sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ
Atsaucoties Inesītes ierosinājumam un nu jau arī sasaucoties ar viņas brīnišķīgajiem rakstiem par nocentrēšanos sevī, tiem klāt pievienoju rakstu par aukstuma terapeitisko iedarbību. Tas varētu noderēt visiem, kurus skārusi veģetatīvā distonija, pārslodze, ilgstošs stress, spriedze vai sāpes locītavās vai kur citur ķermenī, nestabils (pārāk augsts vai zems) asinsspiediens, emocionāls pārjūtīgums, ieildzis nogurums vai dzīvesprieka zudums, biežas iesnas vai slimīgums, vai vienkārši vēlme norūdīties un „nocentrēties”.
Ārstēšana ar aukstumu ir mūžsena metode, par kuru iespējams lasīt dažādā literatūrā un arī internetā. Šī varētu būt vieta, kur varam padalīties savā dzesēšanās un rūdīšanās pieredzē – to iespējams darīt ļoti dažādi!
Gan joga, gan mūsdienu psiholoģija bieži lieto jēdzienus „ķermeņa gudrība”, „ķermeņa inteliģence”, „ķermenis kā pašārstējoša sistēma” un arī „ķermeņa atmiņa”. Tā visa ir dievišķā zināšana mūsu fiziskajos ķermeņos, katrā no mūsu miljardiem šūniņu. Cilvēka intelektuālais prāts ķermeņa gudrībai dažkārt mēdz pat nopietni traucēt. :)
Izmantojot dažādus instrumentus – metodes, mums pašiem ir fantastiska iespēja mūsu ķermeņa gudrībai palīdzēt un ļaut ķermenim pašam sevi sakārtot, harmonizēt un arī atveseļot, ja tas nepieciešams. Ir kaut kas jāveic, lai ķermeņa gudrība spētu ieslēgties un aktīvi darboties. Joga ir viens no instrumentiem, kas iedarbina dievišķo gudrību mūsu ķermeņos. Un aukstums – vēl viens visiem pieejams instruments.
Jebkura veida (duša, vanna, jūra vai ezers) dzesēšanos būtu ieteicams uzsākt sev piemērotā ilgumā. Piemēram, sākotnēji tās varētu būt 3 minūtes katru dienu, tad 5 minūtes un pamazām arvien ilgāk. Runājot par rūdīšanos un vēlamo rezultātu sasniegšanu, vienmēr tiek uzsvērta regularitāte. Labāk katru dienu 5 minūtes, nekā katru otro – 10.
Viens no rūdīšanās veidiem, kurš pieejams lielākai daļai cilvēku mājās, ir dzesēšanas aukstā dušā. Ar ledainu dušu dzesē ķermeni sākot no pēdām virzienā uz aug&∓ˇu no visām pusēm, īpašu uzmanību pievēršot akūtajām vietām (piemēram, sāpošām locītavām) – tur ūdeni var tecināt virsū ilgāk, lai sāpošās vietas dziļi atdziest. Lai process izdotos vieglāk, dušā pirms atdzesēšanas iespējams uzkarsēties un varbūt arī noberzēties – līdzīgi kā pirtī – pirms āliņģa ir karstums.
Par to, vai pēc dzesēšanās vajadzētu atkal sildīties ar karstu ūdeni, viedokļi ir ļoti dažādi. Kā uzzināju no kāda sporta ārsta, lai ieslēgtu ķermeņa pašārstējošos un pašatjaunojošos mehānismus, karsēšanās ar ūdeni no ārpuses pēc atdzišanas vairs nav ieteicama. Svarīgi ir silti saģērbties, varbūt pat ietīties pledos vai segās un, dzerot ko karstu, uzkarsēties „no iekšpuses”.
Lai procedūra izdotos vieglāk, ir iespējams sev ļoti palīdzēt, izmantojot apzinātu elpošanu. No jogas ir zināms, ka tieši gara izelpa ir tā, kas visu nomierina, harmonizē un palīdz pārvarēt jebkuru spriedzi. Jogā tā intensīvi tiek izmantota katrā nodarbībā, lai izturot pozas, audzētu sevī mieru, spēku, kā arī fizisku un emocionālu stabilitāti. Ejot, stāvot vai guļot ledainajos ūdeņos, elpa ir pirmā, kas izregulējas un kļūst saraustīta vai pat apstājas, tā signalizējot – ķermenī ir sācies stress. Lai šo stresu pārvarētu, ūdeni var tecināt sev virsū tieši uz izelpu. Pirmajā mirklī it kā neizturamās un elpu aizraujošās sajūtas palīdz pārvarēt ļoti gara izelpošana caur vaļēju muti. Izelpot var pat ar spiedienu un troksni.
Mierīga aukstuma izturēšana ļauj piedzīvot izmainītus apziņas stāvokļus, kuros pazūd dusmas un citas destruktīvas emocijas. Pēc atdzesēšanās iespējams piedzīvot spontānu, spēcīgu prieku un laimes sajūtas pieplūdumu. Tieši tāpat aukstuma izturēšana ļoti padziļina nocentrēšanos sevī ikdienas situācijās, to sajūtu, ka lai kas notiktu apkārtējā pasaulē, es palieku un atpūšos savā mierā, savā centrā, kas nozīmē - saiknē ar dievišķo.
Atceros vēl kādu pavisam konkrētu piemēru par atdzišanas ārstniecisko iedarbību. Vilciena vagonā, kurā cilvēki tika izvesti uz Sibīriju, bija arī mans vectēvs. Un tajā pat vagonā bija arī kāds zīdainītis ar ļoti smagu plaušu karsoni, jau uz aiziešanas sliekšņa. Atcerējies par Kneipa metodi – ārstēšanu ar aukstumu, mans vectēvs ietina bērniņu ledainos palagos un atdzesēja līdz minimālajai temperatūrai. Pēc tam satinot viņu siltās segās, sākās ķermeņa iekšējā paškarsēšanās un bērns visiem par brīnumu atguva spēkus un izdzīvoja.
Mūsu katra ķermenis ir dievišķs instruments. Un mēs katrs varam palīdzēt dievišķajai gudrībai mūsu šūniņās atraisīties, plūst un ienest mūsos mieru, prieku un veselību!
Priecīgu, spirgtu un rūdītu jauno gadu vēlot,
Tija
