Aukstums un ķermeņa gudrība


sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ

Atsaucoties Inesītes ierosinājumam un nu jau arī sasaucoties ar viņas brīnišķīgajiem rakstiem par nocentrēšanos sevī, tiem klāt pievienoju rakstu par aukstuma terapeitisko iedarbību. Tas varētu noderēt visiem, kurus skārusi veģetatīvā distonija, pārslodze, ilgstošs stress, spriedze vai sāpes locītavās vai kur citur ķermenī, nestabils (pārāk augsts vai zems) asinsspiediens, emocionāls pārjūtīgums, ieildzis nogurums vai dzīvesprieka zudums, biežas iesnas vai slimīgums, vai vienkārši vēlme norūdīties un „nocentrēties”. 

Ārstēšana ar aukstumu ir mūžsena metode, par kuru iespējams lasīt dažādā literatūrā un arī internetā. Šī varētu būt vieta, kur varam padalīties savā dzesēšanās un rūdīšanās pieredzē – to iespējams darīt ļoti dažādi! 

Gan joga, gan mūsdienu psiholoģija bieži lieto jēdzienus „ķermeņa gudrība”, „ķermeņa inteliģence”, „ķermenis kā pašārstējoša sistēma” un arī „ķermeņa atmiņa”. Tā visa ir dievišķā zināšana mūsu fiziskajos ķermeņos, katrā no mūsu miljardiem šūniņu. Cilvēka intelektuālais prāts ķermeņa gudrībai dažkārt mēdz pat nopietni traucēt. :)

Izmantojot dažādus instrumentus – metodes, mums pašiem ir fantastiska iespēja mūsu ķermeņa gudrībai palīdzēt un ļaut ķermenim pašam sevi sakārtot, harmonizēt un arī atveseļot, ja tas nepieciešams. Ir kaut kas jāveic, lai ķermeņa gudrība spētu ieslēgties un aktīvi darboties. Joga ir viens no instrumentiem, kas iedarbina dievišķo gudrību mūsu ķermeņos. Un aukstums – vēl viens visiem pieejams instruments. 

Jebkura veida (duša, vanna, jūra vai ezers) dzesēšanos būtu ieteicams uzsākt sev piemērotā ilgumā. Piemēram, sākotnēji tās varētu būt 3 minūtes katru dienu, tad 5 minūtes un pamazām arvien ilgāk. Runājot par rūdīšanos un vēlamo rezultātu sasniegšanu, vienmēr tiek uzsvērta regularitāte. Labāk katru dienu 5 minūtes, nekā katru otro – 10. 

Viens no rūdīšanās veidiem, kurš pieejams lielākai daļai cilvēku mājās, ir dzesēšanas aukstā dušā. Ar ledainu dušu dzesē ķermeni sākot no pēdām virzienā uz aug&∓ˇu no visām pusēm, īpašu uzmanību pievēršot akūtajām vietām (piemēram, sāpošām locītavām) – tur ūdeni var tecināt virsū ilgāk, lai sāpošās vietas dziļi atdziest. Lai process izdotos vieglāk, dušā pirms atdzesēšanas iespējams uzkarsēties un varbūt arī noberzēties – līdzīgi kā pirtī – pirms āliņģa ir karstums. 

Par to, vai pēc dzesēšanās vajadzētu atkal sildīties ar karstu ūdeni, viedokļi ir ļoti dažādi. Kā uzzināju no kāda sporta ārsta, lai ieslēgtu ķermeņa pašārstējošos un pašatjaunojošos mehānismus, karsēšanās ar ūdeni no ārpuses pēc atdzišanas vairs nav ieteicama. Svarīgi ir silti saģērbties, varbūt pat ietīties pledos vai segās un, dzerot ko karstu, uzkarsēties „no iekšpuses”. 

Lai procedūra izdotos vieglāk, ir iespējams sev ļoti palīdzēt, izmantojot apzinātu elpošanu. No jogas ir zināms, ka tieši gara izelpa ir tā, kas visu nomierina, harmonizē un palīdz pārvarēt jebkuru spriedzi. Jogā tā intensīvi tiek izmantota katrā nodarbībā, lai izturot pozas, audzētu sevī mieru, spēku, kā arī fizisku un emocionālu stabilitāti. Ejot, stāvot vai guļot ledainajos ūdeņos, elpa ir pirmā, kas izregulējas un kļūst saraustīta vai pat apstājas, tā signalizējot – ķermenī ir sācies stress. Lai šo stresu pārvarētu, ūdeni var tecināt sev virsū tieši uz izelpu. Pirmajā mirklī it kā neizturamās un elpu aizraujošās sajūtas palīdz pārvarēt ļoti gara izelpošana caur vaļēju muti. Izelpot var pat ar spiedienu un troksni. 

Mierīga aukstuma izturēšana ļauj piedzīvot izmainītus apziņas stāvokļus, kuros pazūd dusmas un citas destruktīvas emocijas. Pēc atdzesēšanās iespējams piedzīvot spontānu, spēcīgu prieku un laimes sajūtas pieplūdumu. Tieši tāpat aukstuma izturēšana ļoti padziļina nocentrēšanos sevī ikdienas situācijās, to sajūtu, ka lai kas notiktu apkārtējā pasaulē, es palieku un atpūšos savā mierā, savā centrā, kas nozīmē - saiknē ar dievišķo. 

Atceros vēl kādu pavisam konkrētu piemēru par atdzišanas ārstniecisko iedarbību. Vilciena vagonā, kurā cilvēki tika izvesti uz Sibīriju, bija arī mans vectēvs. Un tajā pat vagonā bija arī kāds zīdainītis ar ļoti smagu plaušu karsoni, jau uz aiziešanas sliekšņa. Atcerējies par Kneipa metodi – ārstēšanu ar aukstumu, mans vectēvs ietina bērniņu ledainos palagos un atdzesēja līdz minimālajai temperatūrai. Pēc tam satinot viņu siltās segās, sākās ķermeņa iekšējā paškarsēšanās un bērns visiem par brīnumu atguva spēkus un izdzīvoja. 

Mūsu katra ķermenis ir dievišķs instruments. Un mēs katrs varam palīdzēt dievišķajai gudrībai mūsu šūniņās atraisīties, plūst un ienest mūsos mieru, prieku un veselību! 

Priecīgu, spirgtu un rūdītu jauno gadu vēlot,

Tija

Komentāri (112)  |  2012-01-04 04:26  |  Skatīts: 13580x         Ieteikt draugiem       TweetMe   
Jannat* - 2012-01-10 02:19
Man ar tas pats jautaajums - ikdinaa jaaiet cilveekos un gribas lai mati izskataas labi, tad gribas taisnot ar un visu ko citu - vai kaads labas ik dienas sampuuns vai balzaams jaalieto??

Vija* - 2012-01-10 05:49
Par garajiem matiem - vai nevar uzvilkt plāno, ūdensnecaurlaidīgo dušas cepurīti? Aukstums jau tāpat pie galvas tiks tiks klāt! Man ir īsi mati, bet es arī par šo problēmu aizdomājos... Ko saka pieredzējušās meitenes?

Tija* - 2012-01-10 06:11
Atbilde rakstītājam Anonīms* - 2012-01-09 08:04

Pieļaut to, ka sejas vai galvas āda sāp, nevajadzētu. Šīs ir vietas, kuras mēdz rūdīties lēnāk, tas saistīts ar galvas asinsvadiem un asinsriti. Ja tie vēl nav norūdījušies un slikti pielāgojas aukstuma "šokam", rodas sajūta, ka galva it kā paralizējas, vai sāp. Ja ir mēŗkis šīs ķermeņa vietas turpmāk aukstuma procedūrā iesaistīt, tad tās rūda pamazām, sākumā ar īsu aplaistīšanu. Tikmēr vairāk aukstuma velta pārējam ķermenim.

Meitenēm ar garajiem matiem - tajās dienās, kad matus nemazgā un galvu rūdīšanā neiesaista, matus var smuki ielocīt zem ciešas dušas cepurītes :)

linda* - 2012-01-11 20:28
Paldies Tija, par vērtīgo padomu rūdīties! Esmu izteikta siltummīle un man šķita, ka aukstās dušas un kontrastdušas nav priekš manis. bet, kad uzrakstīji šo rakstu, man radās pārliecība, ka aukstā duša tomēr ir iespējama arī man! Un jā, nu jau gandrīz nedēļu to lietojot, saprotu, ka tas ir tieši priekš manis!
Es visupirms kārtīgi uzkarsējos un tad dodu šoku ķermenim ar auksto ūdeni. Pēc dušas norīvējos ar dvieli un sajūtas ir fantastiskas! principā esmu pilnīgi atvērta mīlestībai un gatava jaunai dienai jau no paša rīta (dušojos no rīta pirms darbiņa). Jo pirms tam kādu laiku man bija problēmas ar pamošanos (no sērijas - piecēlies esi, bet neesi pamodies).
Paldies, Tija, par šo metodi! :)

Tija* - 2012-01-11 21:02
Linda, ļoti priecājos par Tevi! Man neienāca prātā, ka tik daudzas uzreiz šo metodi liks lietā :) Kad lasu jūsu atsauksmes, meitenes, esmu ļoti priecīga, ka šī apziņas paplašināšanas un ķermeņa rūdīšanas procedūra noder arī jums :)

Dzintra Č.* - 2012-01-11 21:42
Man ir gari mati un es izmantoju dušas cepurīti, tā var līst zem dušas nebaidoties samitrināt matus, jonav arī ieteicams matus katru dienu mazgāt, taču ir svarīgi lai aplieties var no galvas.
Un paldies par šo rakstu.
Es arī esmu siltummīle, vasarā varu visu dienu karsēties saulē, bet...šīs aukstās procedūras ir pasakainas... tā sajūta kad elpa aizraujas...un pēc tam kad vari satīties siltā halātā palīst zem segas gultā...ārkārtīgi patīkami, un patiesībā kādreiz izejot no siltas dušas bija tā pavēsi, bet tagad izejot no aukstas dušas ir pat tāds siltums jūtams - pasakaini! Iesaku pamēģināt! :)

Anita* - 2012-01-12 01:31
Paldies par ieteikumiem! Izklausās daudzsološi. Aši jāiegādājās dušas cepure.

Diāna* - 2012-01-12 02:48
Mīļā Tija, paldies! Agrāk gāju kontrastdušā, bet tagad pēc riktīgas mērcēšanās aukstā ūdenī karsto likt klāt nemaz vairs negribas. Un sajūta - vienkārši PASAKAINA!

Tija* - 2012-01-12 06:27
Mīļā Dzintra, mīļā Diāna - PALDIES :)

Ilva* - 2012-01-12 06:56
Brīnumains pasākums:)......nu jau šķiet nedēļu praktizēju šo procedūru.....un mans smaids atplaukst. Nedēļas sākumā-pirmdien.... kolēģi kafijas pauzes laikā.....mani uzrunāja...kapēc es nepārtraukti smaidu. Es pastāstiju par šo brīnumaino pieredzi. Uz ko starp kolēģiem aizsākās sarunas, ka viņi pārāk sevi mīl, lai to sāktu. Un...šodien...ir nedēļas trešā diena...kāda klusējošā kolēģīte...man piesskrēja klāt un smaidot teica, zini...es izlasiju un arī iedvesmojos....un arī pamēģināju. Esmu dubultpriecīga, ka iesāku šo....un padalijos un atsaucos uz Tijas pieredzes jauko stāstu.
Paldies.

Baiba* - 2012-01-12 17:06
Ilvai- vienkārši fantastiska pieredze! Tas ir apbrīnojami, kā cilvēki sajūt pozitīvas pārmaiņas un paši mainās līdzi! Superr! Tā turēt visām! :)

Tija* - 2012-01-12 20:10
Meitenes - kļūstu arvien laimīgāka, ik dienas te lasot jūsu pieredzi :) Un Ilvu, tas, ka vēl metode aiziet plašumā, tas ir kaut kas fantastisks :)

Vaira* - 2012-01-13 17:12
Tiju,cik dievīga ir sajūta,kad saprotu,ka jau gaidu vakaru,lai varētu uzlaist auksto ūdeni,lai noskalotu lieko un uzņemtu skaidrības devu...brīnišķīgi,tas dod spēku,prieku,mīlestību un apziņu,ka es esmu savas dzīves autore,paldies Tijucīt!

Tija* - 2012-01-13 18:35
Vairiņ - esmu laimīga par Tevi :)

Baiba* - 2012-01-16 22:57
Meitenes, es šodien secināju, ka šos Tijas ieteikumus, kā ieiet aukstajā ūdenī- vērot sevi kā no malas, izelpot utt var lieliski pielietot arī vaksējoties :)

Zaiga* - 2012-01-16 23:45
Izlasot visu šo diskusiju arī man pacēlās jautājums. Man ir 45, kārtīga spondiloze, veģetatīva distonija, vairogdziedzera darbība tiek stimulēta ar hormonu devu. Nu jau klāt visam nāk liekā svara palielināšanās. Vai arī es varētu pamēģināt šo auksto dušu? Ļoti gribas dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, bet viss iepriekšminētais to liedz.
Lielas paldies par atbildi jau iepriekš.

Vaira* - 2012-01-16 23:58
Zaiga... man šobrīd ir 48gadi,sāku par sevi rūpēties-3gadus atpakaļ,daru visu iespējamo,lai dzīvotu tā,kā es to vēlos..šī bija mana uzdrīkstēšanās,būt vai nebūt,un aizvien atrodu jaunas iespējas.Tie,kas mani pazīst saka,jā,tu jau esi tu,bet...šīs iespējas ir mums visām,tikai ir jāvēlās.Man ir ļoti aktīvs dzīves veids,un man tas patīk,tikai tā es izjūtu vēlmi dzīvot un baudīt šo skaisto dzīvi,satiekot jaukus cilvēkus ceļā,bagātinot sevi ar mīlestību sirdī un pateicību Dievam...viss izdosies!

Zaiga* - 2012-01-17 00:16
Es vienkārši baidos sev nodarīt pāri, bail ka nepaliek vēl sliktāk kā jau ir. Tādēļ uz devu jautājumu, vai es ar savām diagonozēm to drīkstu?

Pele* - 2012-01-17 00:41
:)Paldies Tijai par iedvesmu...
Es arī beidzot saņēmos un pamēģināju, SEV un DIEVAM par godu;)) ... un tik traki nebija, bija pat labi, un šī gandarījuma sajūta, es to izdarīju.
Un vēl es pagājušonedēļ pirmo reizi veicu prakšalanu, un arī izdevās viss ar pirmo reizi.

Un tas vis pateicoties jūsu komentāriem,kuros ir tāds spēks un iedvesma.
Vēlreiz paldies Tijai;))

Anita* - 2012-01-17 01:06
Zaiga! Tu noteikti vari sev palīdzēt, nebaidies, met šaubas pie malas. Varbūt sāc pamazām ar sevi strādāt, bet noteikti sāc, jo ātrāk, jo labāk. Man gribas Tev teikt, ka nedari sev pāri ar neko nedarīšanu. Tu noteikti vari būt vesela, skaista un laimīga, neviens cits Tavā vietā to neizdarīs. Varu teikt no savas pieredzes, ka iesākumā ir vajadzīga disciplīna, bet pēc tam, kad sāc redzēt pirmos rezultātus, tad viss tas darbs ar sevi sagādā prieku. Arī es kādus gadus atpakaļ meklēju palīdzību pie ārstiem, kad beidzot sapratu, ka tikai un vienīgi es pati varu mainīt savu dzīvi, savu veselību un neviens ārsts manā vietā to neizdarīs, starp citu, tagad skaidri redzu, ka bieži vien viņiem pašiem ir nepieciešama palīdzība. Sāc pamazām ar mīlestību bez bailēm. Lai Tev izdodas!

Zaiga* - 2012-01-17 01:45
Paldies, Anita, par iedrošināšanu! Es mēģināšu.

Tija* - 2012-01-17 06:52
Zaigu, man šoreiz jāsaka tā kā bieži iznākt teikt arī cilvēkiem, kas nāk uz jogu ar dažādām, arī ļoti smagām diagnozēm - es neesmu ārsts. Turklāt, atšķirībā no jogas, rūdīšanās jautājumā esmu absolūts pašdarbnieks, vienkārši ļoti priecājos par labiem rezultātiem un varu tikai dalīties pieredzē.

Tīri intuitīvi man ir sajūta, ka rūdīšanās nevar nodarīt neko sliktu nevienam, pat vissmagāk slimākajam cilvēkam. Rūdīšanās, protams, sev pielāgotā ilgumā un intensitātē, manuprāt, ir ceļš tikai un vienīgi veselības un dzīvesprieka virzienā :)

Bet sākumā tiešām ir sevi jāpārvar - ar prieku un mīlestību pret sevi :)

Zaiga* - 2012-01-17 21:32
Paldies, Tija! Vakar pamēģināju saņemt pirmo auksto ūdens šalti (izvēlējos uz galvas, nevis kājām), pie pirmā elpas aizrāviena strauji aizgriezu krānu. Traki!
Iedodiet lūdzu padomu kā labāk pierast pie tā aukstā ūdens?

Tija* - 2012-01-17 23:13
Var rūdīties ļoti pakāpeniski. Sākumā dzesē tikai pēdas, ar laiku jau kājas līdz ceļiem un tā arvien augstāk. Ļoti liela nozīme ir spēcīgai elpošanai procesa laikā (gara izelpa) un vislielākā nozīme tam, ka to daram ar lielu mīlestību pret sevi :) Jau ar domu, cik ļoti daudz laba šis process ienesīs mūsu dzīvē.

Grieta* - 2012-01-18 18:12
Arī es beidzot šorīt saņēmos šai elpu aizraujošajai procedūrai! :)
Jāsaka, esmu izteikta siltummīle. Sākotnēji uzsildījos ar siltu dušu un pēc tam pārgāju uz vēsu ūdeni (pavisam aukstu vēl ne, jo pirmā reize), sāku no pēdām, un tā pamazām uz augšu, elpoju daudz un dikti un skaļi, nu kādas minūtes 2 vai pat mazāk izturēju. Pēc tam norīvējos ar dvieli un bija dikti labi. Gāju dzert tēju. Tad man sāka salt kājas un vispār pati arī sajutos tā ne visai - aizlikās ciet deguns (tas man parasti notiek, kad apaukstējos). Tad nu tagad nevaru saprast, vai darīju ko nepareizi? Jeb varbūt tas ir normāli priekš nenorūdīta organisma? Un ko man darīt tālāk? Jāsaka, ka es neesmu arī gluži no slimīgajām, parasti saķeru tikai iesnas, bet šogad pat tās vēl neesmu "noķērusi". Vai es pieļāvu kādu kļūdu?



Lapa | [1] [2] [3] 4 [5] |

Atpakaļ