Aukstums un ķermeņa gudrība
Komentāri:
Tija* -
2012-01-04 06:25
Inesīt, mīļā - jā, jā - tas ir tas pats Kneips :) Nezināju par šādu grāmatiņu, noteikti to meklēšu!
Es pati dzesēšanos uzsāku kā absolūts pašdarbnieks un eksperimentētājs, bez sīkākas iepriekšējas informācijas. Tik zināju, ka kontrasti un rūdīšanās ir veselīgi.
Iesākumā ilgāk par 5 minūtēm iztuēt ir grūti. Tagad, kad ārā laiks kļūst ausktāks, arī krāna ūdens kļūst manāmi ledaināks un dzesēšanās laiks sarūk. Bet nu visa tā procedūra kopā man ik dienas aizņem vismaz pus stundu :) Manā gadījumā tā ir arī profesionāla nepieciešamība, jo gan ķermeniskā, gan enerģētiskā slodze ik dienas ir ļoti liela.
Tas ir mums katram pieejams mājas SPA. Arī tad, ja kādam cilvēkam ir kāds dzīves peridods, kad nekas cits it kā īsti nenotiek un nav pieejams, šī brīnišķīgā sevis celšanas, uzmundrināšanas un atveseļošanas metode ir pieejama vienmēr. Aukstums un uzkaršana pēc tam spēj palīdzēt atrisināt ne tikai fiziskas, bet arī mentālas/ emocionālas problēmas.
Tija* -
2012-01-04 19:03
Mīļās meitenes - nu brīnišķīgi! Gada sākums taču ir tik labs laiks, lai uzsāktu ko jaunu savā labā :) Es arī esmu absolūta siltum, varētu pat teikt - karstummīle. Visi, kas mani labi pazīst, zin, ka vislabāk jūtos, kad ārā ir plus 30 un vairāk grādi. Tad man ir sajūta, ka beidzot viss ir kārtībā :)))
Par to rīvēšanos. Dušā pirms aukstā ūdens var karstā ūdenī rīvēties (mazgāties) ar kādu švammi, vai kādu asāku rīvējamo (ir tādas pirts švammes). Pēc aukstuma es vēl kārtīgi norīvējos ar sausu dvieli no visām pusēm. Tad žigli jakās un segās iekšā, un tad, mierīgi apsēžoties, ir patiešām bauda sajust to, kā ieslēdzas visi dievišķie procesi prātā un ķermenī. Iepriekš jau termosā savāru ingvera tēju, lai varu uzreiz karsēties. Diezgan svarīgi ir ieplānot uzkaršanas laiku (tas katram ir ļoti atšķirīgs), lai nav tādam atdzesētam uzreiz kaut kur jādodas.
Jā - liekas svars un celulīts patiešām nav draugos ar aukstuma procedūrām :)) Paškarsēšanas process sadedzina arī pamatīgu kaloriju daudzumu. Turklāt, lejot virsū sev aukstu ūdeni, pat ar aci redzams kā katrs muskulītis saspringst un tonizējas, tas nozīmē - savā veidā vingro :)
Meitenes, ja jūtat, ka ir grūti un gribas kliegt un lekt no dušas ārā un visam atmest ar roku, mēģniet ar to izelpošanu. Nu apmēram tā - lūpas ir savilktas tūtiņā, un tad tā izelpa ir tāda it kā ar spēku nopūstu sveces liesmu - tikai ilgi un ļoti spēcīgi. Labu laiku tā elpojot, iestājas miers, un dzesēšanos var sākt vērot jau it kā "no malas", bez satraukuma. Šis process veido psiholoģisko noturību un "nocentrēšanos" tālākajām ikdienas situācijām, kurās aiz ieraduma gribētos "krist panikā" :)) Ķermenis atceras, automātiski sāk elpot un iestājas spēja situācijas pavērot "no malas".
Tija* -
2012-01-04 19:13
Un ir taču vēl visādi labumi no šīs procedūras, ko te vēl neesam pieminējušas :)
Piemēram, regulāri dzesējoties, pilnīgi attīrās āda.
Visi kam ir problēmas ar "aizpampšanu", pēc dzesēšanās piedzīvo to, ka nieres sāk strādāt ļoti intensīvi, arī citas ķremeņa rites uzlabojas, un pampums pazūd.
Tija* -
2012-01-04 20:49
Solvitai – par karsto jogu. Es pati nekad neesmu apmeklējusi karstās jogas nodarbības un arī viedokļi par to ļoti atšķiras. Meitenes, kas nāk jogot, ir to mēģinājušas – citām patīk, citām nemaz. Te ir tas pats, ko Tu raksti – katram jāatrod sev piemērotākais veids kā fiziski darboties. Jo tas, ka ir regulāri jākustas, tas gan ir pavisam droši :)
Manuprāt, lai apmeklētu jogu karstumā, iepriekš ir jābūt jau ļoti labam kontaktam ar savu ķermeni, jāzin tā spēka robežas un jo īpaši – lokanība. Karstumā viss kļūst ir kā elastīgāks un pastāv augsts risks kādu ķermeņa daļu nopietni sastiept, jeb pat pārstiept. Konkrēts piemērs no manas prakses ir ļoti sportiska sieviete, kura pirtī staipoties, saplēsa ceļa saites. No meiteņu stāstītā vēl zinu, ka karstā joga neder sievietēm, kurām ir tendence uz kādiem iekaisumiem vai jaunveidojumiem, piemēram, krūtīs. Vēl viens aspekts – jogojot ļoti spēcīgi tiek darbināta elpošanas sistēma – es nezinu – vai un kā tas notiek karstumā. Tai pat laikā noteikti ir cilvēki ar augstu ķermeņa apziņu un siltummīļi, kam karstā joga ir pašā laikā :)
Par ūdens jogu dzirdu pirmo reizi! Tā varētu būt ļoti saudzīga locītavām un saitēm, līdzīgi kā ūdens aerobika.
Baibai – jā, ingverūdeni var vārīt, katliņā iemetot vēl kādu krustnagliņu vai kanēļa miziņu. Var arī vienkārši sagriezt gabaliņos, iebērt termosā un uzliet verdošu ūdeni.
Tija* -
2012-01-04 22:53
Baibiņ - APSVEICU!!! Tagad tik jāturas pie apņemšanās katru dienu :)
Elīziņ - jā, var taisīt dzesēšanos un karsēšanos arī vakarā. Pēcefekts pēc uzsilšanas ir tieši liels miers. Ja pēc procedūras kaut kur jādodas, tad dienas darbus var veikt ar iekšēju mieru un spēka pieplūdumu, bet vakarā uzkaršana no iekšpuses pēc dienas darbiem pat var palīdzēt aizmigt. Kamēr ķermenis vēl nav uzkarsis, tad gan ir tāda ļoti sprigana sajūta :))
Vairu - ūdeni var laist uz galvas, kad ķermenis pie tā ir pieradis. Uzsākot rūdīsanos, galvu mēdz "apiet" un tad apslaka ar laiku arvien vairāk - tas saistīts ar galvas asinsvadiem. Seju gan var droši jau uzreiz dzesēt.
sadaļa: LASĪTĀJI RUNĀ
Atsaucoties Inesītes ierosinājumam un nu jau arī sasaucoties ar viņas brīnišķīgajiem rakstiem par nocentrēšanos sevī, tiem klāt pievienoju rakstu par aukstuma terapeitisko iedarbību. Tas varētu noderēt visiem, kurus skārusi veģetatīvā distonija, pārslodze, ilgstošs stress, spriedze vai sāpes locītavās vai kur citur ķermenī, nestabils (pārāk augsts vai zems) asinsspiediens, emocionāls pārjūtīgums, ieildzis nogurums vai dzīvesprieka zudums, biežas iesnas vai slimīgums, vai vienkārši vēlme norūdīties un „nocentrēties”.
Ārstēšana ar aukstumu ir mūžsena metode, par kuru iespējams lasīt dažādā literatūrā un arī internetā. Šī varētu būt vieta, kur varam padalīties savā dzesēšanās un rūdīšanās pieredzē – to iespējams darīt ļoti dažādi!
Gan joga, gan mūsdienu psiholoģija bieži lieto jēdzienus „ķermeņa gudrība”, „ķermeņa inteliģence”, „ķermenis kā pašārstējoša sistēma” un arī „ķermeņa atmiņa”. Tā visa ir dievišķā zināšana mūsu fiziskajos ķermeņos, katrā no mūsu miljardiem šūniņu. Cilvēka intelektuālais prāts ķermeņa gudrībai dažkārt mēdz pat nopietni traucēt. :)
Izmantojot dažādus instrumentus – metodes, mums pašiem ir fantastiska iespēja mūsu ķermeņa gudrībai palīdzēt un ļaut ķermenim pašam sevi sakārtot, harmonizēt un arī atveseļot, ja tas nepieciešams. Ir kaut kas jāveic, lai ķermeņa gudrība spētu ieslēgties un aktīvi darboties. Joga ir viens no instrumentiem, kas iedarbina dievišķo gudrību mūsu ķermeņos. Un aukstums – vēl viens visiem pieejams instruments.
Jebkura veida (duša, vanna, jūra vai ezers) dzesēšanos būtu ieteicams uzsākt sev piemērotā ilgumā. Piemēram, sākotnēji tās varētu būt 3 minūtes katru dienu, tad 5 minūtes un pamazām arvien ilgāk. Runājot par rūdīšanos un vēlamo rezultātu sasniegšanu, vienmēr tiek uzsvērta regularitāte. Labāk katru dienu 5 minūtes, nekā katru otro – 10.
Viens no rūdīšanās veidiem, kurš pieejams lielākai daļai cilvēku mājās, ir dzesēšanas aukstā dušā. Ar ledainu dušu dzesē ķermeni sākot no pēdām virzienā uz aug&∓ˇu no visām pusēm, īpašu uzmanību pievēršot akūtajām vietām (piemēram, sāpošām locītavām) – tur ūdeni var tecināt virsū ilgāk, lai sāpošās vietas dziļi atdziest. Lai process izdotos vieglāk, dušā pirms atdzesēšanas iespējams uzkarsēties un varbūt arī noberzēties – līdzīgi kā pirtī – pirms āliņģa ir karstums.
Par to, vai pēc dzesēšanās vajadzētu atkal sildīties ar karstu ūdeni, viedokļi ir ļoti dažādi. Kā uzzināju no kāda sporta ārsta, lai ieslēgtu ķermeņa pašārstējošos un pašatjaunojošos mehānismus, karsēšanās ar ūdeni no ārpuses pēc atdzišanas vairs nav ieteicama. Svarīgi ir silti saģērbties, varbūt pat ietīties pledos vai segās un, dzerot ko karstu, uzkarsēties „no iekšpuses”.
Lai procedūra izdotos vieglāk, ir iespējams sev ļoti palīdzēt, izmantojot apzinātu elpošanu. No jogas ir zināms, ka tieši gara izelpa ir tā, kas visu nomierina, harmonizē un palīdz pārvarēt jebkuru spriedzi. Jogā tā intensīvi tiek izmantota katrā nodarbībā, lai izturot pozas, audzētu sevī mieru, spēku, kā arī fizisku un emocionālu stabilitāti. Ejot, stāvot vai guļot ledainajos ūdeņos, elpa ir pirmā, kas izregulējas un kļūst saraustīta vai pat apstājas, tā signalizējot – ķermenī ir sācies stress. Lai šo stresu pārvarētu, ūdeni var tecināt sev virsū tieši uz izelpu. Pirmajā mirklī it kā neizturamās un elpu aizraujošās sajūtas palīdz pārvarēt ļoti gara izelpošana caur vaļēju muti. Izelpot var pat ar spiedienu un troksni.
Mierīga aukstuma izturēšana ļauj piedzīvot izmainītus apziņas stāvokļus, kuros pazūd dusmas un citas destruktīvas emocijas. Pēc atdzesēšanās iespējams piedzīvot spontānu, spēcīgu prieku un laimes sajūtas pieplūdumu. Tieši tāpat aukstuma izturēšana ļoti padziļina nocentrēšanos sevī ikdienas situācijās, to sajūtu, ka lai kas notiktu apkārtējā pasaulē, es palieku un atpūšos savā mierā, savā centrā, kas nozīmē - saiknē ar dievišķo.
Atceros vēl kādu pavisam konkrētu piemēru par atdzišanas ārstniecisko iedarbību. Vilciena vagonā, kurā cilvēki tika izvesti uz Sibīriju, bija arī mans vectēvs. Un tajā pat vagonā bija arī kāds zīdainītis ar ļoti smagu plaušu karsoni, jau uz aiziešanas sliekšņa. Atcerējies par Kneipa metodi – ārstēšanu ar aukstumu, mans vectēvs ietina bērniņu ledainos palagos un atdzesēja līdz minimālajai temperatūrai. Pēc tam satinot viņu siltās segās, sākās ķermeņa iekšējā paškarsēšanās un bērns visiem par brīnumu atguva spēkus un izdzīvoja.
Mūsu katra ķermenis ir dievišķs instruments. Un mēs katrs varam palīdzēt dievišķajai gudrībai mūsu šūniņās atraisīties, plūst un ienest mūsos mieru, prieku un veselību!
Priecīgu, spirgtu un rūdītu jauno gadu vēlot,
Tija |
