim. Tad  es skaitu lūgšanu un noskaņojos dienai. Tā ir attīrīšana manai dvēselei.

Kāpēc es tik smalki aprakstu to, ar ko nodarbojas no rīta katra no mums? Es tīšām izstāstīju par vannas istabu savās mājās. Jo tā ir ļoti intīma vieta -  attīrīšanās vieta tās iemītniekiem. Tādēļ, domāju, ka būtu lieki minēt  tīrības nepieciešamību šajā telpā. Manuprāt, tas ir pats par sevi saprotams.  Tādēļ es ar mīlestību uzlieku cimdus un... regulāri līdz spīdumam tīru podu, vannu, izlietni, maisītājkrānus, noslauku putekļus no plauktiņiem un mazgāju grīdu. Jo par kādu attīrīšanos gan var iet runa netīrā un nesakoptā telpā? Un vai tādā vispār būs iespēja atslābināties?

Pēc tā visa mēs, tādas attīrītas un svaigas, ēdam brokastis un ejam uz darbu. Lūk...

Un, ja darbā kolektīvs ir pietiekami liels, tad kaut kur uz dienas vidu tualetes istabas apmeklējums var būt jau diezgan nepatīkams. Man ir paveicies strādāt gan lielajās starptautiskajās kompānijās, gan nelielu firmu birojos. Šo kompāniju darbinieces ir lielākoties ļoti izglītotas un koptas sievietes, kas ļoti seko savam izskatam. Es nezinu, kas notiek vīriešu tualetēs, es runāju par tualetēm, ko lieto daiļā dzimuma pārstāves. Negribu visos sīkumos šeit aprakstīt, ko Jums var nākties tur ieraudzīt.  Gan jau Jūs pašas ziniet. Man tikai nedaudz gribētos pieskarties tam, kā mūsu sievietes uzvedās šajās telpās, uzdodot dažus jautājumus:

· Kāpēc pēc tualetes apmeklējuma  mūsu meitenes nenoslauka pēc sevis poda virsmu? Kāpēc viņām pat neienāk prātā doma, ka dažas no mums tomēr dod priekšroku čurāšanai sēdus stāvoklī - jo tā ir ērtāk?

· Kāpēc mūsu izglītotas meitenes nav neko dzirdējušas par poda birstes esamību?

· Kāpēc man ir jābūt lietas kursā par to, ka kādai no mums pašlaik ir mēnešreizes?

· Kāpēc, ja tualetē ir papīra grozs, mūsu meitenes turpina mest papīru podā, vēlāk „aizmirstot" to visu noskalot?

Esmu pārliecināta, ka daudzas no Jums vairākkārt ir uzdevušas sev šādus jautājumus. Esmu pārliecināta, ka daudzas no Jums šāda attieksme pārsteidz.  Īstenībā tas nav nekas cits, kā necieņas izpausme attiecībā gan pret pārējām sievietēm, gan pašai pret sevi (jo galu galā pašai būs atkal jāiet tajā pašā tualetē). Esmu pārliecināta, ka katrai no Jums mājās ir kārtība. Tad kāpēc daudzas no mums tomēr neuzvedas līdzīgi arī  koplietošanas telpās. Runa šeit neiet tikai par biroja tualetēm, runa iet par visām koplietošanas telpām, t.sk. biroju virtuvēm u.c.  Runa ir par mūsu attieksmi pret visu svešo, pret visu, kas nepieder mums.

Ja Jūs vēl neesiet piekusušas, tad iesim tālāk! :)

Pats Augstākais Dievs ir svētījis sievieti ar spēju būt Radītājai vārda tiešākajā nozīmē - tikai sievietei ir dotas dzīves turpinājuma tiesības. Tikai viņai ir iespējas ne vien ieņemt, bet arī dzemdēt un pabarot savu bērniņu. Svētas tiesības dzemdēt un audzināt! Kā zināms, bērni no saviem vecākiem un īpaši no māmmām pārmanto un pārņem pilnīgi visu - ieradumus, manieres, darbības, uzvedības modeļus utml, un turpmāk pielieto tās savā dzīvē.  

Lūk...

Es dzīvoju vienā no Latvijas skaistākajām pilsētām - Ogrē. Lieki būtu piebilst, ka es šo pilsētu ļoti mīlu. Neskatoties uz vairākām paneļu daudzstāvu mājām, mūsu pilsēta ir ļoti zaļa un ziedoša. Sākoties siltam laikam, pilsētas ielas izdaiļo neskaitāmas ziedošas puķu dobes. Puķes ir visur - un no tā ir tik labi ap sirdi!

Izņemot parastas puķu dobes, mūsu pilsētu rotā  dažādu formu dobes un dobītes - tauriņa, bitīšu, dzērvju u.c. formās. Puķes tiek arī iestādītas speciālajos kašpo un piekārtas šim nolūkam paredzētajos stabos. 

Visa šī puķu daudzveidība pēc melnbaltās ziemas ļoti priecē acis un uzlabo garastāvokli!

Pagājušajā svētdienā es gāju uz rīta dievkalpojumu mūsu baznīcā  pa vienu no gājēju ielām. Šīs ielas galā ir izvietoti augstākminētie  stabi ar puķu kašpo. Šos kašpo izlika pavisam nesen- uzreiz pēc tam, kad sākās siltais laiks. Cik liels bija mans pārsteigums, kad ieraudzīju, ka 3 no 9-iem kašpo bija nogāzti zemē uz bruģa. Garāmgājēji atskatījās un brīnījās: kam gan varēja traucēt šīs skaistums? Laikam, tie cilvēki nebija pie sava prāta?...

Bet, mani mīļie - tie taču ir mūsu bērni, mūsu brāļi un māsas! Tie varbūt bija ļoti izglītotu vecāku bērni. Vai varbūt, tie bija paši vecāki? Bet viņiem taču arī ir mammas, kas viņus audzināja...

Vai tik nav tās pašas mammas, kas nevar aiz sevis sakārtot pēc koplietošanas telpu apmeklējuma?

Man sanāca diezgan emocionāls raksts. Bet mēs pašas esam savas dzīves saimnieces. Es tāpat jūtos atbildīga par visu, kas notiek ap mani, arī par šīm tualetēm, virtuvēm, nogāztām puķēm utt.   Mēs visu to esam pelnījušas.  Tieši no mums, mīļās sievietes, ir atkarīgs gan tas, kādā pilsētā mēs dzīvosim, gan tas, kā izskatīsies mūsu sabiedriskās tualetes. Jo tieši mēs iemācām saviem bērniem dzīves pamatus.

Tā ir mūsu augstā misija, būtībā - mūsu pamatmisija.

Ar mīlestību un pateicību,
Irina

Komentāri (12)  |  2012-06-03 17:52  |  Skatīts: 4366x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Iluta Repule - 2012-06-03 18:03
Irin,mēs visu pasauli redzam caur sevi! Tas, kas ir svarīgs tev, nebus svarīgs otram cilvēkam.Viņam nav tādu iedzomtu vērtību.Tās viņam ir savādākas.
Tev ir svarīgi,lai mājas būtu siltas čibas un sakārtota toaletē,jo tā ir tā vieta,kur tu vari noņemt savu sasprindzinājumu un balansēt savu stresa līmeni.Noteikti ka tavā toaletē ir arī vieta kār'tigam grāmatu plauktam,jo arī lasīšāna tev ļoti patīk.Tu nevari gribēt,lai otrs vēlās to pašu ko tu.Katram par tīrības izpratni ir savas domas.Tev tā ir ļoti svarīga.Tirība it visur,gan iekšēji(taisnajā zarnā,tāpēc ir tik svarīgi tev visu novest līdz galam),gan ārēji-balts galdauts,tīra reputācija.Bet otram tā nav.Mes tikai sakām, ka mēs visi esam dažādi,bet mēs to īstenībā nejūtam.Mēs par otru spriežam caur sevi!!!!
Savā iepazīšanās rakstiņā tu raksti,ka nesaproti kāpēc biznesa sievietes ie agresīvas??Zem agresivitātes vienmēr slēpjās nepamierinātība ar savu seksuālo dzīvi.Seksuālās frustrācijas,kas izpaužās agresijas veidā.Tad kad tās tiek noņemtas,agresija aizies.
Neuzvelsim otram savas dzīves vērtības,jo viņam tās ir savādāks!

saulstarins - 2012-06-03 18:32
Pirmajam ierakstam ļoti drosmīga tēmas izvēle, par ko cilvēki nemēdz atklāti runāt. Ir lietas, kam piekrītu, par ko rakstat, piem., par to, ka ir jāprot aiz sevis atstāt tīrību. Pati vienmēr to ievēroju.
Ceru, ka šī ieraksta iespaidā būs sievietes, kas tomēr aizdomāsies arī par savu kultūru vismaz sabiedriskajās, t.sk. darba, tualetēs. :)

Lai jauka un pozitīvām domām piepildīta diena!

illva - 2012-06-03 20:54
Skatoties uz sabiedriskajām tualetēm.....es....vismaz tik bieži sastopos ar apkopēju, kas nemitīgi to uzkopj....un atrašanās vietas ir tik ļoti dažnedažādas.
Un darbā.....jā!!!...gadās, kad kolēģe ir atstājusi slapjumu uz malu....un!!!...tas nav patīkami....bet vienmēr par to var runāt. Un...skatoties simbolos....tieši tai kolēģei ir savas problēmas, kurās viņa pat nav iedziļinājusies...pat nenojauš....un mums nav par ko kritizēt....tā ir viņas atbildība...par lietām, kura viņa uzņemās vai neuzņemās.... Viņa pat nenojaušs, ka mēs par to domājam. Un svarīgi ir sevi patestēt....kā tieši es pati...ar to tieku galā....kas tieši mani šajā visā uzrunā.
Un....par menostrācijām.......manī novibrē tikai tās emocijas, ka ir sievietes, kas spēj vēl radīt bērniņus...un tas ir skaisti.
Rakstiņš tiešām ir aktuāls....malacīte, ka uzdrīkstējies par šo runāt.

inese - 2012-06-04 05:13
Irinčik!!!! Es Tevi apbrīnoju!. Tu savu pirmo rakstu esi uzrakstījusi tik ļoti spēcīgu, tik ļoti tiešu, tik ļoti pa īstam.
Tas var patikt vai nepatikt, bet tas noteikti neatstās vienaldzīgus.

Es esmu ļoti priecīga, ka esi mūsu Pavasara studijas komandā. Tev ir īpaša enerģija, kuru katrā tikšanās reizē burtiski baudu un es esmu pārliecināta, ka Tu esi un būsi ļoti laba lektore. Šodien jau atkārtoti par to pārliecinājos un ....krievu valodā laimes terapija izklausās fantatsiski:)

baibam - 2012-06-05 01:03
Patiesi, Irina, vienaldzīgu raksts neatstāj!
Kursos, kur pašlaik eju, mums katrā tualetē pie iekšdurvīm pat ir lapiņa, kur uzrakstīts, ka jānoslauka pēc sevis, ko darīt, ja gadās kaut kas "garām" utt.. Smieklīgi jau ir, pieaugušiem cilvēkiem taču. Bet laikam jau ir jāatgādina. :)

ilonas - 2012-06-08 04:36
Ir pagājušas pāris dienas pēc šī raksta izlasīšanas. Secinājums ir tikai viens. Viss, ko mēs idealizējam, viss tiek grauts. Vai nu tās būtu materiālās vērtības, vai garīgums, vai čaklums, vai arī tīrība. Visums māca mums pieņem dažādību un līdzsvaru visās jomās.

Varbūt ir vērts pārdomāt, kāpēc citu nekārtība mani uztrauc un kāpēc es tam tik ļoti pievēršu uzmanību?




ronda - 2012-06-08 07:19
Ak, ilonas, ilonas... :) Es ar tādu baudu vienmēr lasu Tavus komentārus...:) Paldies Tev, ka Tu šeit esi :) Tavi komentāri vienmēr ir tik trāpīgi, tik skaidri, tik... es pat nezinu, kā pateikt :)) Tu esi sirdsgudra sieviete, varbūt kādu dienu sagaidīsim arī Tavus rakstus šajā lapā! :)

irinad - 2012-06-09 00:49
Sveikas Meitenes,
atbildot uz Jūsu komentāriem man gribas pateikt tikai, ka runa šinī rakstā neiet nedz par kvantu fiziku (kas mani ļoti interesē), nedz par urāna nozīmi pēdējo 100 gadu tehniskajā progresā. tas var kādu interesēt, kādu - nē. Es rakstu par pamatu pamatiem, kas cilvēkiem jāapgūst jau bērnībā. Ja kāda nepievērš vērību tīrībai, ko atstāj pēc sevis tualetē, kāpēc tad šī sieviete staigā tīrajās drēbēs? Kāpēc neiet uz lietišķo tikšanos aptraipītajā blūzītē? Man ļoti patīk filma, kas ir uzņemta pēc Mihaila Bulgakova romāna Suņa sirds, lūdzu noskatieties šīs filmas fragmentu, kas sasaucās ar manis teikto: http://www.youtube.com/watch?feature=endscreen&NR=1&v=7eBgxDYiyA4

Ar pateicību par Jūsu viedokļiem,
Irina

inese - 2012-06-09 06:09
Inina!! Žetons Tev!
Es pilnīgi piekrītu.

baibam - 2012-06-12 17:35
Man patīk, ka no katra raksta vai katra cilvēka es paņemu to labāko vai saskatu to labāko. Pēc Irinas raksta es cītīgāk pievēršu uzmanību, lai pēc manis vai maniem bērniem nepaliek kāds konfekšu papīriņš utml. (un man tas patīk!) Var jau meklēt blusas raksta autoram, bet vai tas iegriezīs svārstiņu pozitīvā virzienā? Mums vienmēr ir izvēle.

lailushka74 - 2012-06-12 20:50
Beidzot kāds cilvēciņš ir uzdrošinājies publiski apspriest šo delikāto tēmu. Paldies par to!!!
Es strādāju vienā no lielākajiem tirdzniecības centriem mūsu galvaspilsētā un jau sen ar kolēģītēm esam apspriedušas šo tualešu tēmu. Man bieži gadās, kad aizeju uz darbinieču tualeti un ieejot istabiņā paliek pretīgi, ūdens izšļakstīts, papīri izmētāti un pods notašķīts. Jau sen paradumā iegājies ieejot tur, nomazgāju rokas un uzreiz nomazgāju podam malu uz kuras taisos sēdēt. Nesaprotu, kā var uz poda malas atstāt apavu nospiedumus. Nožēlojami, bet tāda ir dzīves īstenība. Kaut kā neticās, ka mājās arī tās meitenes/sievietes ir tik nekārtīgas. Mani tikai mierina apziņa, ka es aiz sevis atstāju tīrību un kārtību. Piekrītu arī tam, ka es negribu redzēt asiņainus tamponus un izlietotas paketes. Domāju, ka mājās neviena tādas lietas neatstāj redzamā formā un vietā.
Arī par dabu runājot. Nožēlojami, ka manā dzīvžogā ielas pusē augošā baltā mežrozīte tiek apdīrāta un turpat nomesta. Vai benčiki izmesti tieši vārtu priekšā...
Būsim tīrīgas, kārtīgas un padomāsim par tiem cilvēciņiem, kuri
kopj, tīra un rūpējās par mūsu apkārtni. Arī apkopēja ir pelnījusi cieņu, jo viņas darbs nav no tiem patīkamākajiem. Un sētnieks. Es izvēlos cienīt citus!!!

irinad - 2012-06-14 22:18
es domāju, ja mēs visas par to runāsim un rīkosimies pareizajā virzienā, to iemācīsies arī mūsu bērni, tā pamazām mēs sakārtosim mūsu Zemi:)


Atpakaļ